FOTO: Freepik.
Izklaides troksnis pastāv, un tas ir traucējošs cilvēku naktsmieram, secinājis tiesībsargs un devis laiku valdībai atrast risinājumu līdz 1. decembrim. Ja ne, – tiesībsargs apsvērs iespēju vērsties Satversmes tiesā. Šobrīd ministrijas strādā pie likumu grozījumiem, tomēr atzīst, ka izklaides trokšņu noregulēšana ir gana komplicēts jautājums.
Trauksmi par rīdzinieku naktsmieru pirms diviem gadiem sāka celt biedrība “Naktsmieru”. Sabiedriskās organizācijas tīmekļvietnē norādīts neapmierinātības cēlonis: “Iniciatīva “Naktsmieru Rīgai” radās Rīgā 2022. gada vasarā. [..] pēc Covid-19 pandēmijas ar jaunu sparu atsākās Andrejsalas izklaižu vietu aktivitāte, kura ik nedēļas nogali liedza miegu Klusajam centram, Ķīpsalai un Pētersalai. Ķīpsalas un Pētersalas iedzīvotāji no jauna vērsās pie pašvaldības ar lūgumu situāciju risināt. Pašvaldība atbildēja, ka (joprojām) ir bezspēcīga, jo dažādu apstākļu rezultātā izveidojusies situācija, ka “jautājumus par jebkāda veida darbībām, kas rada troksni,” likumdevējs vairs neregulē.”
Šī gada sākumā tiesībsargs veica aptauju par izklaides trokšņu radītajām neērtībām. Tajā tika secināts, ka problēma pastāv, proti, par pārāk lieliem izklaides trokšņiem absolūtais vairākums ziņoja Rīgas valstspilsētā (69,7%), kam seko Bauskas novads, Liepājas un Jūrmalas valstspilsēta, kā arī Aizkraukles novads.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola atzīst, ka izklaides trokšņi pilsētā ir problēma, tādēļ nepieciešams meklēt risinājumus, lai iedzīvotāju intereses pēc iespējas labāk sabalansētu.
Savulaik Rīgas dome bija izdevusi saistošos noteikumus Nr. 80 “Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā”, kurus Satversmes tiesa ar 2014. gada 12. decembra spriedumu lietā Nr. 2013-21-03 atzina par neatbilstošiem Satversmei.
Satversmes tiesa atzina, ka naktsmiera traucējums no izklaides trokšņa nav pienācīgi regulēts, t. sk. neparedzot skaidri noteiktu atbildību par attiecīgu trokšņošanu.
Ievērojot minēto un reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, Saeima 2023. gada 15. jūnijā pieņēma grozījumus Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. pantā. Tajā paredzēta administratīvā atbildība juridiskajām personām par sabiedriskās kārtības traucēšanu, tostarp traucējot personas mieru, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajai personai līdz tūkstoš naudas soda vienībām (līdz 5000 eiro).
Plašāk par tēmu >>
Rīgas pašvaldības policijā līdz šī gada oktobra sākumam pret juridiskajām personām par sabiedriskā miera traucēšanu izskatīti 22 administratīvā pārkāpuma procesi, savukārt sods piemērots 20 gadījumos. Turpmākajā laikā tiks izskatītas vēl piecas ierosinātās lietas.
“Pieņemot grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, likumdevējs cenšas ar sodoša rakstura normām risināt izklaides trokšņa nelabvēlīgo ietekmi uz iedzīvotāju naktsmieru,” atzinumā pārbaudes lietā Nr. 2022-56-22B par izklaides trokšņa tiesisko regulējumu uzsver tiesībsargs. “Valsts izklaides troksni nav definējusi kā atsevišķu trokšņa veidu un nav izvirzījusi prasības, kas tādam troksnim izvirzāmas, lai to varētu samērot ar iedzīvotāju tiesībām uz naktsmieru. Iedzīvotāju un izklaides biznesa intereses jau ilgstoši nav līdzsvarotas un ir tiesiski nesakārtotas.”
“Latvijā problēma ir tā, ka trokšņošanu izklaides vietās pašvaldības policija kā sabiedriskās kārtības pārkāpumu troksni kontrolē līdzīgi kaimiņu troksnim. Tas nav nepareizi, tas ir pareizi, bet nav pietiekami, jo izklaides vietu trokšņi nav tādi paši kā kaimiņu trokšņi. Izklaides troksnis ir īpašs trokšņa veids, ko rada saskaņā ar uzņēmējdarbību, līdz ar to tas būtu regulējams ne tikai ar sodošajām normām. Valstij tas būtu jāregulē ar normām, kas izklaides vietu īpašnieku tiesības samērotu ar cilvēku tiesībām uz naktsmieru,” turpina tiesībsargs.
Tiesībsarga ieskatā varētu būt vairāki risinājumi, lai sabalansētu izklaides vietu darbību un iedzīvotāju naktsmieru. Piemēram, varētu veikt grozījumus likumā “Par piesārņojumu” un Ministru kabineta (MK) 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”. Viens no risinājumiem ir arī izstrādāt atsevišķu Sabiedriskās kārtības likumu, kas cita starpā ietvertu deleģējumu pašvaldībām un institūcijām rīkoties, lai novērstu sabiedriskās kārtības traucēšanu.
Tiesībsargs ieteic, ka pašvaldībām varētu piešķirt tiesības ieviest atļauju sistēmu izklaides vietu darbībai. Atbilstoši atļaujai, ievērojot katras pašvaldības teritoriālās īpatnības, izklaides vietas atrašanās specifiku, iedzīvotāju daudzumu attiecīgajā vietā u. c., noteiktu darba laika ierobežojumus, skaņas izolācijas pasākumus u. tml. Vienlaikus varētu paredzēt darbības ierobežojumus, ja konkrētie nosacījumi netiktu ievēroti.
Pie izklaides trokšņu regulējuma atbilstoši Ministru prezidentes Evikas Siliņas uzdevumam iepazīties ar tiesībsarga atzinumu pārbaudes lietā Nr. 2022-56-22B par izklaides trokšņa tiesisko regulējumu ir ķērusies klāt Ekonomikas ministrija (EM). Tai jāsagatavo grozījumi MK noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”, lai ievērotu tiesībsarga rekomendācijas un saskaņā ar MK kompetenci operatīvi novērstu nepilnības izklaides trokšņa tiesiskajā regulējumā.
Tiesībsargs atzinumā norādījis, ka ir nepieciešams papildu regulējums.
Ekonomikas ministrija šobrīd gatavo atbilstošu tiesību akta projektu, ņemot vērā starptautisko praksi trokšņu līmeņa noteikšanā.
EM Iekšējā tirgus departamenta direktore Marina Blašķe atklāj, ka grozījumi ir izstrādāti, bet tie vēl nav saskaņoti starp institūcijām; “tas ir sākotnējais piedāvājums”.
Noteikumu projekts paredz, ka regulējums neattiecas uz Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, kā arī publiskajiem pasākumiem, kuri ir saskaņoti ar vietējo pašvaldību atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumam (saņemta atļauja).
MK noteikumus Nr. 16 plānots papildināt ar jaunu II2 daļu “Izklaides vietu radītā vides trokšņa robežlielumi un to novērtēšana”, norādot, kādi ir juridiskās personas pienākumi trokšņošanas ierobežošanai, kādas trokšņu robežvērtības jāievēro izklaides vietas iekštelpās un ārtelpās. M. Blašķe uzsver, ka iecerēts noteikt minimālos un maksimālos trokšņu robežlielumus, kā arī tiks paredzēta trokšņa mērīšana.
Plānots, ka pašvaldība, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu, kontrolēs izklaides vietu radītā vides trokšņa robežlielumu ievērošanu. Noteikumu neievērošanas gadījumā administratīvo sodu piemēros saskaņā ar Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā.
Regulējums attieksies uz vides trokšņiem, ko rada izklaides vietas, piemēram, naktsklubi, bāri, kafejnīcas, restorāni, diskotēkas, koncerti, izklaides vietu āra terases, publiski pasākumi.
“Vēlējāmies noteikt izklaides vietu nevis pēc definīcijas, bet faktiskās darbības, respektīvi, nenorādot, ka tas ir bārs vai kafejnīca, bet – izklaides vieta. Ja minēsim naktskluba definīciju, daudzas vietas tā neietvers. Izklaides vieta ir multifunkcionāla,” tā M. Blašķe.
L. Ozola atklāj, ka Rīgas pašvaldības pārstāvjiem bijusi plašāka saruna ar EM, kurā pārrunāts arī jautājums par trokšņiem. “Ministrija norādīja, ka gatavos priekšlikumus, kas nosaka izklaides troksni un precīzus trokšņu robežlielumus, lai visiem būtu skaidri spēles noteikumi.
Vienlaikus neatbildēts palika jautājums, vai pašvaldībām būs paredzēti iedarbīgi kontroles instrumenti, kas ir regulējuma neatņemama daļa.
Tāpat jāapzinās, ka, piemēram, mūzikas basi nerada lielus decibelus, bet viennozīmīgi traucē iedzīvotāju naktsmieru. Vai tas tiks ņemts vērā?” jautā vicemēre.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece uzskata, ka šobrīd trūkst izklaides iestāžu klasifikācijas: bārs, restorāns, kafejnīca, klubs u. c. Viņasprāt, klasifikācijai ar noteiktām pazīmēm un deleģējumam jābūt valsts līmenī, lai katra pašvaldība tālāk varētu to licencēt.
Svarīgi būtu nošķirt izklaides vietu telpās un ārpus tās, proti, ēkas ārtelpās, par ko Rīgas pašvaldībai ir diskusija ar Ekonomikas ministriju. “Ja runājam par ārtelpu, tad arī šeit deleģējums varētu būt plašāks, ņemot vērā tādu izklaides vietu ietekmi uz pārējo sabiedrību, tai skaitā darba laika ierobežojums, skaņas pastiprinošu iekārtu lietošanas aizliegums vai noteikts maksimālais decibelu lielums un obligāta prasība par mērierīces esību ar auditēšanas funkciju pie katras skandas vai teritoriāls ierobežojums,” skaidro L. Ozola.
