INFOGRAFIKA: Latvijas Republikas konstitucionālais regulējums no 1918. gada 18. novembra līdz šodienai

Konstitucionālā ranga akti

Līdzās Satversmei savu juridisko spēku ir saglabājuši šādi konstitucionālā ranga dokumenti:1

• 1918. gada 18. novembra Latvijas Republikas proklamēšanas akts “Uzsaukums Latvijas pilsoņiem!”;
• 1920. gada 27. maija Deklarācija par Latvijas valsti;
• 1990. gada 4. maija Deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”;
• 1991. gada 21. augusta konstitucionālais likums “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”.

Katrs šis dokuments izriet no iepriekšējā un balstās uz tādiem pašiem principiem, kādi bija ietverti 1918. gada 18. novembra Valsts proklamēšanas aktā, tālākveidojot Latvijas valsts iekārtu.

Izņēmums ir pats Latvijas Republikas proklamēšanas akts, kas nav pamatots ar kādu citu dokumentu, bet iegūst savu spēku ar valsts izveidošanu. Valsts proklamēšanas akts ir Latvijas valsts tiesību pamatnorma, kas noteic, kā jaundibinātā Latvijas valsts ir veidojama un kādai tai jābūt. Uz šīs pamatnormas balstās visas pārējās Latvijas tiesību normas.2

Uzsaukums “Latvijas pilsoņiem!”   Latvijas Tautas Padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludina, ka: 1) Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme un Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski-republikāniska valsts. Satversmi un attiecības pret ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārīgu, abu dzimumu, tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata. 2) Latvijas Tautas Padome ir nodibinājusi kā augstāko izpildu varu Latvijā - Latvijas Pagaidu Valdību. Latvijas Tautas Padome uzaicina Latvijas pilsoņus uzturēt mieru un kārtību un visiem spēkiem pabalstīt Latvijas Pagaidu Valdību viņas grūtajā un atbildīgajā darbā. Latvijas Pagaidu Valdības Ministru Prezidents Ulmanis.   Latvijas Tautas Padomes Priekšsēdētāja biedrs Zemgals.   Rīgā, 18. novembrī 1918. g. Tautas padomes politiskā platforma, Latvijas valsts dibināšanas akta atreferējums un uzsaukums “Latvijas pilsoņiem!” tika publicēts Latvijas Pagaidu valdības oficiālā laikraksta “Pagaidu Valdības Vēstnesis” pirmajā numurā, kas iznāca 1918. gada 14. decembrī.

Par konstitucionālĀ ranga aktiem tiek uzskatīti arī:

• Latvijas Centrālās padomes 1944. gada 8. septembra Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu;
• likumi, kas nodrošina Latvijas dalību Eiropas Savienībā3 (tie ir pieņemti Satversmes 68. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, kas paredz, ka, “slēdzot starptautiskus līgumus, Latvija nolūkā stiprināt demokrātiju var deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences”);
• Latvijas pilsoņu kopuma paustā griba 2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanā par valsts valodas statusu krievu valodai (šajā referendumā Latvijas tauta nolēma, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, apstiprinot Latvijas valsts nacionālo, latvisko raksturu. Tas bija konstitucionālā ranga lēmums, kam ir būtiska nozīme Latvijas valsts konstitucionālo pamatu izpratnē4).

REDAKCIJAS PIEZĪME

Infografikā izmantotie attēli (secībā no augšas uz leju):

• Latvijas Republikas neatkarības pasludināšana 1918. gada 18. novembrī tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī. Fotogrāfs: Vilis Rīdzenieks;
• Latvijas Republikas 1. Saeimas pirmā sēde 1922. gada 7. novembrī. Avots: LV portāls;
• Centrālās vēlēšanu komisijas paziņojums par 1. Saeimas vēlēšanu norisi;
• Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis (pirmais no labās) pēc īstenotā 15. maija apvērsuma. Rīga, 16.05.1934. Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs. Avots: enciklopedija.lv;
• Latvijas LPSR Augstākās padomes deputāti pēc deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņemšanas pie Augstākās padomes ēkas. Centrā – Dainis Īvāns. Fotogrāfs nezināms. 1990. gada 4. maijs. LNVM krājums. Avots: www.lv100.lv;
• LPSR Augstākā padome balso par neatkarības deklarācijas pieņemšanu 1990. gada 4. maijā. Foto: Boriss Koļesņikovs. Avots: LV portāls;
• 5. Saeimas pirmā sēde 1993. gada 6. jūlijā. Fotogrāfs: Uldis Pāže. Avots: enciklopedija.lv.

Redakcija izsaka pateicību par palīdzību infografikas tapšanā konstitucionālo tiesību ekspertam Jānim Plepam. Izmantots arī: Pleps, Jānis. Latvijas valsts konstitucionālie pamati // Akadēmiskie raksti 2 sējumos “Latvija un latvieši”, I sējums. – Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2018. 93. lpp.

1 Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa. Vispārējie noteikumi. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskajā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2014, 34. lpp.

2 Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa. Vispārējie noteikumi. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskajā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2014, 37. lpp.

3 Pleps, J. Latvijas valsts konstitucionālie pamati. Latvija un latvieši. Akadēmiskie raksti. I sējums. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2018, 100. lpp. 

4 Levits, E. 2012. gada valodas referendums un pavērsiens Latvijas valsts pašizpratnē, LV portāls, 14.02.2022.