NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
09. augustā, 2022
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Vide
7
7

Gatavojas nākamajam solim – savākt tabakas izstrādājumu filtrus

Pēc pārdoto cigarešu apjoma secināms, ka cigarešu filtri ik gadu veido aptuveni 394 492 kilogramus atkritumu.

FOTO: Freepik.

Gan tirgotāji, gan pircēji ievēro aizliegumu, kas stājās spēkā pirms gada, tirdzniecībā lietot vienreizlietojamos plastmasas traukus un galda piederumus, – pārkāpumi nav konstatēti. Tagad uzņēmēji gatavojas nākamajam solim, kas noteikts Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā, – no nākamā gada plānots ieviest ražotāja atbildības sistēmu tabakas izstrādājumiem ar filtriem.

īsumā
  • Uzņēmēji godprātīgi pilda vienreizlietojamās plastmasas trauku aizliegumu, arī pircēji par to ir informēti un var izvēlēties.
  • No 2023. gada 5. janvāra tabakas izstrādājumiem ar filtriem un filtriem, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem, ir jāizveido ražotāju atbildības sistēmas.
  • Kopumā patēriņam 2019. gadā Latvijā nodoti 1 900 miljoni cigarešu vienību, tādējādi no cigarešu filtriem radīto atkritumu daudzums ik gadu veido vidēji 394 492 kilogramus.
  • “Philip Morris” atbalsta ražotāju atbildības sistēmas izveidi, kas samazinātu piesārņojumu ekoloģiski un ekonomiski pamatotā veidā. 
  • Vēl šobrīd nav skaidru nosacījumu par to, kas un kā tiks vērtēts jaunās sistēmas darbībā. Vai tas būs pašvaldībās novietoto speciālo tvertņu skaits, sētnieku vai citu iesaistīto pušu savāktais cigarešu apjoms vai vēl kāds cits uzskaitāms faktors?

Jāatgādina, ka 2021. gada 3. jūlijā stājās spēkā Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas aizliedza laist tirgū vienreizlietojamos plastmasas traukus un galda piederumus, kā arī noteica pasākumus, lai pakāpeniski samazinātu plastmasas izstrādājumu patēriņu.

Uzzini vairāk >>

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere uzsver, ka uzņēmēji godprātīgi pilda vienreizlietojamās plastmasas trauku aizliegumu, arī pircēji par to ir informēti un var izvēlēties. “Plastmasas kastītes vairs nav par velti, tām ir noteikta cena, cilvēkiem ir norādīts, ka viņi var nākt ar savu iepakojumu, kurā iesaiņos svērto pārtiku,” skaidro R. Vesere. “Cilvēku domāšana sāk mainīties, taču šis ir ilgtermiņa process. Pasaules pieredze rāda, ka tas nav viena gada jautājums.”

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis apstiprina, ka visiem galda piederumiem, kuri ir nomainīti, ir alternatīvas, piemēram, plastmasas trauku vietā ir papīra trauki. Arī pircējiem neesot nekādu problēmu izmantot lietas, kuras ir draudzīgākas dabai. Domāšana virzās uz zaļo pusi, uzsver N. Krūzītis.

Nav bijis pārkāpumu

R. Vesere min, ka uzņēmējiem nav piemēroti administratīvo pārkāpumu sodi Par plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma normu nepildīšanu.

Uzņēmējiem nav piemēroti administratīvo pārkāpumu sodi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Joffe norāda, ka “uzņēmumi zina, ka jābūt alternatīvai un kādus izstrādājumus nedrīkst izplatīt. Gadās, ka uzņēmumi iepērk it kā papīra izstrādājumus, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, taču izrādās, ka sastāvā ir arī plastmasa, piemēram, kāds slānis. Šajā gadījumā ir jāpieprasa un detalizētāk jāiepazīstas ar dokumentu (sertifikātu) saturu”.

Glāzes vēl nevar aizstāt

Tiesa, likums noteica, ka līdz pagājušā gada 2. jūlijam bija iespējams izpārdot iepirktos vienreizlietojamos plastmasas traukus. VARAM pārstāve norāda, ka tagad veikalos reti varam nopirkt iekrājumos esošos vienreizlietojamos traukus un galda piederumus, pārsvarā tie ir aizstāti ar citu materiālu.

Veikalos reti varam nopirkt iekrājumos esošos vienreizlietojamos traukus un galda piederumus.

Daudzi uzņēmumi meklē iespējas, kā arī plastmasas glāzes aizstāt ar videi draudzīgākām. Taču atšķirībā no citiem plastmasas traukiem, šobrīd to nevar izdarīt, nav alternatīvas, tāpēc tas ir atstāts kā izņēmums, norāda R. Vesere.

Jābūt neatdalāmiem korķīšiem

Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums paredz, ka no 2024. gada 2. jūlija ražotājs drīkstēs laist tirgū dzērienus vienreizlietojamā plastmasu saturošā iepakojumā tikai tad, ja no plastmasas izgatavotie korķīši un vāciņi visā paredzētajā dzērienu iepakojuma lietošanas laikā nav atdalāmi no iepakojuma.

Pakāpeniski jau tagad notiek pāreja – daļai dzērienu pudeļu jau šobrīd korķīši ir klāt pie pudeles.

“Tirgotāji un ražotāji meklē jaunus risinājumus dažādiem plastmasas iepakojumiem, piemēram, kartona korķīšus,” skaidro R. Vesere. “Pakāpeniski jau tagad notiek pāreja – daļai dzērienu pudeļu jau šobrīd korķīši ir klāt pie pudeles.”

Jāveido ražotāju atbildības sistēmas

Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums nosaka, ka ražotājiem, kuri tirgū izplata mitrās salvetes, balonus un plastmasu saturošus zvejas rīkus, no 2024. gada 31. decembra ir jāizveido ražotāju atbildības sistēmas (RAS) vai jāpiedalās RAS sistēmā, lai būtu nodrošināta šo plastmasu saturošo izstrādājumu uzskaite un to radīto atkritumu atbilstoša apsaimniekošana. Minētās izmaiņas vēl ātrāk skars tabakas izstrādājumu ražotājus – no 2023. gada 5. janvāra tabakas izstrādājumiem ar filtriem un filtriem, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem, ir jāizveido RAS.

Uzzini vairāk >>

Patlaban saskaņošanā ir Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu plastmasu saturošiem izstrādājumiem darbības noteikumi”.

Šobrīd valstī nav izveidotas tādas RAS, kuras apsaimniekotu kaut vienu no nosauktajiem vienreizlietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem vai plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, norādīts likumprojekta anotācijā.

Arī SIA “Philip Morris Latvia” Ārējo attiecību vadītāja Madara Apsalone apstiprina, ka Latvijā neviena RAS vēl nestrādā ar tabakas izstrādājumu izsmēķiem. Pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā šāda RAS jau uzsākusi darbu, ir Francija – tajā izveidota RAS “Alcome,” kurā piedalās arī “Philip Morris”.

No cigarešu filtriem radīto atkritumu daudzums ik gadu veido vidēji 394 492 kilogramus.

Pēc biedrības “Latvijas Zaļā josta” aprēķiniem, kopumā patēriņam 2019. gadā Latvijā nodoti 1 900 miljoni cigarešu vienību, tādējādi no cigarešu filtriem radīto atkritumu daudzums ik gadu veido vidēji 394 492 kilogramus.

Maksās par izsmēķu savākšanu

M. Apsalone informē, ka “Philip Morris” atbalsta RAS izveidi, kas samazinātu piesārņojumu ekoloģiski un ekonomiski pamatotā veidā. Saskaņā ar Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumu “Philip Morris Latvia” plāno maksāt par sabiedriskās vietās nomestu tabakas izstrādājumu atkritumu jeb izsmēķu satīrīšanu un publiskos atkritumu konteineros izmesto izsmēķu apsaimniekošanu, kā arī sabiedrības informēšanas pasākumiem, lai veicinātu izsmēķu izmešanu tam paredzētajās vietās.

Visilgtspējīgākā pieeja cigarešu izsmēķu radītā piesārņojuma mazināšanai finansiālā, ekoloģiskā un sociālā ziņā būtu tāda, ka smēķētāji nemet izsmēķus zemē.

“Taču patlaban ir daudz neskaidrību,” norāda M. Apsalone. “VARAM publicētais MK noteikumu projekts RAS iezīmē ļoti vispārīgi. Ir nepieciešams skaidrāk saprast, kā sistēma darbosies un kādas būs mūsu izmaksas. Izmaksām jābūt konkrētām, pārredzamām, efektīvām un proporcionālām – jāņem vērā Latvijā pārdotais tabakas izstrādājumu ar filtru apjoms, tā tabakas izstrādājumu daļa, kas tiek patērēta sabiedriskās vietās, kā arī tas, cik liela daļa šo izsmēķu tiek izmesta pareizi un cik liela daļa – nomesta uz ielas vai dabā. Tādējādi RAS izmaksu aprēķinā jāņem vērā sabiedriskās vietās patērēto tabakas izstrādājumu izsmēķu (filtru) svars, kā arī izmaksas, kas pašvaldībām rodas, tīrot, savācot un apsaimniekojot izsmēķu radītos atkritumus.”

“Visilgtspējīgākā pieeja cigarešu izsmēķu radītā piesārņojuma mazināšanai finansiālā, ekoloģiskā un sociālā ziņā būtu tāda, ka smēķētāji nenomet izsmēķus zemē, bet izmet sadzīves atkritumos tam paredzētajās vietās,” tā M. Apsalone.

Varēs veidot jebkurš komersants

Valsts vides dienests (VVD) informē, ka, tiklīdz būs pieņemti noteikumi par prasībām RAS plastmasas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei, VVD būs gatavs slēgt līgumus ar šādu RAS apsaimniekotājiem par sistēmas īstenošanu.

RAS varēs veidot jebkurš komersants, kurš varēs nodrošināt prasības, kas būs noteiktas ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu plastmasu saturošiem izstrādājumiem darbības noteikumos.

Precīzāku informāciju, kā tieši plānots īstenot sistēmu, un kādas varētu būt izmaksas, noteiks komersants, nepārsniedzot noteikumos noteiktos ierobežojumus, skaidro VVD. Dienests pieļauj, ka, iespējams, šādu sistēmu veidos kāds komersants, kurš jau ir izveidojis ražotāju atbildības sistēmu par dabas resursu nodokļa objektu apsaimniekošanu.

Noteikumu projektā virkne nepilnību

RAS jau ilgstoši līdzdarbojas  A/S “Latvijas Zaļais punkts”, kurš šobrīd vērtē uzņēmuma potenciālu piedalīties jaunajā RAS. Tiesa, sabiedrība ir secinājusi, ka saskaņošanā esošajā noteikumu projektā ir virkne nepilnību, kas jau sākotnēji varētu būtiski sarežģīt jaunās sistēmas ieviešanu.

Šobrīd nav skaidru nosacījumu, kas un kā tiks vērtēts jaunās sistēmas darbībā.

Kā piemēru A/S “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis min pašvaldībām noteikto atbildību būt par starpnieku plastmasu saturošu izstrādājumu vākšanā un apsaimniekošanā, kas būtiski palielinātu birokrātisko slogu un paildzinātu administratīvos procesus. “Vēl šobrīd nav skaidru nosacījumu, kas un kā tiks vērtēts jaunās sistēmas darbībā. Vai tas būs pašvaldībās novietoto speciālo tvertņu skaits, sētnieku vai citu iesaistīto pušu savāktais cigarešu apjoms vai vēl kāds cits uzskaitāms faktors?” vaicā K. Zakulis. “Visas nianses ir būtiskas un no tām ir atkarīgas arī ar sistēmas ieviešanu un uzturēšanu saistītās izmaksas. Lai to izvērtētu, ir nepieciešama pilnīga skaidrība jau normatīvo aktu līmenī.”

“Latvijas Zaļajam punktam” jautājumus raisa arī projektā noteiktais attiecībā uz sabiedrības informētības pasākumiem. Piemēram, tiek paredzēts, ka vienam pasākumam par izsmēķu ietekmi uz vidi klātienē un/vai tiešsaistē jāsasniedz vismaz 100 000 skatītāju auditorija. “Lai rastos priekšstats, cik daudz tas ir, kā piemēru var minēt ietilpību Mežaparka Lielajā estrādē, kur tā ir aptuveni 70 000 cilvēku. Tas nozīmē, vai nu nākamie Dziesmu un deju svētki būtu jārīko “izsmēķu zīmē”, vai noteikumu projektā tomēr precīzāk jādefinē pasākuma par izsmēķu ietekmes uz vidi reālās auditorijas mērogs.”

K. Zakulis norāda, ka līdz šim iztrūcis atbildīgās ministrijas dialoga ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp pašvaldībām, tirgotājiem, atkritumu apsaimniekotājiem un sabiedrību kopumā. Tāpēc pagaidām uzņēmums neprognozē jaunā RAS ieviešanas procesu un provizoriskās izmaksas.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU