Stāsti par ikdienas parādībām jaunāko laiku vēsturē
Kā norādīts LNVM digitālās krātuves eMuzejs mājaslapā, sadaļā “Par projektu”, Gadsimta stāsti ir veidoti kā mūsdienīgs turpinājums jau 19. gadsimta beigās un 20. gs. Latvijas teritorijā aizsāktajiem etnogrāfiskajiem un antropoloģiskajiem lauka pētījumiem, kuros savāktās liecības – interviju pierakstus, anketu lapas, zīmējumus u. c. materiālus – glabā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Šādas liecības muzeja darbā uzskatāmas par nozīmīgu saglabātās materiālās kultūras mantojuma (priekšmetu) papildinājumu.
Ne vienmēr līdz ar muzejā saglabātu priekšmetu pieejama detalizēta informācija par tā darināšanas vai izmantošanas apstākļiem. Tāpēc projektā Gadsimta stāsti muzejs iecerējis jau savākto vēstures liecību klāstu papildināt ar izvērstākiem stāstiem par konkrētām ikdienas parādībām mūsu jaunāko laiku vēsturē.
Vismazāk ikdienas dzīves liecību par pēdējiem 70–80 gadiem
LNVM krājumā esošais materiālās kultūras mantojums, kas ietver ikdienas dzīvi raksturojošos priekšmetus, dokumentus un fotogrāfijas, par pēdējiem 70–80 gadiem ir ļoti plašs, tomēr, salīdzinot ar pieejamajiem materiāliem, piemēram, par tradicionālo dzīvesveidu laukos 19. gadsimtā un 20. gs. sākumā, tieši par dzīvi pēdējās desmitgadēs ir vismazāk saglabāto un pieejamo liecību. Ne vienmēr dāvinātāji var un vēlas sniegt detalizētas ziņas par konkrētās lietas darināšanas vai lietošanas apstākļiem. Papildinot jau savākto muzeja priekšmetu klāstu ar izvērstākiem laikabiedru stāstiem par ikdienas dzīves parādībām, tiks rasta iespēja vēl pilnvērtīgāk saglabāt zūdošās liecības par jaunāko laiku vēsturi.
Par dzīvi pēdējās desmitgadēs ir vismazāk saglabāto un pieejamo liecību.
Projekta izstrādi rosināja arī sociālie mediji, konkrēti, tajos izveidotās tematiskās (interesentu) grupas, kurās cilvēki jau kādu laiku ir spontāni un daudzskaitlīgi dalījušies ar atmiņām par dzīvi 70. un 80. gados.
Tomēr, uzticot pašu, radinieku, draugu, kaimiņu pieredzēto un pārdzīvoto profesionālai atmiņu institūcijai – muzejam –, šos stāstus, kas ir būtiskas vēstures liecības, iespējams pilnvērtīgi saglabāt, aktualizēt un padarīt pieejamus visiem interesentiem, turklāt bez laika un ģeogrāfiskā ierobežojuma. Tāpat stāsti būs noderīgi pētniekiem, kuri tuvākā vai tālākā nākotnē pētīs tieši šo vēstures periodu.
Iesaisties, līdzdarbojies!
Ziņas tiek vāktas, aizpildot LNVM izveidotās tematiskās anketas par kādu konkrētu kultūras parādību, piemēram, atbildot uz jautājumiem par: pirmajām “zem letes” vai “par blatu” nopirktajām džinsa biksēm; dzīvi komunālajā dzīvoklī; bērnības rotaļlietām un gadiem skolā; obligāto militāro dienestu PSRS armijā; svētkiem ģimenes un draugu lokā; obligātajām talkām kolhozu ābeļdārzos, kartupeļu un biešu vagās, kā arī daudz ko citu.
Pieejamo anketu klāsts pakāpeniski tiks paplašināts.
Šobrīd ir aktualizētas 6 anketas.
- “Kā ģērbās padomju laikā?”
- “Komunālie dzīvokļi”
- “Kā jūs atceraties savu pirmo banānu?”
- “Cilvēka attiecības ar valsti padomju laikā”
- “Kādas bija jūsu bērnības rotaļlietas?”
- “Dāvanas un dāvināšana”
Pie katras konkrētās tēmas anketas ir pievienots jau iesūtīto ziņu/stāstu skaits un aptuvenais aizpildīšanas laiks. Piemēram, anketu “Kā ģērbās padomju laikā?” ir aizpildījuši 6 interesenti, aptuvenais aizpildīšanas laiks – 70 minūtes.
Pagaidām visvairāk anketu aizpildīts tēmā “Kā jūs atceraties savu pirmo banānu?” – kopumā iesniegti 17 stāsti.
Ironiski, ka šķietami tik eksotiskais un noslēpumainais auglis vairumam cilvēku sagādājis vilšanos. Stāstos lasāmi tādi izteikumi kā “kaut kas ciets, glums, ziepju garšai līdzīgs un nebaudāms” (Zanes stāsts); “nebija pārāk gatavs, tāds vidējs, un nelikās pārāk garšīgs, kompartijas priekšnieka meitiņa pārēdās banānus un dabūja caureju” (Leontīnes pastāstītais un Ievas iesūtītais stāsts); “biju gaidījusi kaut ko sulīgu un saldu, vēl gardāku par bumbieriem, mandarīniem, avenēm” (Daces Breses-Liedes stāsts); “garšoja nu tā – viduvēji, pārāk liela sajūsma nebija, bet bija apziņa, ka esi ēdis banānu un zini, kā tas garšo” (Jāņa stāsts).
Ikvienam interesentam ir iespēja ziņas vākt un iesniegt trijos veidos:
- kā savu atmiņu un pieredzes stāstījumu;
- kā izvērstu, strukturētu interviju ar citu personu;
- kā dzirdēta stāsta atstāstījumu.
Anketām var pievienot arī foto, video vai rakstītos (Word vai PDF formātā) materiālus.
Gadsimta stāstu mājaslapā, sadaļā “Kā pievienot”, uzskatāmā un saprotamā veidā detalizēti (ar attēliem un aprakstiem) paskaidrots, kā aizpildīt anketu un pievienot savu stāstu.
Pēc ziņu (anketu) iesniegšanas tās skata satura redaktors, novēršot gramatikas kļūdas, pārbaudot, vai informācijā nav naida kurināšanas, rasisma, necenzētas leksikas elementu, apzināti sagrozītu faktu, sensitīvu citu personu datu. Kad iesniegtā informācija ir pārbaudīta, tā tiek publicēta vietnē Gadsimta stāsti. Anketās iekļautā informācija ir meklējama pēc teksta un pārskatāma kartē, ar to iespējams arī dalīties sociālajos tīklos.
Ikviens interesents var aizpildīt neierobežotu skaitu anketu par vienu un to pašu vai dažādām tēmām. Materiāls pēc tā apstiprināšanas tiek publicēts 1–2 dienu laikā.
Satura redaktors iesūtītās anketas piedāvā izskatīšanai LNVM Krājuma komisijai, kura lemj par korektu, ticamu un kultūrvēsturiski nozīmīgu datu pievienošanu muzeja krājumam, pievienoto informāciju arī eksportējot izdrukāšanai un saglabāšanai fiziskā veidā.
Projektu Gadsimta stāsti īsteno Latvijas Nacionālais vēstures muzejs sadarbībā ar Dr. art. Ievu Pīgozni un SIA “EPVA Eksperti”, to finansiāli ir atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.
UZZIŅAI
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzeju vērtību krātuvi – tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtu senlietu, rotu un monētu depozītu, tautastērpu, tradicionālo darbarīku, tautas lietišķās mākslas darinājumu, sadzīves priekšmetu, fotogrāfiju, dokumentu, karšu, gravīru, gleznu un citu Latvijas vēstures liecību.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920. gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924. gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju. Kopš 1920. gada muzejs atradās Rīgas pilī.
Pēc 2013. gada jūnija ugunsnelaimes Rīgas pilī LNVM ekspozīcijas un izstāžu zāles atrodas pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32. Savā vēsturiskajā mājvietā muzejs plāno atgriezties 2025. gadā, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti jaunajā Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētniecības centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība – tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderu nodaļa un Tautas frontes muzejs.
