Premjers Arturs Krišjānis Kariņš pēc paziņošanas par demisiju uzsvēra, ka valsts attīstībai ir vajadzīga spēcīga un dinamiska valdība, kas var pieņemt arī sarežģītus lēmumus.
FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Pēc nesekmīgajiem centieniem paplašināt koalīciju ar līdz šim opozīcijā esošajiem politiskajiem spēkiem Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš pirmdien, 14. augustā, paziņoja par atkāpšanos, līdz ar to demisionēs visa valdība. Vienlaikus pašreizējais premjers informēja, ka viņš atkārtoti nepretendēs uz nākamās valdības vadītāja amatu.
Pašreiz valdību veido trīs politiskie spēki – “Jaunā Vienotība” (JV), kuru pārstāv ministru prezidents A. K. Kariņš, “Nacionālā apvienība” (NA) un “Apvienotais saraksts” (AS). Koalīcijā iesaistāmie jaunie spēki būtu Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un “Progresīvie” (P). Sarunas par to ir norisinājušās jau ilgstoši. Premjera pārstāvētās partijas partneri – NA un AS – nav piekrituši jaunajam Ministru prezidenta uzstādījumam un ministru amatu pārdalei.
Vēl piektdien pēc sarunām, kurās netika panākts progress, A. K. Kariņš izteicās, ka “nemetīs plinti krūmos, kā to kāds sagaida”. Šodien viņš paziņoja, ka atkāpjas, līdz ar viņu visa valdība, kā arī pauda, ka nekandidēs uz nākamās valdības vadītāja amatu.
A. K. Kariņš uzsvēra, ka “valsts attīstībai ir vajadzīgs daudz kas, bet pamatā ir nepieciešama spēcīga un dinamiska valdība, kas var pieņemt arī sarežģītus lēmumus”. Pēc ilgstošām sarunām viņam esot skaidrs, ka “Nacionālā apvienība” un “Apvienotais saraksts” dara visu, lai bremzētu jebkuru mēģinājumu ieviest valdības darbā nepieciešamo dinamismu. Līdz ar to, ja šajā valdībā nevar rast dinamismu, ir nepieciešama jauna valdība, akcentēja vēl esošais premjers. A. K. Kariņš ir aicinājis “Jaunās Vienotības” valdi izvirzīt jaunu premjerministra amata kandidātu.
A. K. Kariņš pateicās visiem līdzšinējiem ministriem par darbu un pauda pārliecību, ka nākamais “Jaunās Vienotības” premjera amata kandidāts spēs izveidot spēcīgu un dinamisku valdību, kas varēs nodrošināt mūsu valsts turpmāko attīstību.
Iesniegumu par valdības demisiju A. K. Kariņš Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniegs ceturtdien.
Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 19. pantu Ministru kabinets uzskatāms par atkāpušos, ja atkāpies ir Ministru prezidents.
A. K. Kariņa valdība vēl turpinās strādāt, uz ko preses konferencē par demisiju vērsa uzmanību arī premjers.
Pirmdien notiek iknedēļas Sadarbības sanāksme. Savukārt otrdien Ministru kabineta darba kārtībā ir vairāki plaši informatīvie ziņojumi, kas saistīti ar topošo valsts budžetu 2024. gadam un nākamajiem gadiem.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
