2024. gadā ēnu ekonomikas līmenis Latvijā turpinājis kristies, sasniedzot 21,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un bijis par 1,5 procentpunktiem mazāks salīdzinājumā ar 2023. gadu. Pērn ēnu ekonomika rukusi gausāk nekā gadu iepriekš. Jaunajā ierobežošanas plānā būtiskākos pasākumus paredzēts īstenot šogad, tātad rezultāti sagaidāmi pēc gada. Galvenā problēma joprojām ir “aplokšņu algas”.
2024. gadā augstākais ēnu ekonomikas līmenis Baltijas valstu vidū bijis Lietuvā – 24,7% no IKP. Igaunijā joprojām ir zemāks ēnu ekonomikas apjoms nekā Latvijā un Lietuvā – 19,5%. Ēnu ekonomika, salīdzinot ar 2023. gadu, ir samazinājusies arī Lietuvā – par 1,7 procentpunktiem, savukārt Igaunijā palielinājusies par 1,6 procentpunktiem.
Ikgadējā konferencē, kurā pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka iepazīstināja ar jaunāko ēnu ekonomikas indeksu*, tās dalībnieki pozitīvi vērtēja iepriekšminēto samazinājumu, vienlaikus kritiski norādot, ka tam bija jābūt straujākam, jo ir taču pieņemts bieži piesauktais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam ar desmitiem jaunu pasākumu. Tiesa, no tiem liela daļa ir uzdevumi, kuru ieviešanai nepieciešamās izmaiņas regulējumā pieņemtas šogad, tātad – rezultāti sagaidāmi pēc gada.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe uzskata, ka gan jaunais indeksa rādītājs, gan ēnu ekonomikas samazinājums ir vērtējams pozitīvi.
Divos gados Latvijā ēnu ekonomika sarukusi par pieciem procentpunktiem – visstraujāk Baltijas valstu vidū.
“Vajag svinēt mazās uzvaras. Šis ir nevis VID nopelns, bet gan uzņēmēji ir noticējuši un maksā nodokļus,” tā VID vadītāja.
Lai noteiktu ēnu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeksā iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem un neuzrādītajām “aplokšņu” algām.
Pētījums par 2024. gadu liecina, ka Latvijā “aplokšņu” algas veidoja 50% no kopējās ēnu ekonomikas, Igaunijā – 43,9%, savukārt Lietuvā – 36,9%.
Neuzrādītie ieņēmumi Latvijā 2024. gadā veidoja 24,6% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādīto darbinieku komponente – 27,4%. Salīdzinājumam – neuzrādītie darbinieki Igaunijā 2024. gadā bija 30,2% no kopējās ēnu ekonomikas, neuzrādītie ieņēmumi – 25,9%. Savukārt Lietuvā neuzrādītie ieņēmumi 2024. gadā veidoja 36,8% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādīto darbinieku komponente – 26,3%.
2024. gadā gan Latvijā, gan Lietuvā ir samazinājies “aplokšņu” algu apmērs jeb algas daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts. Latvijā “aplokšņu” algas samazinājušās par 2,9 procentpunktiem un sasniegušas 20,7%, bet Lietuvā – par 2,7 procentpunktiem, sasniedzot 18,1%. Savukārt Igaunijā “aplokšņu” algas 2024. gadā pieaugušas līdz 17,2%, kas ir par 0,7 procentpunktiem vairāk nekā 2023. gadā.
Visās trīs Baltijas valstīs samazinājusies darbinieku neuzrādīšana. Latvijā darbinieku neuzrādīšana (vidējais % no darbinieku kopskaita, kas tiek nodarbināti bez līguma) 2024. gadā sasniedza 10,9% (mīnus 0,8 procentpunkti salīdzinājumā ar 2023. gadu), Lietuvā – 11,7% (mīnus 3,7 procentpunkti), bet Igaunijā – 10,6% (mīnus 0,1 procentpunkts).
Starp nozarēm augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn joprojām bijis būvniecībā – 33,8%, kas salīdzinājumā ar 2023. gadu samazinājies par 0,4%.
Ēnu ekonomikas īpatsvars mazumtirdzniecībā Latvijā pagājušajā gadā bija 26,2% (2023. gadā šis rādītājs bija 27%), pakalpojumu sektorā – 23,6% (2023. gadā – 26,4%), ražošanā – 17,3% (2023. gadā – 18,9%), bet vairumtirdzniecībā saglabājies 2023. gada līmenī – 13%.
Komentējot ēnu ekonomikas indeksu būvniecības nozarē, pilnsabiedrības “Bererix” pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš norādīja, ka radikālas pārmaiņas arī nebija gaidījis. Nozares pārstāvis uzskata, ka vajag vairāk resursu, lai pieskatītu lielo privātmāju būvniecības segmentu, kurā ēnu ekonomika ir nopietna problēma.
