FOTO: Freepik.
Līdz 4. maijam norisināsies Veselības ministrijas izstrādātā informatīvā ziņojuma “Digitālās veselības stratēģija līdz 2029. gadam” publiskā apspriešana.
“Digitālās veselības stratēģija līdz 2029. gadam (turpmāk – Stratēģija) ir izstrādāta, lai nodrošinātu visu digitālajā veselībā iesaistīto pušu vienotu izpratni un redzējumu par digitālās veselības valsts prioritātēm, tās tālāko attīstību un tādējādi veicinātu valsts pārvaldes, ārstniecības iestāžu un industrijas sadarbību datu pieejamības un savietojamības nodrošināšanā un digitālo pakalpojumu attīstīšanā,” vēstīts stratēģijas ievadā.
Paredzēts, ka digitālās veselības attīstība Latvijā balstīsies uz Digitālās veselības informācijas sistēmu (DigiVesIS), kuras uzdevums būs veicināt ārstu un pacientu, kā arī ārstniecības iestāžu sadarbību.
Viena no sistēmas funkcijām būs apziņošana. Saziņa notiks atbilstoši notikumam, piemēram, pacientu uzaicinot uz pārbaudēm vai vakcināciju, informējot par pieejamu izmeklējuma rezultātu, pierakstiem uz konsultācijām vai manipulācijām, nosūtot informatīvus materiālus, kas saistīti ar plānotajām manipulācijām vai dzīvesveidu un ārstniecības procesu (kā, piemēram, zāļu lietošana, nepieciešamība saņemt jaunu recepti). Ārstniecības personas tiks apziņotas, piemēram, par infekcijas vai ārkārtas gadījumiem, jautājumiem, kas saistīti ar līgumiem, iespēju saņemt informatīvos materiālus, vēstīts stratēģijā.
Plānots izveidot risinājumu centralizētai vizuālās diagnostikas attēlu un aprakstu pieejamībai, kā arī digitālās veselības platformā ieviest pacientu ārstēšanas un dinamiskās novērošanas plānus. Turklāt visām ārstniecības iestādēm tiks noteiktas vienādas prasības datu ievadei.
Lai šo stratēģijas daļu realizētu un tā veiksmīgi darbotos, paredzēts nodrošināt digitālo prasmju apguves iespējas veselības nozarē strādājošajiem mūžizglītības un profesionālās pilnveides ietvaros, kā arī informēt sabiedrību par Digitālās veselības iespējām un to izmantošanu.
Iecerēts attīstīt dažādu slimību reģistrus, lai savlaicīgi un pilnīgi iegūtu statistikas datus par šo slimību izplatību, diagnostikas un ārstēšanas kvalitāti un plānotu nepieciešamos uzlabojumus veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā.
Stratēģija paredz integrēt digitālās veselības sistēmā arī modernu, uzticamu epidemioloģiskās uzraudzības sistēmu, kas ļaus operatīvi apmainīties ar datiem un dokumentiem gan veselības resorā, gan citās nozarēs (piemēram, izglītības un sociālās aprūpes iestādēs). Plānots izstrādāt vienotu digitālo epidemioloģisko rīku (EPID rīks), kurā būs iespējama inficēto personu pašdeklarēšanās. Tas nodrošinās efektīvāku saziņu ar inficēto personu, kontaktpersonu apzināšanu un rekomendāciju nodošanu.
Iecerēts izveidot arī asins donoru portālu un modernizēt donoru apkalpošanu. Portālā varēs pieteikties asins ziedošanai, apskatīt tuvāko ziedošanas vietu, pārvaldīt individuālo ziedošanas kalendāru un veikt citas darbības. Donors tiks informēts par dienu, kad viņa ziedojumam ir bijusi izšķirīga nozīme, lai kāds varētu izdzīvot.
Kā papildu sadaļu plānots izveidot informatīvo digitālo resursu krātuvi, kurā ietverti jau iepriekš veselības nozares speciālistu radītie digitālie informatīvie bukleti, vizuālās info lapas un video materiāli par dažādām veselības jomām.
Stratēģijā iekļauta arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības modernizācija. Viens no plānotajiem uzlabojumiem – nodrošināt iespēju veikt Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu arī tad, ja mobilajam telefonam nebūs SIM kartes.
Ar stratēģijas pilno versiju var iepazīties Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.
