Atbildība par sabiedriskās kārtības traucēšanu tagad arī juridiskajām personām

To paredz grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, kas stājās spēkā 28. jūnijā.

Jaunā redakcijā izteikta likuma 11. panta pirmā daļa, kā arī mainīts tā nosaukums uz “Sabiedriskās kārtības traucēšana” (iepriekš – “Sīkais huligānisms”). Proti, noteikts, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām (500 eiro), bet juridiskajai personai – līdz tūkstoš naudas soda vienībām (5000 eiro).

Grozījumi izstrādāti, lai reaģētu uz publiskajā telpā vairākkārt izskanējušo un aktualizēto jautājumu par sabiedriskās kārtības traucēšanu publiskās izklaides vietās ar ļoti skaļu mūziku, piemēram, bāros, kafejnīcās un naktsklubos. Kā atzīmēts likumprojekta anotācijā, Rīgas pašvaldības policija saņem daudz izsaukumu par trokšņošanu – pagājušajā gadā vien tas noticis 10 077 reizes.

Līdzšinējais normatīvais regulējums paredzēja atbildību par trokšņošanu fiziskām personām, kas kvalificējas kā sīkais huligānisms, bet juridiskām personām (piemēram, izklaides vietām) atbildība par trokšņošanu nebija noteikta.

Tāpat minētais 11. pants papildināts ar jaunu trešo daļu, nosakot, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas, ja tā izdarīta pie karavīru vai genocīda upuru piemiņas vietas vai pieminekļa, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām (no 280 līdz 1400 eiro).