SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
03. jūlijā, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Vide
9
9

Bez plastmasas karotēm un salmiņiem

Stājas spēkā 01.07.2021.

FOTO: Freepik

Šodien, 3. jūlijā, spēkā stājas Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas aizliedz laist tirgū vienreizlietojamos plastmasas traukus un galda piederumus, kā arī nosaka pasākumus, lai pakāpeniski samazinātu plastmasas izstrādājumu patēriņu.

īsumā
  • Likuma mērķis ir novērst un samazināt konkrētu plastmasu saturošu izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdenī, un cilvēka veselību.
  • No 3. jūlija ražotājam aizliegts laist tirgū vates kociņus, galda piederumus (dakšiņas, naži, karotes, irbulīši), šķīvjus, salmiņus u. c.
  • Ražotājiem un tirgotājiem būs jāmarķē noteiktas vienreizlietojamas plastmasu saturošas preces: higiēniskās paketes, tamponi, mitrās salvetes, tabakas izstrādājumi ar filtriem un filtri u. c.
  • Likums nosaka prasību ražotājiem nodrošināt dalītu dzērienu iepakojuma vākšanu.
  • Paredzēta arī administratīvā atbildība par pārkāpumiem.
  • Plastmasas atkritumi sadalās ļoti lēni, piemēram, maisiņi sadalās 10–20, bet pudeles – 500 gadu laikā.

Likums, kura sākotnējais nosaukums bija paredzēts “Plastmasu saturošu izstrādājumu likums” un kurš Saeimā tika pieņemts steidzamības kārtā, izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvas (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu prasību pārņemšanu.

Likuma mērķis ir novērst un samazināt konkrētu plastmasu saturošu izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdenī, un cilvēka veselību, anotācijā norāda likumprojekta autore Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Grozījumi veicinās pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem un ilgtspējīgiem darījumdarbības modeļiem, izstrādājumiem un materiāliem, tādējādi sekmējot arī efektīvu iekšējā tirgus darbību.

Nevarēs laist tirgū noteiktus izstrādājumus

No 3. jūlija ražotājam aizliegts laist tirgū šādus vienreizlietojamus plastmasu saturošus izstrādājumus:

  • vates kociņus,
  • galda piederumus (dakšiņas, naži, karotes, irbulīši);
  • šķīvjus;
  • salmiņus,
  • dzērienu maisāmkociņus;
  • baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus un šādu kociņu mehānismus,
  • no putu polistirola izgatavotu pārtikas iepakojumu,
  • no putu polistirola izgatavotu dzērienu iepakojumu un tā korķīšus un vāciņus, kā arī dzērienu glāzes.

Ražotājam aizliegts laist tirgū izstrādājumus, kas izgatavoti no oksonoārdāmas plastmasas.

Likums paredz iespēju izpārdot vienreizlietojamās plastmasas preces, ja tās būs laistas tirgū līdz šīgada 2. jūlijam.

Tirgotāji par šādu aizliegumu zina un tai ir gatavi.

Prasība par aizliegumu laist tirgū Latvijas teritorijā noteiktos plastmasu saturošus izstrādājumus neietekmēs Latvijas ražotājus, norādīts likumprojekta anotācijā.

Ražotājam arī noteikts pienākums patērētājiem neizsniegt bez maksas noteiktos vienreizlietojamus plastmasu saturošus izstrādājumus un kā alternatīvu piedāvāt vai pārdot patērētājam atkārtoti lietojamus plastmasas izstrādājumus vai tādus, kas nesatur plastmasu.

Ierobežo vienreizlietojamo plastmasu dzērieniem

Likums noteic, ka ražotāji drīkstēs laist tirgū dzērienus vienreizlietojamā plastmasu saturošā vai kompozīta iepakojumā ar ietilpību līdz trim litriem (dzērienu iepakojums, tā korķīši un vāciņi), ja dzērienu iepakojums satur vismaz 30% pārstrādātas plastmasas.

Pārejas noteikumi paredz, ka šo likuma 6. panta pirmajā daļā minēto prasību nepiemēros līdz 2029. gada 31. decembrim. Laika posmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim ražotāji drīkstēs laist tirgū dzērienu iepakojumus, kuru galvenā sastāvdaļa ir polietilēntereftalāts, kas satur vismaz 25% pārstrādātas plastmasas.

Uz ko aizliegums neattiecas

Aizliegums par plastmasu saturošu izstrādājumu laišanu tirgū neattieksies uz plastmasas precēm, ja tās būs ražotas medicīniskām ierīcēm.

Izmaiņas neskars arī pārtikas iepakojumu žāvētai pārtikai (vakuumiepakojums, iepakojums sausajām zupām u. c.) vai pārtikai, ko pārdod aukstu un kam vajadzīga turpmāka sagatavošana (iepakojums jēlai gaļai u. c.), norādīts likumprojekta anotācijā.

Tirdzniecības aizliegums neattieksies uz primāro iepakojumu, kurā pārdod pārtiku vairāk nekā vienas porcijas daudzumā, kā arī uz sekundāro pārtikas iepakojumu – saldumu un cepumu paciņām, olu kastītēm u. c.

Likuma prasības neskars arī preču eksportu ārpus Eiropas Savienības kopējā tirgus – uz trešajām valstīm.

Marķēšanas prasības

Likums nosaka arī marķēšanas prasības. No 3. jūlija ražotājiem un tirgotājiem būs jāmarķē noteiktas vienreizlietojamas plastmasu saturošas preces: higiēniskās paketes, tamponi, mitrās salvetes, tabakas izstrādājumi ar filtriem un filtri, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem, kā arī dzērienu glāzes.

Uz to iepakojuma vai uz izstrādājuma būs jāizvieto skaidri saredzams, salasāms un neizdzēšams marķējums, informējot patērētājus par:

  • veidu, kādā apsaimniekojami izstrādājumu atkritumi, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju;
  • plastmasas saturu izstrādājumā;
  • plastmasas negatīvo ietekmi uz vidi, ja ar to piegružo vidi vai ievieto atkritumu konteineros, kas tai nav paredzēti.

Ražotāju paplašinātā atbildības sistēma

Ražotājiem paredzēts arī pienākums veidot paplašinātās atbildības sistēmas noteiktu plastmasu saturošu preču atkritumu apsaimniekošanai, piemēram, dzērienu glāzēm un to vāciņiem, mitrajām salvetēm, baloniem, tabakas filtriem, zvejas rīkiem.

Likuma 10. panta prasības, kas attiecas uz ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu tabakas izstrādājumiem un to filtriem, higiēnas precēm, baloniem un zvejas rīkiem, nepiemēro līdz 2024. gada 30. decembrim. Bet līdz 2023. gada 4. janvārim nepiemēro šā likuma 10. panta prasības attiecībā uz tabakas izstrādājumiem ar filtriem un filtriem, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem un no akcīzes preču noliktavas tiek nodoti patēriņam.

Dalīta dzērienu iepakojuma vākšana

Likums nosaka prasību ražotājiem nodrošināt dalītu dzērienu iepakojuma vākšanu. Ražotājam, kas laiž tirgū dzērienu dzērienus vienreizlietojamā plastmasu saturošā vai kompozīta iepakojumā ar ietilpību līdz trim litriem, jānodrošina, ka minētais iepakojums tiek dalīti savākts, ievērojot normatīvo aktu prasības par dabas resursu nodokli un iepakojumu, tostarp depozīta iepakojumu.

Paredzēts īstenot plastmasas pudeļu dalītās savākšanas mērķi – 77% 2025. gadā un 90% 2029. gadā.

Tāpat ražotājiem būs pienākums informēt patērētājus par plastmasas kaitīgo ietekmi uz vidi, kā arī par šādu preču atkritumu apsaimniekošanu.

Valdībai būs jāizstrādā noteikumi, kas nosaka kritērijus plastmasu saturošu izstrādājumu klasifikācijai atbilstoši to vienreizējai un atkārtotai lietojamībai, kā arī citas prasības.  

Administratīvā atbildība par pārkāpumiem

Likums nosaka administratīvo atbildību par pārkāpumiem, tostarp par vienreizlietojamo plastmasu saturošu izstrādājumu alternatīvu nepiedāvāšanu un izstrādājumu bezmaksas izsniegšanu patērētājam, ja uz minētajiem izstrādājumiem attiecas prasības par šādu izstrādājumu izsniegšanu par maksu.

Fiziskai personai varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 35 naudas soda vienībām, bet juridiskai personai – brīdinājumu vai naudas sodu no trijām līdz 70 naudas soda vienībām. Viena naudas soda vienība ir pieci eiro.

Par vienreizlietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu, kurus aizliegts laist tirgū, un oksonoārdāmas plastmasas izstrādājumu laišanu tirgū piemēro naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz 140 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no 56 līdz tūkstoš 400 naudas soda vienībām.

Plastmasas atkritumu apjoms aug

Plastmasas atkritumi sadalās ļoti lēni, piemēram, maisiņi sadalās 10–20, bet pudeles – 500 gadu laikā, norāda “Latvijas Zalais punkts”.

Latvijā vidējais radītais plastmasas apjoms ir 34 900 tonnas gadā, un pārstrādāti tiek tikai 40% no plastmasas iepakojuma. 2018. gadā Latvijā katru dienu tika patērēts ap 150 000 plastmasas salmiņu, liecina VARAM apkopotā informācija.  

Saskaņā ar VARAM pasūtīto pētījumu “Izvērtējums par konkrētu plastmasas izstrādājumu ierobežojumu un aizliegumu”, ko veica SIA “Gateway&Partners”, direktīvā 2019/904 izdalītās plastmasas izstrādājumu kategorijas ik gadu Latvijā veido gandrīz 31 000 tonnas atkritumu. Iepakojums kopumā rada 74% no kopējā apskatītā atkritumu apjoma, dzērienu iepakojums – 38%, kam seko higiēnas preces (10%). Vienreizlietojamie plastmasas galda trauki un piederumi veido vien 3% no atkritumu apjoma.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU