SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
12. martā, 2012
Lasīšanai: 8 minūtes
1
4
1
4

Dubultpilsonība – mīts un gaidāmās izmaiņas

Gaidāmajos grozījumos Pilsonības likumā plāno iekļaut atsevišķu pantu, kas pieļaus gadījumus, kad dubultpilsonība var izveidoties.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Ir pagājuši 18 gadi kopš likuma „Pilsonības likums” spēkā stāšanās brīža. Šajā laikā Pilsonības likums ir grozīts trīs reizes, pēdējo reizi – 1998.gadā. Šobrīd Saeimā izskatīšanai ir iesniegts likumprojekts ar grozījumiem Pilsonības likumā. Saistībā ar šiem grozījumiem šā gada 2.martā norisinājās konference „Latvijas pilsonība 21.gadsimtā”, kurā iesaistījās gan vietējie, gan ārvalstu eksperti. Pilsonības likuma grozījumi ir viens no svarīgākajiem Saeimas šīs sesijas uzdevumiem.

Konferencē "Latvijas pilsonība 21.gadsimtā" tika skatīts plašs jautājumu loks, kurus plānots risināt ar Pilsonības likuma grozījumiem, kuri vēl jāapstiprina Saeimā otrajā un trešajā lasījumā. Daudzi eksperti pauda savu viedokli par dubultpilsonības aspektiem, mītiem un tās iespējamību Latvijā.

Kas ir dubultpilsonība

Pilsonība ir tiesiska piederība pie noteiktas valsts patstāvīgajiem iedzīvotājiem, uz kuriem attiecas valsts likumos noteiktie pienākumi un tiesības. Šobrīd gadījumos, kad Latvijas pilsonis ir ieguvis citas valsts pilsonību, viņam no Latvijas pilsonības ir jāatsakās vai arī tā tiek atņemta.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati liecina, ka dubultpilsonība pavisam ir piešķirta 30793 Latvijas pilsoņiem. "Pilsonības likums" skaidro, ka dubultpilsonība ir personas piederība pie vairāku valstu pilsonības (pavalstniecības). Pēc Pilsonības likuma pieņemšanas 1994.gadā, tajā tika iekļauts pārejas punkts, kas noteica, ka "tie Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā bauda pilsoņa tiesības un pilda pilsoņa pienākumus, ja reģistrācija notiek līdz 1995.gada 1.jūlijam".

"Pilsonības likuma grozījumi ir viens no svarīgākajiem Saeimas šīs sesijas uzdevumiem."

 Tādējādi viena gada laikā pēc likuma spēkā stāšanās cilvēkiem bija iespējas atjaunot Latvijas pilsonību, neatsakoties no otras valsts pilsonības. Tomēr tiem, kas par šo pārejas periodu nezināja vai nepaspēja to izmantot, reģistrējoties pēc 1995.gada 1.jūlija, lai atjaunotu Latvijas pilsonību, bija jāatsakās no citas valsts pilsonības.

Konferencē "Latvijas pilsonība 21.gadsimtā" Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē pārstāvis Andrejs Stīpnieks norādīja, ka "reaģējot uz pašreizējām situācijām Latvijā, ir vēlams saglabāt ārzemju latviešu saikni ar Latviju un dubultpilsonība var būt vien no veidiem, kā to izdarīt". Līdzīgu viedokli izteica Saeimas deputāts Jānis Upenieks: "Ja neradīsim iespēju iegūt dubultpilsonību, tad aizceļojošie latvieši būs zuduši Latvijai."

Grozījumi attiecībā uz dubultpilsonību

Lai gan Pilsonības likums ir grozīts trīs reizes kopš tā spēkā stāšanās, šā brīža likuma versijā ir saglabāts dubultpilsonības aizliegums. Šobrīd Saeima ir atsākusi darbu pie grozījumiem likumā, lai tajā ietvertu principus, pēc kādiem dubultpilsonība būtu pieļaujama.

Gaidāmie grozījumi Pilsonības likumā plāno pieļaut gadījumus, kad dubultpilsonība var izveidoties. Šie grozījumi daudziem ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem un to piederīgajiem dos iespēju atgriezties Latvijā kā pilsoņiem, nevis ciemiņiem.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš nesen notikušajā konferencē klāstīja, ka visiem grozījumiem Pilsonības likumā jābūt racionāliem un laicīgiem, jo tie ietekmēs ļoti daudz latviešu ģimeņu. Savukārt Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits norādīja, ka Latvijas pilsonības reformai ir jānotiek precīzi un kompleksi. Viņš uzskaitīja sešas grupas, par kurām jādomā, reformējot likumu. Tās ir Latvijas pilsoņu bērni, kas dzimuši ārvalstīs, trimdas latvieši, represētie Krievijā, personas, kas Latvijas pilsonību zaudējušas vai neieguvušas vecāku izvēles rezultātā, Latvijas pilsoņi, kas nesen atstājuši Latviju, un latvieši neatkarīgi no citas pilsonības.

"Šobrīd gadījumos, kad Latvijas pilsonis ir ieguvis citas valsts pilsonību, viņam no Latvijas pilsonības ir jāatsakās vai arī tā tiek atņemta."

Likumprojekts piedāvā papildināt Pilsonības likuma 9.pantu ar daļu, kas ļaus Latvijas pilsoņiem saglabāt Latvijas pilsonību arī tad, ja tiks iegūta citas valsts pilsonība. Tomēr tas neattiecas uz visām valstīm. Pagaidām likuma grozījumi paredz, ka dubultpilsonība varēs izveidoties:

  1. Latvijas pilsoņiem, kas ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību;
  2. Latvijas pilsoņiem, kas ir ieguvuši citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību;
  3. Latvijas pilsoņiem, kas ir ieguvuši tādas ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi starptautisko līgumu par dubultpilsonības atzīšanu;
  4. Latvijas pilsoņiem, kas ir ieguvuši šās daļas 1.–3.punktā neminētas valsts pilsonību, ja saņemta Ministru kabineta atļauja saglabāt Latvijas pilsonību;
  5. bērniem, kuriem viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un kuri dzimuši ārpus Latvijas, ja viņi ar dzimšanas brīdi, pamatojoties uz likumu, iegūst citas valsts pilsonību;
  6. personām, kuras citas valsts pilsonību (pavalstniecību), pamatojoties uz likumu, ieguvušas laulību rezultātā.

Šobrīd vēl arvien norisinās diskusija par to, ar kurām valstīm Latvijai pieļaut dubultpilsonību. Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš konferencē izteica viedokli, ka ir jārada iespēja saņemt dubultpilsonību arī ar NATO dalībvalstīm, jo tas ļaus atgūt Latvijas pilsonību arī Amerikā un Kanādā dzīvojošajiem latviešiem.

Par grozījumu "Pilsonības likumā" saturu parlamentā gaidāmas plašas diskusijas. Likumprojekts tiks skatīts 3 lasījumos.

Dubultpilsonība trimdas latviešiem

Pilsonības likumu ir plānots papildināt ar 8.1pantu, kas atcels pārejas noteikumos minēto termiņu (vienu gadu) un ļaus trimdas latviešiem, reģistrējoties Iedzīvotāju reģistrā, atjaunot Latvijas pilsonību, saglabājot citas valsts pilsonību.

"Gaidāmie grozījumi Pilsonības likumā plāno pieļaut gadījumus, kad dubultpilsonība var izveidoties."

Iecerētais likuma pants attieksies uz Latvijas pilsoņiem, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs. Plānots, ka šie cilvēki un viņu pēcnācēji varēs reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā baudīt pilsoņa tiesības un pildīt pilsoņa pienākumus.

Dubultpilsonības mīts

Šā gada 16.februārī Augstākā tiesa pasludināja spriedumu lietā, kurā tika prasīts atņemt Latvijas pilsonību fizikas doktoram Uldim Bērziņam, kurš līdztekus Latvijas pilsonībai bija pieņēmis arī Zviedrijas pavalstniecību. Tiesa atļāva zinātniekam paturēt dubultpilsonību.

PMLP priekšnieka vietnieks Jānis Citkovskis skaidro: tas ir mīts, ka ārzemēs Latvijas pilsoņiem dzimušie bērni nevar būt dubultpilsoņi. Šie bērni papildus citas valsts pilsonībai var iegūt arī Latvijas pilsonību. Tas notiek gadījumos, ja ārzemju latviešu mītnes valsts bērnam pilsonību piešķir automātiski.

J.Citkovskis norāda: lai gan Pilsonības likuma 9.pants vēsta, ka personai, kura tiek uzņemta Latvijas pilsonībā, nedrīkst izveidoties dubulta pilsonība, tomēr Satversmes tiesa šo pantu 2007.gada 21.augusta lēmumā skaidri interpretēja attiecībā uz pilsonības iegūšanu naturalizācijas ceļā. Tas nozīmē, ka ārvalstīs dzimis un ārvalstu pilsonību ieguvis bērns var tikt atzīts par Latvijas pilsoni un tādējādi izveidojas dubultpilsonība.
Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU