“Mūsdienu digitālajā laikmetā cilvēku personas datiem ir milzīga vērtība. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc krāpnieku mērķis nereti ir tieši cilvēku personīgā informācija – vārds un uzvārds, personas kods, ID kartes vai pases numurs, maksājumu kartes informācija, pinkodi, Smart-ID piekļuves dati un cita sensitīva informācija,” skaidro “Luminor” bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Identitātes zagļi mēdz nelikumīgi izmantot cietušo personu maksāšanas līdzekļus vai šo cilvēku vārdā paņemt aizdevumus, norāda Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.
Vikšķerēšana – visbiežāk izmantotā metode personas datu ieguvei
“Personas dati tiek iegūti pārsvarā ar vikšķerēšanu jeb telefonkrāpšanu. Taču ir arī gadījumi, kad tiek nelikumīgi izmantota pazaudēta vai nozagta bankas karte, ID karte vai pase,” skaidro G. Gžibovska.
Vikšķerēšana ir tiešsaistes krāpšanas veids, kas izspraužas kā krāpnieku balss zvani, izmantojot gan GSM tīklu, gan saziņas lietotnes, piemēram, “Whatsapp”, “Telegram” u. c. Krāpnieki mēdz uzdoties par Valsts policijas amatpersonām, banku, “Google”, mobilo sakaru operatoru un citu iestāžu darbiniekiem. Vienas krāpšanas ietvaros var piezvanīt pat vairāku iestāžu “pārstāvji”, tā nodrošinot papildu ticamības efektu.
Saziņa notiek gan krievu, gan latviešu valodā.
Plašāk par tēmu >>
- Vikšķerēšana – visizplatītākais krāpšanas veids 2023. gadā
- Krāpnieki prasmīgi izmanto cilvēku emocionālās vajadzības un neuzticēšanos oficiālajām iestādēm
Krāpnieku pārliecināšanas metodes ir dažādas
Lai pierunātu cilvēku atklāt savus personas datus, krāpnieki izmanto dažādas metodes. Piemēram, telefonsarunā cilvēku maldina, ka ar viņa maksājumu līdzekļiem esot notikuši aizdomīgi kriptovalūtas darījumi vai kāds mēģina uz viņa vārda noformēt kredītu.
Reizēm krāpnieki uzdodas par iepriekš zaudētu investīciju atguvējiem, stāsta Valsts policijas pārstāve. Pārliecinot personu, ka viņas bankas kontā notikušas nelikumīgas darbības, tiek panākts, ka šis cilvēks pieslēdzas savai internetbankai un apstiprina nelikumīgos naudas līdzekļu pārskaitījumus.
Mēdz būt situācijas, kad krāpnieki cietušā vārdā attālināti noformē vairākus kredītus, kurus pārskaita uz citu – naudas mūļa – kontu vai arī nesankcionēti iepērkas tiešsaistē, kamēr cietušais ir noticējis, ka notiekošais ir daļa no krāpnieku atmaskošanas procedūras.
Pēc Valsts policijas datiem, no šā gada 1. janvāra līdz 20. oktobrim ar vikšķerēšanu jeb telefonkrāpšanu ir nodarīti vairāk nekā 7 079 797 eiro lieli zaudējumi.
Kopumā fiksētas 1666 epizodes, no kurām 894 ir mēģinājumi bez nodarītiem zaudējumiem.
Dienas laikā noslēdz vairākus kredītlīgumus
Valsts policijā netiek atsevišķi uzskaitīti gadījumi, kad cietušo vārdā ticis noformēts aizdevums. Taču aizdomīgu kredītņēmēja uzvedību var pamanīt kredītinformācijas birojs.
Akciju sabiedrības “Kredītinformācijas birojs” valdes loceklis Intars Miķelsons stāsta, ka identitātes zādzības gadījumus birojs piefiksē, pamanot, ka viena persona dienas laikā paņem vairākus kredītus.
