Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Premjers Arturs Krišjānis Kariņš pēc paziņošanas par demisiju uzsvēra, ka valsts attīstībai ir vajadzīga spēcīga un dinamiska valdība, kas var pieņemt arī sarežģītus lēmumus.
FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Pēc nesekmīgajiem centieniem paplašināt koalīciju ar līdz šim opozīcijā esošajiem politiskajiem spēkiem Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš pirmdien, 14. augustā, paziņoja par atkāpšanos, līdz ar to demisionēs visa valdība. Vienlaikus pašreizējais premjers informēja, ka viņš atkārtoti nepretendēs uz nākamās valdības vadītāja amatu.
Pašreiz valdību veido trīs politiskie spēki – “Jaunā Vienotība” (JV), kuru pārstāv ministru prezidents A. K. Kariņš, “Nacionālā apvienība” (NA) un “Apvienotais saraksts” (AS). Koalīcijā iesaistāmie jaunie spēki būtu Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un “Progresīvie” (P). Sarunas par to ir norisinājušās jau ilgstoši. Premjera pārstāvētās partijas partneri – NA un AS – nav piekrituši jaunajam Ministru prezidenta uzstādījumam un ministru amatu pārdalei.
Vēl piektdien pēc sarunām, kurās netika panākts progress, A. K. Kariņš izteicās, ka “nemetīs plinti krūmos, kā to kāds sagaida”. Šodien viņš paziņoja, ka atkāpjas, līdz ar viņu visa valdība, kā arī pauda, ka nekandidēs uz nākamās valdības vadītāja amatu.
A. K. Kariņš uzsvēra, ka “valsts attīstībai ir vajadzīgs daudz kas, bet pamatā ir nepieciešama spēcīga un dinamiska valdība, kas var pieņemt arī sarežģītus lēmumus”. Pēc ilgstošām sarunām viņam esot skaidrs, ka “Nacionālā apvienība” un “Apvienotais saraksts” dara visu, lai bremzētu jebkuru mēģinājumu ieviest valdības darbā nepieciešamo dinamismu. Līdz ar to, ja šajā valdībā nevar rast dinamismu, ir nepieciešama jauna valdība, akcentēja vēl esošais premjers. A. K. Kariņš ir aicinājis “Jaunās Vienotības” valdi izvirzīt jaunu premjerministra amata kandidātu.
A. K. Kariņš pateicās visiem līdzšinējiem ministriem par darbu un pauda pārliecību, ka nākamais “Jaunās Vienotības” premjera amata kandidāts spēs izveidot spēcīgu un dinamisku valdību, kas varēs nodrošināt mūsu valsts turpmāko attīstību.
Iesniegumu par valdības demisiju A. K. Kariņš Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniegs ceturtdien.
Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 19. pantu Ministru kabinets uzskatāms par atkāpušos, ja atkāpies ir Ministru prezidents.
A. K. Kariņa valdība vēl turpinās strādāt, uz ko preses konferencē par demisiju vērsa uzmanību arī premjers.
Pirmdien notiek iknedēļas Sadarbības sanāksme. Savukārt otrdien Ministru kabineta darba kārtībā ir vairāki plaši informatīvie ziņojumi, kas saistīti ar topošo valsts budžetu 2024. gadam un nākamajiem gadiem.
Tavs ceļvedis Satversmē
Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums ar augstāko juridisko spēku.
Tā nosaka:
Satversme ir kas vairāk par juridisko aktu – tā ir tautas vēstures liecība un vērtību simbols, kas caurvij mūsu ikdienu.
Satversmes dzimšanas diena ir 1922. gada 15. februāris.
To izstrādāja un pieņēma demokrātiski ievēlēta Satversmes sapulce pēc tam, kad Latvijas brīvība tika nosargāta Neatkarības karā.
Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad darbu sāka pirmais Saeimas sasaukums.
Kopš tās dienas Satversme vienmēr ir bijusi spēkā – pat okupācijas apstākļos tā turpināja juridiski pastāvēt.
Tāpēc 1990. gada 4. maijā savu valsti varējām atjaunot, nevis dibināt no jauna.
Satversme ir viena no īsākajām un ilgāk spēkā esošajām konstitūcijām pasaulē.
Satversme ir ērti pieejama Likumi.lv.Lasi un dalies ar grāmatas jauniešiem “Satversme kabatā” e-versiju!Skaties filmu “Atver Satversmi” ar ekspertu komentāriem!
Domā par Satversmi: 51 eseja par Latvijas konstitūciju žurnālā “Jurista Vārds”!
