Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vidēji katros 10 Latvijas piekrastes metros atrodas 16 izsmēķi.
FOTO: Freepik
Vai zināji, ka cigarešu izsmēķi ir viena no izplatītākajām piesārņojuma vienībām pasaulē un Latvijā? Uzsākot izglītojošu projektu “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd”, uzņēmums “Zaļā josta” vērš iedzīvotāju un īpaši smēķētāju uzmanību cigarešu izsmēķu nodarītajam postam dabai. Cigarešu filtri nav tikai nekaitīgi “vates pikuči” – tie izgatavoti no celulozes acetāta, kas bioloģiski nenoārdās. No šī gada 3. jūlija plastmasu saturoši tabakas izstrādājumi ar filtriem un to filtri ir obligāti jāmarķē, klāt pievienojot informāciju valsts valodā, ka izstrādājums satur plastmasu.
Lai veicinātu sabiedrības uzmanības pievēršanu pareizai rīcībai ar cigarešu izsmēķiem, plastmasas saturošu tabakas izstrādājumu ar filtriem un to filtru marķēšana ir obligāta visā Eiropas Savienībā. To paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīva (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu.
Direktīvas 16. apsvērumā paskaidrots iemesls: “Plastmasu saturoši tabakas izstrādājumu filtri ir otrajā vietā no tiem vienreizlietojamiem plastmasas priekšmetiem, kuri visbiežāk sastopami Savienības pludmalēs.” Tā ir nopietna problēma arī pie mums. “Pēdējos gados ir strauji audzis Latvijas piekrastes zonā konstatēto cigarešu izsmēķu un filtru īpatsvars un izplatība,” informē “Zaļā josta”. “Saskaņā ar jūras piesārņojošo atkritumu izvērtējuma programmas kampaņas ilgtermiņa datiem, laika periodā no 2012. gada līdz 2019. gadam Latvijas teritorijā cigarešu izsmēķi ir trešā lielākā atkritumu frakcija šo gadu laikā, kopā veidojot 8% no visiem atkritumiem piekrastē. Vidēji katros desmit Latvijas piekrastes metros atrodas 16 izsmēķi.” “Pērn izsmēķi ir atrasti 98% piekrastes monitoringa izpētes teritorijās,” ziņo “Zaļā josta”.
Kopumā sabiedrībā ir izpratne par cigarešu dūmu kaitīgo ietekmi uz veselību, bet trūkst zināšanu par cigarešu izsmēķu nodarīto postu videi. 2020. gada sākumā “Zaļā josta” un “Philip Morris Latvia” veiktā iedzīvotāju aptauja atklāja, ka gandrīz puse (47%) respondentu nekad nav aizdomājušies par izsmēķu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, savukārt 48% uzskata, ka tie rada vien nesakoptas vides iespaidu. 11% aptaujāto iedzīvotāju fakts, ka cigarešu izsmēķi rada nozīmīgu vides piesārņojumu, bija jaunums.
Realitāte gan ir daudz skarbāka. Cigarešu filtri nav tikai nekaitīgi “vates pikuči” – tie izgatavoti no celulozes acetāta, kas bioloģiski nenoārdās. Laika gaitā tie saules ietekmē sadalās sīkās mikroplastmasas daļiņās, kas, nokļūstot augsnē vai ūdenī, ilgtermiņā apdraud dzīvo dabu. Arī filtrā uzsūktās smēķēšanas procesā radušās kaitīgās vielas – nikotīns, smagie metāli un virkne citu ķīmisko savienojumu – nekur nepazūd, bet apdraud gan ūdens iemītnieku, putnu un dzīvnieku, gan cilvēku veselību.
“Pētījumi atklāj, ka zemē, kur nomesti izsmēķi, pat zāle ar laiku iznīkst. Savukārt, nonākot jūrā vai ezerā, toksiskās vielas ieplūst ūdenī un var saglabāties tur līdz pat desmit gadiem. Kā liecina ASV veiktie pētījumi, pietiek ar diviem cigarešu izsmēķiem uz litru ūdens, lai ūdenī nonākušās indīgās vielas nogalinātu zivi,” informē “Zaļā josta”. Tāpēc ir kļūdains uzskats, ka cigareti var droši izmest kanalizācijā, notekūdeņu renstelē vai tualetes podā. Smalkās cigarešu filtru daļiņas bieži tiek cauri ūdens attīrīšanas filtrācijas sistēmām.
Lai nodrošinātu efektīvāku Latvijas sabiedrības izpratnes veidošanu, kādu kaitējumu videi nodara cigarešu izsmēķu filtrs un tajā esošās vielas, kā arī kā pareizi rīkoties ar cigarešu izsmēķiem, uzņēmums “Zaļā josta” ir izveidojis uzziņu lapu nemetzeme.lv.
“Tajā atradīsiet informāciju ne tikai par cigarešu filtra un tajā uzkrāto vielu ietekmi uz vidi, bet arī skaidrota pareiza izsmēķu utilizēšana. Lapā iespējams sekot līdzi cigarešu izsmēķu ietekmes uz vidi mazināšanas pasākumiem un kampaņām visā pasaulē, kā arī sniegts ieskats par paveikto Latvijā,” stāsta “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa.
Viņa atgādina: “Kopš šī gada 3. jūlija ir obligāti jāmarķē plastmasu saturoši tabakas izstrādājumi ar filtriem un to filtri, izmantojot visā Eiropas Savienībā vienotu marķējumu ar bruņurupuci, klāt pievienojot informāciju valsts valodā, ka izstrādājums satur plastmasu. Patērētājiem, kas redz šo marķējumu, jāatceras, ka tam ir brīdinoša informatīva funkcija, atgādinot, ka šie izstrādājumi pēc patērēšanas nedrīkst nonākt dabā vai kanalizācijā – tie jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā.”
Šādu prasību nacionālajā regulējumā paredz jaunais Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums. Marķēšanas prasības nepiemēro izstrādājumiem, kas laisti tirgū līdz 2021. gada 2. jūlijam.