“Pirmo reizi šādu situāciju identificējām 2019. gadā, kad analītiķi fiksēja vienas personas kredītvēsturi ar 12 dažādiem kredītiem, kuru kopējā summa sasniedza 98 940 eiro. Visi kredītlīgumi tika noslēgti vienā dienā – 2019. gada 19. decembrī. Visi kredītmaksājumi tika kavēti,” atminas I. Miķelsons. “Sazinājāmies ar kreditētājiem, lai pārliecinātos, ka tā nav kļūda. Kļūdas nebija. Tā bijām identificējuši personu, kura vēlāk izrādījās krāpšanas upuris.”
Analizējot datus, “Kredītinformācijas birojs” secināja, ka 2018.–2019. gadā personas, kas vienas dienas laikā noslēdza vairāk par diviem aizdevuma līgumiem ar kredītdevēju, kopumā aizņēmās 1,5 miljonus eiro.
Tomēr birojs nevar apgalvot, ka visi šie gadījumi bija krāpšana, kurā izmantoti zagti personas dati.
Krāpnieku paņemtie kredīti var sasniegt pat 100 tūkstošus eiro
2020. gadā tendence, kad vienas dienas laikā persona noslēdza vairākus aizdevuma līgumus, samazinājās. Taču 2024. gadā šādu gadījumu skaits atkal ir pieaudzis.
I. Miķelsons skaidro, ka parasti tiek noformēti patēriņa kredīti, noslēdzot līgumu par lielāko iespējamo summu, kādu kredītdevējs konkrētajai personai var aizdot.
Maksimālais patēriņa kredīta apmērs var sasniegt pat 20 000 eiro. “Ja personai ir regulāri ienākumi, laba kredītvēsture vai vispār nav kredītu, tad viņa var pretendēt uz maksimālo aizņēmuma summu. Ja katrs kreditētājs apstiprina kredītu par maksimāli iespējamo summu, tad beigās var “salasīt” pat 100 000 eiro parādu. Tādēļ personas identitātes zādzība ir ļoti liels risks,” secina “Kredītinformācijas biroja” pārstāvis.
Vai banka var palīdzēt atgūt izkrāpto naudu
Visos identitātes zādzības gadījumos, ja noticis kāds darījums ar bankas starpniecību, vispirms ir jāvēršas pie kredītiestādes, kā arī policijā, uzsver “Luminor” bankas krāpšanas novēršanas eksperte M. Celma.
Šādās situācijās banka ierosina apstākļu izmeklēšanu atbilstoši nodarījuma būtībai.
Kredītiestādei ir iespēja ierosināt maksājuma atsaukumu.
“Tas nozīmē, ka banka nosūta informāciju saņēmēja bankai par to, ka maksājums ir krāpniecisks, un lūdz to atmaksāt,” skaidro M. Celma.
“Ja līdzekļi vēl ir pieejami saņēmēja kontā, tad saņēmēja banka veic darbības, lai iegūtu piekrišanu no saņēmēja par līdzekļu atmaksu. Ja saņēmēja kontā nav līdzekļu vai viņš nepiekrīt tos atmaksāt, tad tālākās darbības var īstenot tikai ar tiesībsargājošo iestāžu iesaisti.”
Ja ir veikts pirkums ar karti
Ja ir veikts pirkums ar bankas karti, tad var ierosināt darījuma apstrīdēšanu jeb tā saukto reklamāciju.
Šādos gadījumos līdzekļu atgūšana ar bankas starpniecību ir atkarīga no darījumu autorizācijas veida, kā arī no tālākā pārskaitīto līdzekļu izlietojuma.
Piemēram, “Visa” un “MasterCard” noteikumi paredz, ka darījumu var apstrīdēt tikai tad, ja pirkums nav ticis apstiprināts ar autentifikācijas rīku.
Ja veikts pirkums ar karti, tad bankai nav iespējams nosūtīt (līdzīgi kā maksājumā) informāciju par to, ka darījums bijis krāpniecisks.
Šādās situācijās līdzekļu atgūšanu var sekmēt tieša klienta saziņa ar tirgotāju.
Piemēram, ja nelikumīgi iegādātā prece vēl nav izsūtīta, tad tirgotājs šo darījumu var atcelt un atmaksāt naudu.