Pēc G. Āboltiņa-Āboliņa domām, lai gan Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns paredz pasākumus šajā virzienā, ir vajadzīgas vēl radikālākas “zāles”, kas mudinātu būvniecības uzņēmumus iziet no ēnu ekonomikas.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
Uzņēmēju apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienesta darbu skalā no viens līdz pieci pērn Latvijā pieaugusi līdz 3,6 (2023. gadā – 3,47).
Kāda ir VID iesaiste un instrumenti ēnu ekonomikas ierobežošanā? B. Šmite-Roķe atklāj, ka ir bijusi izvēle – starp “pātagu un burkānu”.
VID izvēlējies maigāko pieeju – servisa ceļu, kas ietver atgādināšanu, vēstules, saziņu. Politikas maiņa bija risks, atzīst VID vadītāja, tomēr ēnu ekonomikas samazinājums ir panākts.
Tāpat Latvijā mazliet ir pieaugusi apmierinātība ar valsts nodokļu politiku – 2023. gadā tā bija 2,6, bet 2024. gadā – 2,65 (skalā no viens līdz pieci).
Pērn nedaudz pielielinājusies arī uzņēmēju apmierinātība ar biznesa regulējuma kvalitāti, proti, tā ir augusi par 0,02 procentpunktiem, 2024. gadā sasniedzot 3,06.
Vienlaikus līdz 2,52 punktiem samazinājusies apmierinātība ar valdības atbalstu uzņēmējiem (2023. gadā tā bija 2,57).
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš vērš uzmanību, ka pētījums vēl neatspoguļo veiktās izmaiņas nodokļu sistēmā, piemēram, diferencētā neapliekamā minimuma atcelšanu, ko nodokļu maksātāji ir novērtējuši.
Tālāku nodokļu sistēmas vienkāršošanu gaida gan būvniecības nozare, kurā ēnu ekonomika joprojām ir visaugstākā, gan citas nozares, piemēram, taksometru biznesa pārstāvji.
G. Āboltiņš-Āboliņš uzskata, ka cīņā ar ēnu ekonomiku būvniecībā līdzšinējās metodes ir izsmeltas. Tāpēc jādomā, kā nodokļu maksāšanas pienākumu padarīt interesantu arī situācijās, kad tiek veikti nelieli darbi, piemēram, dzīvokļa remonts. Kā piemēru viņš min iespēju saņemt vismaz simbolisku nodokļu atmaksu.
Viegli saprotama, vienkārša nodokļu maksāšana, mazākas un pievilcīgākas nodokļu likmes varētu mudināt mazos uzņēmējus iziet no ēnu ekonomikas. Pašreizējie mehānismi vairāk ietekmē tos, kas jau ir likumpaklausīgi, uzskata “Bolt Rides” vadītāja Latvijā Kristīne Bezerra-Kjerulfa. Šoferi bieži jautājot, kā jākārto grāmatvedība, kā jāmaksā nodokļi, sistēma viņiem esot pārāk sarežģīta. Piemēram, lai varētu sniegt pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, transportlīdzeklim ir jābūt īpašumā, nevis līzingā, tāpēc aptuveni trešā daļa potenciālo šoferu, kuri vēlētos darīt šo darbu, ir spiesti no tā atteikties, citu problēmu ieskicē nozares pārstāve.
Starp citu, kā paskaidroja Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis, bankām nav iebildumu pret to, ka līzinga auto tiek izmantots saimnieciskajā darbībā.
Pastāvīgā atruna, ka mums ir vienkāršs mikrouzņēmumu nodoklis un tā risinājums – saimnieciskās darbības ieņēmumu konts (SDI) –, tika kritizēta arī šajā diskusijā. Šādu kontu izmanto tikai 400 nodokļu maksātāju, un to piedāvā tikai viena banka – “Industra Bank”. Vajadzētu būt plašākam lokam, kas kvalificējas SDI risinājumam, uzskata J. Brazovskis.
Saeimas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas priekšsēdētāja Linda Matisone uzsver, ka ēnu ekonomikas riskam vairāk ir pakļauts mazais bizness. MUN likme – 25% – ir pārāk augsta mazajiem uzņēmējiem. Likmi vajadzētu pazemināt.
Savukārt būvnieki kā iespēju norāda uz dzīvokļa izīrēšanai piemērojamo nodokļu režīmu – 10% nodokli –, ko daudzi izīrētāji izvēlas tāpēc, ka par šī nodokļa samaksu nav jālauza galva ar sarežģītu grāmatvedību.
Līdz šim gan iniciatīvas ir atdūrušās pret Finanšu ministrijas argumentu, ka tas var negatīvi ietekmēt fiskālo telpu. Kaut gan Latvijai tuvo turīgāko ziemeļvalstu prakse pierādot: nodokļu sloga atvieglošana veicina budžeta ieņēmumu pieaugumu, nevis samazinājumu. Ja šajā ziņā nedara neko, tad no sektora, kura lielākā daļa ir “ēnā”, netiek iegūts vispār nekas.
* Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” tiek veikts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Ēnu ekonomikas konferenci organizē SSE Riga un LTRK.
