Latvijas Jūras spēku atdzimšanas diena
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa “Sams”. Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, kuru iesākumā veica trīs kuģi, ar laiku to skaits ir palielinājies.
Latvijas Jūras spēku flotilē ietilpst šādas vienības: Mīnu kuģu eskadra, Patruļkuģu eskadra, Krasta apsardzes dienests, Jūras novērošanas un sakaru dienests, Baltijas valstu pretmīnu aprīkojuma darbnīca un Jūras spēku orķestris.
Latvijas Jūras spēku galvenie uzdevumi ir:
- nodrošināt vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;
- sagatavot personālsastāvu dalībai Ziemeļatlantijas līguma un Eiropas Savienības starptautiskajās operācijās;
- iznīcināt sprādzienbīstamus priekšmetus un veikt spridzināšanas darbus;
- veikt krasta apsardzi, koordinēt un veikt cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidēt jūrā notikušo avāriju sekas, piedalīties ekoloģiskajā uzraudzībā un kuģošanas režīma ievērošanas kontrolē;
- veikt gaisa telpas, teritoriālās jūras un iekšējo ūdeņu (izņemot upes un ezerus), kā arī ekskluzīvās ekonomiskās zonas novērošanu un kontroli.
Kuģu parādē, kas notiks 9. aprīlī, piedalīsies: Jūras spēku štāba un apgādes kuģis A-90 “Varonis”, mīnu kuģi M-05 “Viesturs” un M-06 “Tālivaldis”, patruļkuģi P-05 “Skrunda” un P-07 “Viesīte”, Dānijas Jūras spēku fregate “Esbern Snare”, Somijas Jūras spēku mīnu licējs “Pyharanta”, Lietuvas Jūras spēku štāba un apgādes kuģis “Jotvingis”, Igaunijas Jūras spēku štāba un apgādes kuģis “Wambola”, Polijas Jūras spēku pretmīnu kuģis “Kormoran” un Vācijas Jūras spēku speciālais kuģis “Alster”.
Kuģu parādi pieņems Valsts prezidents Egils Levits un aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Pasākumā piedalīsies arī Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks, brigādes ģenerālis Imants Ziediņš, Jūras spēku štāba priekšnieks, komandkapteinis Gvido Ļaudups, Lietuvas Jūras spēku komandieris, jūras kapteinis Giedrius Premeneckas, Igaunijas Jūras spēku komandieris, komodors Jüri Saska, Norvēģijas Jūras spēku štāba priekšnieks, flotiles admirālis Gunnstein Bruåsdal un citi aicinātie viesi.
Pēc kuģu parādes Liepājas ostas 84. piestātnē Valsts prezidents E. Levits svinīgā ceremonijā pasniegs Patruļkuģu eskadras karogu un pie karoga kāta piestiprinās piemiņas plāksni.
2004. gada 1. jūlijā, reorganizējot Krasta apsardzes kuģu flotili, tika izveidota Patruļkuģu eskadra. Patruļkuģu eskadras sastāvā ir 1. Patruļkuģu divizions – krasta apsardzes kuģi un kuteri, 2. Patruļkuģu divizions – patruļkuģi, kā arī palīgkuģis A-18 “Pērkons”, štāba un apgādes kuģis A-90 “Varonis”. 2011. gadā tika saņemti pirmie Skrundas klases kuģi P-05 “Skrunda” un P-06 “Cēsis”, bet turpmākajos divos gados – P-07 “Viesīte”, P-08 “Jelgava” un P-09 “Rēzekne”.
Svinīgie pasākumi turpināsies arī 10. aprīlī, kad no plkst. 10.00 līdz 15.00 Liepājas iedzīvotājiem un viesiem Liepājas ostas 84. un 76. piestātnē būs iespēja apskatīt Latvijas un atsevišķus ārvalstu kara kuģus.
11. aprīlī plkst. 8.00 Liepājā notiks Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās, savukārt plkst. 9.15 norisināsies svinīgais gājiens no Liepājas ostas 84. piestātnes uz Svētās Annas baznīcu, kur notiks svētbrīdis. Pasākuma noslēgumā Liepājā, Čakstes laukumā, plkst. 19.00 Jūras spēku orķestris sniegs koncertu Liepājas iedzīvotājiem un viesiem.
No 10. aprīļa līdz 9. maijam Liepājas Latviešu biedrības nama Izstāžu galerijā būs iespējams apskatīt Jūras spēku izveidoto vēsturisko ekspozīciju “Jūras spēkiem 30”.
