2022. gadā sievietes Latvijā darbā pavadīja vidēji par 1,2 stundām nedēļā mazāk nekā vīrieši, kas procentu izteiksmē ir 3%. No augstāko izglītību ieguvušajiem 66% bija sievietes. Tomēr saņemtie ienākumi atšķīrās par 17,1%, norāda Latvijas Bankas (LB) ekonomiste Krista Kalnbērziņa.
2022. gadā Latvijā visvairāk darba samaksa atšķīrās mākslas, kultūras un atpūtas pakalpojumu nozarē – vīriešu atalgojums stundā bija vidēji par 37,2% lielāks –, kā arī IKT pakalpojumu nozarē: atšķirība bija 34%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Turpretī valsts pārvaldē, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē darba samaksas atšķirība bija minimāla – 0,6% un 1,7%.
Turklāt, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, plaisa starp sieviešu un vīriešu stundas vidējo atalgojumu pieaugusi par 2,5 procentpunktiem.
Eiropas Savienībā 2021. gadā sievietes pelnīja vidēji par 12,7% mazāk nekā vīrieši. Visvairāk vīriešu un sieviešu atalgojums atšķīrās Igaunijā – 20,5% –, vismazāk – Luksemburgā (–0,25%), liecina Labklājības ministrijas dati.
Pētīs atšķirīgā atalgojuma iemeslus
“Kultūras ministrija ir informēta par lielo darba samaksas atšķirību mākslas, kultūras un atpūtas pakalpojumu nozarē un ieinteresēta noskaidrot, kā šādi dati ir iegūti un kādēļ pastāv šāda atšķirība. Plānojam padziļināti pētīt situācijas iemeslus,” norāda ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Savukārt Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa, vērtējot atalgojuma plaisu starp dzimumiem informācijas un komunikācijas pakalpojumu (IKT) nozarē, uzsver: jāņem vērā, ka nozarē tiek iekļautas dažādas apakšnozares: izdevējdarbība, kinofilmu, videofilmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšana, radio un televīzijas programmu izstrāde un apraide, telekomunikācija, datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības, informācijas pakalpojumi. Katrā apakšnozarē ir atšķirīgs atalgojums un arī dažāds sieviešu īpatsvars.
Viņasprāt, lai vērtētu plaisu tieši IKT nozarē, detalizētāk būtu jāskata atalgojums telekomunikācijas, datorprogrammēšanas un informācijas pakalpojumu apakšnozarēs.
Atšķirīga samaksa par vienu un to pašu darbu
Arī finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē atalgojuma atšķirība starp dzimumiem ir viena no lielākajām – 29%.
“Pēc LB aprēķiniem, šajā nozarē sadalījumā pa amatu grupām būtiski atšķiras gan vadītāju, gan arī tirdzniecības pakalpojumu un speciālistu atalgojums,” saka LB ekonomiste. “Šeit, protams, ietilpst gan starpība starp atalgojumu par viena un tā paša līmeņa darbu, gan arī atšķirība tajā, kāda līmeņa darbinieks šajā grupā indivīds ir, piemēram, vidēja līmeņa vai augsta līmeņa vadītājs.”
Savukārt “Swedbank” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija norāda, ka bankai pēdējo septiņu gadu laikā ir izdevies nodrošināt līdzvērtīgu atalgojumu par līdzvērtīgu darbu sievietēm un vīriešiem. Katrs amats bankā ir ticis izvērtēts, balstoties uz starptautiski atzītu metodoloģiju, lai spētu salīdzināt līdzvērtīgus amatus, un tiek rūpīgi sekots līdzi atalgojuma atšķirībām starp abiem dzimumiem līdzvērtīgos amatos.
“Vienīgajai darbinieka novērtējuma mērauklai būtu jābūt viņa kompetencei un profesionalitātei,” uzsver L. Zorgenfreija.
Nodarbinātības sektori
“Darba samaksas atšķirība starp dzimumiem sakņojas mūsu sabiedrības kultūrā un pieņēmumos, kurš kādam darbam ir vai nav piemērots un cik par šo darbu maksā,” uzskata labklājības ministre Evika Siliņa.