“Par izklaides vietām telpās būtiski noteikt būvniecības prasības katrai atsevišķai izklaides vietai, kā tas pašreiz ir sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietām attiecībā uz ventilāciju u. c. Piemēram, ja plānots telpās ierīkot naktsklubu, jābūt īpašām prasībām būvmateriāliem un tehnoloģijai, lai slāpētu troksni,” pauž vicemēre.
“Galvenais, lai būvvaldei būtu iespēja nepieņemt ekspluatācijā izklaides vietu ēkā, kurai nav skaņas izolācijas, un tā spētu piespiedu kārtā apturēt ēkas ekspluatāciju, ja prasības netiek ievērotas. Tas attiektos uz Andrejostu. Plašākus ierobežojumus privātajai uzņēmējdarbībai telpās droši vien nevajadzētu noteikt, lai nenomāktu saimniecisko darbību.”
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) Stratēģiskās koordinācijas departamenta direktores vietniece Baiba Jakobsone atzīst, ka izklaides trokšņu noregulēšana ir gana komplicēts jautājums, kur praktisko risinājumu izstrādē ir iesaistītas vairākas ministrijas, tostarp liela atbildība ir pašvaldībām. KEM uzskata, ka patlaban ir pāragri izteikt viedokli par konkrētām izmaiņām un to, kuros normatīvajos aktos tās būtu nepieciešams ietvert.
KEM organizēs sanāksmi ar iesaistītajām pusēm – EM, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju – par izklaides trokšņa ierobežošanu un nepieciešamajām darbībām konkrētā jautājuma risināšanai, kā arī gatavos informatīvo ziņojumu MK, kurā tiks iekļauts atbildību un uzdevumu sadalījums starp institūcijām izklaides trokšņa problemātikas risināšanai.
Pašvaldību pilnvaru paplašināšana ir viens no būtiskākajiem izklaides trokšņa regulējuma nosacījumiem, ko plānots risināt ar priekšlikumiem grozījumiem Pašvaldību likumā. KEM paredz, ka likumprojekta sagatavošanā tiks precizēta arī citu pakārtoto vai saistīto normatīvo aktu grozījumu izstrādes nepieciešamība.
Kā izklaides trokšņus regulē starptautiski? M. Blašķe zina teikt, ka izklaides trokšņu regulējuma ierobežojumi ir noteikti vairākās Eiropas valstīs. Piemēram, Lietuvā un Igaunijā pašvaldībām ir tiesības noteikt prasības izklaides vietām nodrošināt sabiedrisko kārtību. Lietuvā noteiktā laikposmā paredzētas klusās stundas dzīvojamajos rajonos, turpretī uzņēmējiem noteikta arī administratīvā atbildība.
Igaunijā, Tallinā, pašvaldība ir tiesīga noteikt izklaides vietu darba laiku.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris atklāj: kameras biedriem ir pretrunīgs redzējums par izklaides trokšņa regulējumu, tāpēc turpinās iekšējās diskusijas.
Savukārt Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis uzskata, ka jāmēģina atrast zelta vidusceļu un cieņpilnu balansu starp iedzīvotāju un uzņēmēju interesēm, nepalielinot administratīvo slogu.
Biedrībai bijusi tikšanās ar biedrību “Naktsmieru”, un veids, kā sabiedrība jāizglīto, varētu būt kampaņa, aicinot uzņēmējus, kuri naktsmieru nerespektē, to darīt, kā arī mudinot iedzīvotājus būt saprotošiem, jo vasara ir neilga un bizness ne pārāk labi sokas. Salīdzinot ar gadu pirms Covid-19 pandēmijas (2019. gadu), Latvijā ir par 35% mazāk tūristu.
J. Jenzis aicina apsvērt iespēju noteikt zonējumu galvaspilsētā, kur var un kur nevar rīkot skaļus pasākumus.
“Citās Eiropas pilsētās ir rajoni, kur dzīvo gados jauni cilvēki, ir nakts izklaides piedāvājumi. Tādi noteikumi ir, piemēram, Spānijā. Ja pērk restorānu Spānijā, to dara galvenokārt tādēļ, ka tam ir licence darboties konkrētā vietā,” stāsta J. Jenzis. “Pilsētvides plānošanā būtu noderīgi diskutēt par zonējumu. Iespējams, Vecrīga būtu vieta, kur pieļaujamas skaļākas aktivitātes. Turpretī t. s. guļamrajonos netiktu izsniegtas atļaujas naktsklubiem un bāriem, kas strādā līdz trijiem naktī.”
Vēl viens biedrības priekšlikums ir diferencēta maksa alkohola licencei atkarībā no darba laika. Ja strādā līdz plkst. 23.00, tad ir viena maksa, bet, ja ir naktsklubs, kas darbojas līdz rītam, tad paredzēta cita maksa.
“Jautājums vairāk ir par savstarpēju cieņu un sadarbību. Ir jāatrod kompromiss,” rezumē J. Jenzis.