Svarīgi rīkoties ātri
Identitātes zādzības pamatojums var būt klienta skaidrojums par notikušā apstākļiem, bankas rīcībā esošā informācija par darījumu, kā arī cita ar darījumu veikšanu saistītā tehniskā informācija.
Piemēram, viltotu vai citu personu apliecinošu dokumentu izmantošanu klātienē var pierādīt videoieraksts no apkalpošanas sesijas, kā arī cita informācija par konkrēto situāciju.
M. Celma uzsver, ka liela nozīme notikušā izpētē, pierādījumu iegūšanā un saglabāšanā ir laikam – jo ātrāk tiks ziņots par krāpšanas gadījumu, jo lielāka būs iespēja zaudētos līdzekļus atgūt un identificēt vainīgo personu.
Piemēram, videoieraksti tiek glabāti noteiktu periodu. Ja krāpnieciskais gadījums tiek atklāts vēlāk, kad videoieraksts jau ir dzēsts, tad tas būtiski ietekmē tālāko izmeklēšanu.
Ar zagtu identitāti noformēts kredīts
Ja ar zagtu personas identitāti ir noformēts kredīts, tad iespējami dažādi risinājumi, norāda M. Celma.
Ieteicams nekavējoties sazināties ar kredītdevēju, izskaidrot situāciju un informēt par visiem apstākļiem, lūdzot rast kompromisu kredīta atmaksā.
Tāpat šo aspektu iespējams izrunāt policijā un lūgt palīdzību tur.
Bankas loma šajos gadījumos ir situācijas izmeklēšana un pierādījumu nodošana tiesībsargājošajām iestādēm uz attiecīga pieprasījuma pamata.
Klients arī pats var atmaksāt kredītu, vēlāk šo summu piedzenot no vainīgās personas, ja tāda tiks noskaidrota un saukta pie atbildības.
Iesaka regulāri pārbaudīt savu kredītvēsturi
“Kredītinformācijas biroja” pārstāvis I. Miķelsons iesaka katram regulāri sekot līdzi savai kredītvēsturei, ko bez maksas iespējams izdarīt tīmekļvietnē manakreditvesture.lv.
Pārbaudot savu kredītvēsturi, var pārliecināties, ka neviena kredītiestāde nav pieprasījusi datus kredītspējas izvērtēšanai.
Kredītinformācijas biroja pārstāvis norāda – katrs pieprasījums nekavējoties parādās personas kredītvēsturē. Ja šāda informācija tiek prasīta par personu, kas nav pieteikusies jaunam kredītam, tad tūlīt jāsazinās ar kreditētāju un jāprasa šādu datu pieprasīšanas pamatojums, kā arī jālūdz bloķēt jebkuru darījumu tuvākajā laikā.
“Tādā veidā var novērst, ka personas vārdā tiek paņemts kredīts,” uzsver I. Miķelsons.
Otra iespēja ir savas kredītvēstures monitorings, kas ir maksas pakalpojums.
Tas nozīmē, ka cilvēkam katru dienu nav jāpārbauda sava kredītvēsture, bet uz e-pastu atnāks paziņojums par datu pārbaudi saistībā ar aizņēmumu. Ja persona nav pieteikusies aizņēmumam, tad viņai nekavējoties jāsazinās ar kreditētāju un jālūdz darījumu bloķēt.
Cik ilgi informācija par krāpnieciskajām darbībām saglabājas kredītvēsturē
Kamēr nav pierādīts, ka identitāte tika nozagta un pati persona nav ņēmusi kredītu, tikmēr šī informācija atrodas kredītvēsturē, atklāj I. Miķelsons.
Tas nozīmē, ka visi līgumi, kurus krāpnieki ir noslēguši uz cietušā vārda, atrodas viņa kredītvēsturē un, kamēr norit visas procesuālās darbības saistībā ar krāpšanu, viņam būs liegta iespēja uzņemties jaunas kredītsaistības. “Nevarēs noslēgt hipotekāro, līzinga vai patēriņa kredīta līgumu,” piebilst “Kredītinformācijas biroja” pārstāvis.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
