Saskaņā ar likumu valdībai ir jāuzsāk budžeta izskatīšana un līdz 15. oktobrim jāiesniedz Saeimai valsts budžeta likumprojektu pakete nākamajam saimnieciskajam gadam.
FOTO: Freepik.
Uzklausot vairākus informatīvos ziņojumus, kas ietver makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozes 2024., 2025. un 2026. gadam, valdība otrdien, 15. augustā, sākusi valsts budžeta izskatīšanu, kam, ievērojot grafiku, ir jānoslēdzas ar nākamā un triju gadu budžeta un pavadošās likumprojektu paketes iesniegšanu oktobrī Saeimā.
Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 130 apstiprinātais likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” sagatavošanas grafiks paredz, ka Finanšu ministrijas (FM) un citu ministriju darbs pie budžeta sākas aprīlī. Pēc FM sagatavoto ziņojumu izskatīšanas valdībā turpmākajās nedēļās notiks diskusijas par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamajiem prioritārajiem pasākumiem, ministriju maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu, budžetu pavadošajiem likumprojektiem un citiem ar budžetu saistītajiem jautājumiem. Ievērojot grafiku, 12. oktobrī budžeta projekts jāiesniedz Saeimai, kā arī Eiropas Komisijai un Eirogrupai.
Valdība uzklausīja piecus FM sagatavotos informatīvos ziņojumus, kas saistīti ar valsts 2024. gada un vidēja termiņa budžeta sagatavošanas ciklu. No tiem ziņojums par makroekonomiskajiem rādītājiem ir budžeta sastādīšanas pamats, un FM šos rādītājus saskaņo gan ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, gan Fiskālās disciplīnas padomi. Tie ir izejas dati, lai ministrijas un politiskās partijas varētu izdarīt pieņēmumus par budžeta virzību un to, kādā veidā varētu virzīt savus politiskās dienaskārtības jautājumus, medijiem pēc valdības sēdes norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
FM paredz, ka šogad iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu pieaugt par 1%, savukārt 2024. gadā – par 2,5%. Izaugsme turpināsies arī vidējā termiņā. Latvijas ekonomika, ņemot vērā izteikti nedrošos ārējos apstākļus, kā arī Eiropas Centrālās bankas cīņu ar inflāciju, paaugstinot procentu likmes un sadārdzinot naudas cenu, uzrāda cienījamus izaugsmes rādītājus. Saskaņā ar prognozēm inflācija šogad būs 10% (pērn tie bija 17%), 2024. gadā – 2,2%, nākamajos divos gados stabilizēsies 2,3–2,5% līmenī. Šie divi rādītāji iezīmē nedrošo situāciju, kurā tiek veidots budžets, uzsvēra finanšu ministrs, piebilstot, ka “Latvijas finanses ir stabilas un prognozējamas, tāpat arī valsts parāds, kas saglabājas 40% līmenī”.
Šogad kopā ar izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2024., 2025. un 2026. gadam tiek skatīts arī jautājums par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumiem, minēts FM informācijā.
Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024. gadam aprēķināti 11 miljardu 236,9 miljonu eiro apmērā, bet 2025. gadam – 11 miljardu 292,8 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgo gadu izdevumi 2024. gadam palielināti 630,5 miljonu eiro apmērā, 2025. gadam – 666,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026. gadam noteikti 10 miljardu 606,7 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2025. gadu samazināti par 19,4 miljoniem eiro. Būtiskākās izmaiņas valsts pamatbudžetā veido papildu izdevumi ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2024. gadam aprēķināti 4 miljardu 365,4 miljonu eiro apmērā, 2025. gadam – 4 miljardu 688 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgo gadu izdevumi 2024. gadam palielināti 46 miljonu eiro apmērā, 2025. gadam 118,5 miljonu eiro apmērā. 2026. gadam valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi aprēķināti 5 miljardu 065,7 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2025. gadu palielināti par 496,2 miljoniem eiro. Lielākās izmaiņas valsts speciālā budžeta izdevumos saistītas ar papildu finansējumu vecuma pensiju izmaksai.
Ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi 2024. gadam kopumā veido 2 miljardus 11,92 milj. eiro, 2025. gadam – 2 miljardus 581,26 milj. eiro un 2026. gadam – 2 miljardus 841,46 milj. eiro.
Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu (PP) īstenošanai pieprasījusi: Veselības ministrija (2024. gadam – 396,21 milj. eiro, 2025. gadam – 497,33 milj. eiro un 2026. gadam – 585,55 milj. eiro), Izglītības un zinātnes ministrija (2024. gadam – 335,04 milj. eiro, 2025. gadam – 537,64 milj. eiro un 2026. gadam – 596,07 milj. eiro) un Iekšlietu ministrija (2024. gadam – 331,31 milj. eiro, 2025. gadam – 404,97 milj. eiro un 2026. gadam – 375,90 milj. eiro).
Ministrijas un neatkarīgās institūcijas kopumā FM un Valsts kancelejā iesniegušas 337 pieteikumus PP, tostarp 265 pieteikumus ministriju pieprasījumiem PP, 19 pieteikumus ministriju pieprasījumiem starpnozaru PP, 45 pieteikumus neatkarīgo institūciju pieprasījumiem PP, vienu pieteikumu neatkarīgo institūciju pieprasījumiem starpnozaru PP un 7 pieteikumus PP, kas saistīti ar valsts drošību.
Neatkarīgo institūciju kopējie pieprasījumi PP veido: 2024. gadam – 31,78 milj. eiro, 2025. gadam – 35,42 milj. eiro un 2026. gadam – 44,68 milj. eiro.
FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam pie nemainīgas politikas, ņemot vērā Valsts kases (VK) datus par kopbudžeta izpildi šā gada pirmajā pusgadā. Vienlaikus aktualizētas nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumi vidējam termiņam.
FM vērtējumā vispārējās valdības budžeta deficīts šogad būs 2,7% no IKP, kas ir par 1,5 procentpunktu zemāks, nekā ir plānots budžetā, un par 1,3 procentpunktiem zemāks, nekā ir prognozēts, gatavojot Stabilitātes programmu 2023.–2026. gadam. Zemāks deficīts pie nemainīgas politikas tiek prognozēts arī visā vidējā termiņā – 2,2% no IKP 2024. gadā, 1,3% no IKP 2025. gadā un pārpalikums – 0,1% no IKP – 2026. gadā.
Deficīta samazināšanos, salīdzinot ar iepriekš prognozēto, galvenokārt noteica augstāki nodokļu un nenodokļu ieņēmumi, kas tika pārskatīti, ņemot vērā faktisko izpildi pirmajā pusgadā, kā arī atjaunotās makroprognozes, piemēram, augstākam vidējās darba samaksas pieaugumam ietekmējot lielākus sociālās apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus. Nodokļu ieņēmumu pieaugums vidējā termiņā tiek prognozēts līdzvērtīgs gan valsts, gan pašvaldību budžetā.
Bilanci vidējā termiņā uzlabo arī salīdzinājumā ar pavasara prognozēm mazāki valsts budžeta izdevumi sociālajiem pabalstiem, Labklājības ministrijai pamatā samazinot prognozēto izdevumu apjomu slimības pabalstu izmaksai, balstoties uz pieņēmumu par strauju saņēmēju skaita samazināšanos “pēc Covid-19 periodā”. Tāpat, koriģējot indeksācijas apjomus, nedaudz samazināti izdevumi pensijām (vecuma, invaliditātes, izdienas utt.). Mazinoties inflācijai, šī gada 1. oktobrī valsts pensiju indeksācijai tiks piemērots koeficients 1,064 iepretī aizvadītajā gadā esošajam koeficientam 1,2287. Turklāt, 2025. gadā noslēdzoties pensionēšanās vecuma paaugstināšanai, jau ar 2026. gadu atbilstoši demogrāfijai tiek prognozēts vecuma pensiju saņēmēju skaita pieaugums. Kopumā vidējā termiņā budžeta izdevumi pensijām un sociālajiem pabalstiem palielināsies, pieaugot vidējam pabalsta apmēram, ko ietekmē darba samaksas pieaugums.
Balstoties uz pirmā pusgada datiem par izmaksāto atbalstu, FM ir samazinājusi budžeta izdevumu prognozi 2023. gadam energoatbalstam un atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī šobrīd neparedz izdevumus nākamajiem gadiem, jo valdība vēl nav lēmusi par turpmāko atbalstu. Šī gada pirmajā pusgadā atbalsta apjoms veidoja 479 miljonus eiro jeb 1,1% no IKP, no kuriem energoatbalsts bija 417 miljoni eiro un atbalsts Ukrainas bēgļiem – 34 miljoni eiro.
FM, balstoties uz aktualizētajām makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozēm pie nemainīgas politikas un ievērojot nacionālo fiskālās disciplīnas regulējumu un 2022. gada 12. aprīlī MK apstiprināto Fiskālās politikas stratēģiju, aktualizēja arī fiskālās telpas aprēķinu. Ņemot vērā definētos fiskālos nosacījumus un Fiskālās disciplīnas likuma normām atbilstošus strukturālās bilances mērķus, jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa 2024. gadā ir 148,4 miljoni eiro, 2025. gadā – 450,3 miljoni eiro un 2026. gadā – 684,3 miljoni eiro. Saskaņā ar fiskālās politikas stratēģiju ārpus fiskālās telpas ir iespējams finansēt vienreizējos no kara Ukrainā izrietošos valsts iekšējās un ārējās drošības pasākumus, atbalstu Ukrainai un tās civiliedzīvotājiem Latvijā, kā arī nepieciešamības gadījumā – enerģijas cenu būtiskā pieauguma kompensāciju.
Fiskālo telpu nākamajam un turpmākajiem gadiem vēl koriģēs nodokļu pamatnostādņu ieviešana, ņemot vērā atbalstāmos pasākumus un to ieviešanas grafiku, norāda FM.
Pēc VK novērtējuma, kurā ņemts vērā, ka nākamajos trijos gados ir jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības ap 5,5 miljardiem eiro, vispārējās valdības parāds uz 2023. gada beigām varētu veidot ap 39,7% no IKP, turpretī uz 2024. gada beigām – 40,5% no IKP. Prognozēts, ka vidējā termiņa perioda beigās vispārējās valdības parāds būs zem 40% no IKP. Ņemot vērā, ka kopš 2022. gada sākuma eiro procentu likmes ir būtiski palielinājušās, kas tieši ietekmē aizņemšanās izmaksas, vidējā termiņā pieaugs parāda apkalpošanas izdevumi.
Lai gan pašreizējais Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš ir paziņojis par atkāpšanos, līdz ar to demisionēs valdība (premjers dokumentu par demisiju Valsts prezidentam iesniegs 17. augustā), tai darbs pie valsts budžeta ir jāturpina. Ministru kabineta iekārtas likuma 23. pants paredz: “Ministru kabineta vai atsevišķa Ministru kabineta locekļa nomaiņa pati par sevi nepārtrauc tiesību aktu projektu un citu iesākto lietu virzību, kā arī neietekmē attīstības plānošanas dokumentu spēkā esamību.”
Valsts budžeta un pašvaldību budžetu izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes kārtību un atbildību budžeta procesā nosaka Likums par budžetu un finanšu vadību.
