Rosina piešķirt sociālo atbalstu pedagogiem, kuri skolas reorganizācijas vai likvidācijas dēļ zaudē darbu

Likumprojekts paredz atbalstu skolotājiem, kuriem ir ilgstošs darba stāžs un kuri pēc darba zaudēšanas vairs negūst ienākumus no cita darba vai saimnieciskās darbības.

“Ņemot vērā pedagogu nozīmīgo ieguldījumu izglītības kvalitātes un ilgtspējas nodrošināšanā, valstij jāsniedz viņiem nepieciešamais atbalsts līdz pensijas vecuma sasniegšanai,” teikts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts paredz noteikt kārtību un kritērijus valsts sociālā atbalsta piešķiršanai un pārtraukšanai pašvaldību dibināto vispārējās izglītības iestāžu vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem, kuri izglītības iestādes reorganizācijas vai likvidācijas dēļ zaudēs darbu.

Plānots, ka valsts sociālo atbalstu izmaksās sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja pedagogs atbildīs Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem valsts sociālā atbalsta saņemšanai.

“Ņemot vērā to, ka sociālais atbalsts tiks piešķirts pedagogam, kuram izglītības iestādes reorganizācijas vai likvidācijas dēļ būs grūtības atrast darbu, likumprojektā noteikts, ka atbalstu piešķirs uz sešiem mēnešiem ar nosacījumu, ka pedagogs turpinās meklēt nodarbinātības iespējas, kā arī izmantos citas valsts noteiktās sociālās garantijas darba zaudēšanas gadījumā,” skaidrots anotācijā.

Likumprojekts paredz papildināt Izglītības likuma 14. pantu, nosakot, ka Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā piešķir valsts sociālo atbalstu tiem vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanā iesaistītajiem pedagogiem, kuri pašvaldības vispārējās izglītības iestādes reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā zaudē pedagoga darbu, kā arī noteiks institūciju, kas administrēs valsts sociālā atbalsta izmaksu un tās pārtraukšanu.

Vienlaikus plānots papildināt Izglītības likuma 52. pantu “Pedagoga tiesības” ar sesto, septīto un astoto daļu, paredzot, ka:

• pašvaldības dibinātās vispārējās izglītības iestādes vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogam, kuram līdz pensijas vecuma sasniegšanai atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” būs mazāk nekā trīs gadi un kopējais pedagoga darba stāžs valsts un pašvaldības izglītības iestādē, kas īsteno vispārējās izglītības programmas, būs vismaz 25 gadi, t. sk. pēdējie pieci gadi pirms izglītības iestādes likvidācijas vai reorganizācijas būs nostrādāti pašvaldības izglītības iestādē, kas īsteno vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas, un kurš izglītības iestādes reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā zaudēs darbu un turpmāk negūs ienākumus no algota darba, komercdarbības vai saimnieciskās darbības, neatkarīgi no viņa mantiskā stāvokļa būs tiesības saņemt valsts sociālo atbalstu līdz sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmēram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
• iepriekšminēto valsts sociālo atbalstu nesaņems pedagogs, kuram piešķirta valsts vecuma pensija vai kurš saņem bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar likumu “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”;
• no iepriekšminētā valsts sociālā atbalsta tiks veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju un bezdarba apdrošināšanai no šim mērķim piešķirtajiem valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā veicamas un reģistrējamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju un bezdarba apdrošināšanai.

Kā skaidrots anotācijā, likumprojekta ieviešana prasīs papildu budžeta līdzekļus sociālajam atbalstam pedagogiem, taču ilgtermiņā tas samazināšot sociālo spriedzi: “Pašvaldību budžeti netiks tieši ietekmēti, jo finansējums tiks nodrošināts no valsts pamatbudžeta.”

Vienlaikus anotācijā norādīts, ka faktiskā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem šobrīd nav precīzi nosakāma, bet likumprojekta izskatīšanas gaitā tikšot veikti precīzi aprēķini.

Ja Saeima atbalstīs likumprojektu, tad izmaiņas stāsies spēkā 2025. gada 1. septembrī.