“Mūsu sabiedrības apziņā joprojām mājo “vīriešu” profesijas, piemēram, programmētājs, šoferis, profesors, un “sieviešu” profesijas – sociālā aprūpētāja, medmāsa, skolotāja u. c.,” turpina ministre. “Ja, piemēram, Vācijā uz ātrgaitas šosejas pie smagā auto stūres redzam sievieti, tad tas liekas dabiski, bet, ja to redzam Latvijā, tad tas ir neliels pārsteigums. Eiropas dienvidos viesmīļi pārsvarā ir vīrieši, bet mums apkalpojošajā sfērā dominē sievietes. Šīs kultūru atšķirības arī ietekmē kopējo darba samaksas atšķirību rādītāju.”
Pēc LB datiem, Latvijā nodarbinātības sektora segregācija “vīriešu” un “sieviešu” profesijās 2021. gadā bijusi visaugstākā Eiropas Savienībā. Būtiska daļa sieviešu strādā relatīvi zemi apmaksātos sektoros – tirdzniecībā, ēdināšanā un izmitināšanā, samērā maza daļa – informācijas tehnoloģiju un zinātnisko un tehnoloģisko pakalpojumu jomās, kur atalgojums ir augstāks.
Tomēr arī liela daļa vīriešu saņem zemu atalgojumu, piemēram, tādās nozarēs kā lauksaimniecība, apstrādes rūpniecība un būvniecība.
Ar nodarbināto dalījumu pa sektoriem var izskaidrot tikai nelielu daļu no darba samaksas plaisas, uzskata gan L. Zorgenfreija, gan K. Kalnbērziņa.
“Stikla griestu” problēma
Viens no faktoriem, kas ietekmē vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirību, ir tā dēvētie “stikla griesti”. “Sievietes viegli sasniedz vidēja līmeņa vadītāja pozīciju, tomēr augstākajā vadībā, uzņēmumu valdēs un padomēs, sieviešu īpatsvars joprojām ir neliels,” vērtē L. Zorgenfreija.
“Kopumā vadītāju amata grupā 45% ir sievietes, kas norāda uz sieviešu spēju un vēlmi uzņemties atbildību un vadīt komandu, un šis rādītājs ir augstākais ES,” piebilst K. Kalnbērziņa.” Tomēr augstāka līmeņa vadībā ir tikai 19% sieviešu, kas norāda uz to, ka sievietes ir būtiski ierobežotas karjeras attīstībā.”
“Sabiedrībā valda stereotips, ka sievietes nevar būt tikpat veiksmīgas vadītājas kā vīrieši. Spēcīgākais stereotips ir tāds, ka sievietes ir emocionālas, tāpēc nevar pieņemt lēmumus. Taču gribu uzsvērt, ka emocijas ir visiem cilvēkiem, līdz ar to drīzāk ir runa par emociju pārvaldīšanu,” secina labklājības ministre.
Rūpes par ģimeni
Eksperti norāda, ka viens no atalgojuma plaisu veicinošajiem faktoriem ir arī sievietes lielā noslodze mājas darbos un bērnu audzināšanā.
“Sievietes karjeras izvēli bieži ierobežo fakts, ka viņa uzņemas lauvastiesu mājas darbu un velta ilgāku laiku rūpēm par citiem ģimenes locekļiem nekā vīrieši,” uzsver L. Zorgenfreija. “Liela daļa sieviešu atstāj darba tirgu pat uz vairākiem gadiem, lai rūpētos par bērniem. Atgriežoties darba tirgū, viņu pozīcija uzņēmumā nebūs augusi, bet atalgojuma līmenis jau būs kļuvis mazāks nekā kolēģim vīrietim, kas, ļoti iespējams, pat nav izmantojis savas tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu.”
2022. gadā visbūtiskākā atšķirība gan sieviešu un vīriešu nodarbinātībā, gan arī darba samaksā veidojās 35–44 gadu vecumā, kad tradicionāli tiek veidota ģimene ar bērniem. Šajā vecuma grupā sieviešu stundas darba samaksa 2022. gadā bija par 25% zemāka nekā vīriešiem. Pēc 44 gadu vecuma plaisa izzūd, nodarbināto sieviešu īpatsvars pat kļūst lielāks, tomēr atšķirība atalgojumā samazinās tikai nedaudz, līdz 20%.
“Šī atšķirība ietekmē kopējos ienākumus, kā arī veido būtisku plaisu pensijas vecuma ienākumos,” piebilst K. Kalnbērziņa.
Kā mazināt plaisu
Ir arī atalgojuma plaisas daļa, kuru nespēj izskaidrot nekādi objektīvi faktori, – to varētu saukt par klaju diskrimināciju, saka L. Zorgenfreija.
Bankas ekonomistei piekrīt labklājības ministre: “Realitāte ir arī diskriminācija dzimuma dēļ – sievietei par vienu un to pašu darbu vai vienādi vērtīgu darbu tiek maksāts mazāks atalgojums nekā vīrietim.”
Viņa uzsver: šogad ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, kas paredz, ka vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu jāmaksā vienāds atalgojums. Direktīva uzliek darba devējiem vairākus pienākumus, no kuriem būtiskākais ir sniegt detalizētu informāciju par darba samaksas atšķirībām starp dzimumiem.
“Šobrīd iedzīvotājiem netiek nodrošinātas vienlīdzīgas finansiālā nodrošinājuma iespējas. Lai arī sievietes visbiežāk finansiāli nodrošina sevi un ģimeni, joprojām tiek likti būtiski šķēršļi viņu profesionālajai attīstībai,” uzskata K. Kalnbērziņa.
Kā mazināt atalgojuma plaisu? LB ekonomiste norāda, ka jānovērš segregācija sektoru nodarbinātībā, jālikvidē “stikla griesti”. “Būtu jāveicina arī darba samaksas pārredzamība, izskaužot sistemātisku atšķirīgu darba samaksu par vienlīdzīgu darbu,” uzsver ekonomiste.
Savukārt labklājības ministre atgādina, ka liels solis atalgojuma atšķirības mazināšanā bija likumā noteiktais darba devēju pienākums vakanču sludinājumos norādīt algas lielumu.
Tāpat gan LB ekonomiste, gan E. Siliņa norāda: vēl viens faktors, kas palīdzētu mazināt atalgojuma plaisu, ir sieviešu profesionālās un privātās dzīves līdzsvarošana. “Svarīgi veicināt vīriešu iesaisti ģimenes sadzīvē, aprūpes pasākumu veikšanā, kā arī iekļaujošas korporatīvās prakses, kas mazina tā saucamo aprūpes sodu (“care penalty”), ko piedzīvo sievietes. Piemēram, sievietes nevajadzētu izslēgt no algu un amata paaugstinājumiem bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, viņām jāpiedāvā dažādas iespējas saskaņot darbu un privāto dzīvi u. c. atbalsta pasākumi,” norāda ministre.
Ministre atgādina, ka valsts ir nodrošinājusi iespēju arī otram vecākam, visbiežāk tēvam, doties apmaksātā bērna kopšanas atvaļinājumā, jo likums “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” paredz nenododamu šī atvaļinājuma daļu – divus mēnešus – katram vecākam.
- Izmaiņas vecāku pabalsta saņemšanā no 2023. gada
- Vecāku pabalsts no 2023. gada. Pabalsta pamatdaļa un katra vecāka nenododamie divi mēneši
Paaudzes mainās
E. Siliņa norāda, ka “atalgojums ir arī pašvērtējuma jautājums”. Viņa gribētu redzēt sabiedrību, kurā katrs sevī saredz “uzņēmēju” un izvērtē, par kādu cenu ir gatavs pārdot savu laiku, zināšanas, prasmes. Tā arī būtu mikrolīmeņa ekonomikas transformācija, domāšanas maiņa.
“Paaudzes mainās, jaunieši ir daudz ambiciozāki un spēj paprasīt, viņuprāt, piemērotāko atalgojumu,” vērtē ministre. “Līdztekus dabiskajai paaudžu maiņai ir arī citi risinājumi, un tie rodami izglītībā un sabiedrības uzskatu maiņā. Jau tagad trīsdesmitgadnieku attieksme ir citāda – daudz brīvāka, cieņpilnāka, mazāk aizspriedumu vienam par otru. Skolās šobrīd runā par karjeras izvēli, laužot stereotipus par to, ko var vai nevar sieviete vai vīrietis darbā.”
LV portāla infografika
