NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
28. decembrī, 2021
Lasīšanai: 18 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Labklājība
11
11

Pētījumā aprēķināts dažādu mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets un pārtikas grozs

LV portāla infografika

Latvijā izstrādāts relatīvo izdevumu budžets, kas ietver pārtikas groza un nepārtikas izdevumus dažādu mājsaimniecību tipiem. Aprēķini veikti plašā pētījumā ar mājsaimniecību aptaujā iegūto datu un izdevumu analīzi, rekomendācijām veselīgam uzturam, cenu statistiku, dažādu pakalpojumu un pamatvajadzībām vēlamo izdevumu iekļaušanu. Jauno rādītāju varēs izmantot, nepieciešamības gadījumā vērtējot arī sociālā atbalsta pasākumus.

īsumā
  • Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets ir rādītājs, kas atspoguļo reālos, šodienas sociālekonomiskajai situācijai atbilstošos mājsaimniecību izdevumus jeb patēriņu.
  • “Saiņojot” Latvijas mājsaimniecības pārtikas grozu, kas ir relatīvo izdevumu budžeta daļa, pētnieki ir ņēmuši vērā ne tikai citu valstu pieredzi un pieeju, bet arī Veselības ministrijas rekomendācijas veselīgam uzturam un uztura speciālistu ieteikumus.
  • Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets ir veidots no divām daļām – pārtikas groza un nepārtikas izdevumiem – un ir aprēķināts dažādiem mājsaimniecību tipiem, arī, ņemot vērā dzīvesvietu.
  • Relatīvo izdevumu budžets katram mājsaimniecību tipam ir atšķirīgs, un viens vidējais nav noteikts.
  • Pētījuma ieteikumos norādīts, ka MRI budžeta vērtību atjaunojumi nepieciešami ne retāk kā reizi trijos gados, veicot pilnu atjaunošanas ciklu, bet starplaikos nepieciešams vērtības pārrēķināt, izmantojot preču un pakalpojumu inflācijas koeficientus.

MRI budžets nav iztikas minimuma grozs

Aprēķinos ņemtas vērā rekomendācijas veselīgam uzturam

Nepārtikas izdevumi – viss, izņemot atkarības preces

MRI budžetu ietekmē cilvēku skaits mājsaimniecībā un dzīvesvieta

Dzīves līmeņa indikators, kas balstās izdevumos

Kam šis rādītājs – relatīvo izdevumu budžets – noderēs

Vai iedzīvotājs var salīdzināt savu grozu

Kāpēc jaunais indikators nodēvēts par MRI budžetu

Lietuvas un Igaunijas piemērs

Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets (tabula)

MRI budžets nav iztikas minimuma grozs

Iepriekšējā gadsimta 90. gados straujās inflācijas apstākļos valstī ieviestais un daudz peltais iztikas minimuma grozs kopš 2014. gada vairs netiek rēķināts, lai gan vēl vairākus gadus pēc šādas statistikas atcelšanas, publiskās diskusijās sabiedrības pārstāvji gan ar nožēlu, gan ar pārmetumiem atgādināja, ka valsts nav noteikusi iztikas minimumu, jo nav ar ko salīdzināt paša nopelnīto pensiju vai valsts vai pašvaldības piešķirto pabalstu.

Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets (MRI budžets) ir veidots pēc citas metodoloģijas un ar citu mērķi (nekā iztikas minimuma grozs). “Esam ieguvuši vēl vienu rādītāju, kuram ir nozīmīga loma sociālās politikas veidošanā. Šis rādītājs ataino Latvijas sabiedrības šībrīža uzskatus par pieņemamu dzīves līmeni, kas vienlaikus ir arī analītiska vērtība, kuru var izmantot lēmumu pieņēmēji, lai novērtētu pabalstu un atbalsta pietiekamību un adekvātumu, pētījuma prezentācijā oktobrī medijiem uzsvēra labklājības ministrs Gatis Eglītis.

Pētījuma mērķis bija izstrādāt jaunu Latvijas sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu iztikas minimuma grozu dažādām mājsaimniecībām. Latvija ir starp pasaules attīstītākajām valstīm (37. vieta no 189 valstīm). Vienlaikus iedzīvotāji par normu uzskata nevis to patēriņa standartu, kāds ir mūsu valstī, bet visattīstītāko valstu dzīves standartu, novērojumos dalījās pētījuma izstrādes vadītājs Māris Brants.

Pārtikas grozs – bez kaitniecības veselībai

Pētījuma pārtikas grozu un uztura plānu izstrādes vadītāja no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Inese Siksna uzsvēra, ka, “saiņojot” pārtikas grozu, pētnieki ir ņēmuši vērā arī Veselības ministrijas rekomendācijas veselīgam uzturam un uztura speciālistu ieteikumus, tai skaitā par enerģiju, kas cilvēkam jāuzņem ar pārtikas produktos esošajām uzturvielām (olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem), kā arī nepieciešamību ar ikdienas uzturu uzņemt arī vitamīnus un minerālvielas.

Latvijas iedzīvotāju uztura paradumi atšķiras no citām valstīm. Tas nav nekāds jaunums, ka augļus un dārzeņus mēs neēdam pietiekamā daudzumā, savukārt gaļu – lietojam daudz vairāk, raksturojot produktu komplektu, piebilst eksperte.

Pētījumā ir veidotas dažādas uztura kartes – septiņām dienām, vasaras un ziemas sezonai. Nepieciešamais enerģijas un uzturvielu daudzums ir noteikts atšķirīgs: pieaugušajiem aktīvajā darbspējas periodā, senioriem, bērniem.

Pārtikas cenas ir aprēķinātas atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes publicētajām mazumtirdzniecības cenām. Šādā veidā ir noteikta pārtikas groza cena mēnesī: bērniem – 75,22 eiro mēnesī (2—6 g.), 121,65 eiro (7—14 g.), 154,46 eiro (15—18 g.), pieaugušajiem – 151,80 eiro, senioriem – 141,67 eiro.

LV portāla infografika

Nepārtikas izdevumi – viss, bet bez atkarības precēm

Aptaujā ir noskaidrots, kādus izdevumus veido nepārtikas preces. Šajā daļā iekļauti visi izdevumi, kādus iedzīvotāji vēlējušies, taču, izņemot alkoholu, tabaku, azartspēles un ārzemju ceļojumus.

Nosakot relatīvā izdevumu budžeta nepārtikas daļas vērtību, dalījums ir divās lielās kategorijās – individuālie un mājsaimniecības.

Tas, ko patērē katrs mājsaimniecības loceklis individuāli, ir mobilā telefona rēķina apmaksa, mobilo vai stacionāro tālruņu iegāde vai remonts, zāles, ārstu apmeklējumi, zobārsta pakalpojumi, apģērbs un apavi, skaistumkopšanas preces un pakalpojumi, higiēnas preces u. c.

Savukārt mājsaimniecību izdevumos ietverti tie, kurus patērē kopīgi. Turklāt ir ņemts vērā –, jo lielāka mājsaimniecība, jo mazāki izdevumi uz cilvēku. Šajā kategorijā iekļautie izdevumi: mājokļa īre un komunālie pakalpojumi, nelielas saimniecības preces, mājokļa remonts vai nelieli remonta pakalpojumi, mēbeļu un mājsaimniecības ierīču iegāde vai remonts, audumu, trauku, instrumentu un darbarīku mājai iegāde, sociālā aprūpe vai palīdzība mājas darbos, aukļu pakalpojumi, sodu un alimentu nomaksa, sabiedriskais transports, personiskie transportlīdzekļi u. c.

Katrai šo izdevumu kategorijai ir aprēķināts faktiskais patēriņš un mediāna. Par katru izdevumu kategoriju katram mājsaimniecību tipam aprēķināts, cik šīm vajadzībām tērē tie, kuriem ir šādi izdevumi un kuri tos visus sedz paši, kā arī iedzīvotāju norādītais, ka viņiem optimālā situācijā būtu šādi izdevumi. Tātad –, kāds norādījis reālo patēriņu, cits – izdevumu nepieciešamību.

Zāles ir izdevumi, kas vienmēr tiek minēti kā neizbēgami, īpaši senioriem. M. Brants klāsta, ka, aprēķinos iekļaujot medicīnas izdevumus, tika ņemti vērā nevis faktiskie, bet vēlamie. Tas ir, kādus izdevumus mājsaimniecība norāda, kuri būtu vēlami, lai apmierinātu visas vajadzības. “Lai novērstu problēmu, ka taupām uz veselības rēķina,” piebilst pētnieks.

Ko rāda aprēķins

Mājsaimniecības izdevumi aprēķināti diferencēti septiņiem atšķirīgiem mājsaimniecības tipiem: viena un divu darbspējīgo mājsaimniecība, viena pensionāra mājsaimniecība, cita divu pieaugušo mājsaimniecība, trīs un vairāku pieaugušo mājsaimniecība, mājsaimniecības ar vienu bērnu, ar diviem un vairāk bērniem. Turklāt variācijas ir vēl detalizētākas.

Atsevišķas izdevumu kategorijas diferencētas pēc dzīvesvietas (Rīga, citas pilsētas, lauki).

Tādējādi mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu ietekmē gan cilvēku skaits mājsaimniecībā, gan dzīvesvieta. Piemēram, MRI budžets vienam darbspējas vecuma cilvēkam Rīgā ir 424,36 eiro mēnesī, 401,88 eiro – citā pilsētā, bet 380,39 eiro – laukos. Rīgā dzīvojošam vienam pensionāram MRI budžets ir 417,21 eiro, citā pilsētā – 392,08 eiro, bet laukos dzīvojošam – 361,37 eiro mēnesī. Četru cilvēku mājsaimniecībā, kurā ir 2 darbspējīgi pieaugušie, viens bērns līdz skolas vecumam un viens skolēns līdz 14 gadu vecumam, Rīgā MRI budžets ir 1239,52 eiro, citā pilsētā – 1222,00 eiro, laukos – 1253,48 eiro.

Kas ir un kas nav relatīvo izdevumu budžets

Relatīvais budžets balstās izdevumos, nevis ienākumos, uzsver pētījuma autori, kuri secinājumos paskaidro, kas ir mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets:

  • tas nav orientēts uz minimumu, izdzīvošanu u. tml., bet uz pilnvērtīgu sociālo lomu pildīšanu Latvijas sabiedrībā;
  • kā grozs tas ir veidots tikai pārtikas sadaļā, kamēr pārējās sadaļas ietver izdevumu kategorijas, nevis konkrētas preces un pakalpojumus;
  • tas ir relatīvs, uzlabojoties sabiedrības dzīves apstākļiem, tas nevis tiks sasniegts, bet gan pārvietosies augstāk;
  • tas nav viens skaitlis, bet tiek diferencēts, ņemot vērā mājsaimniecību un dzīvesvietu;
  • tas ir vienīgais dzīves līmeņa indikators, kas Latvijā balstīts izdevumos, nevis ienākumos.

Kam šis rādītājs – relatīvo izdevumu budžets – noderēs

MRI budžets ir viens no rādītājiem, kuru var lietot un mēs arī lietosim sociālās politikas analīzei, esošo pabalstu apmēra adekvātuma izvērtēšanai, tas būs viens no atskaites mērījumiem, orientieris, uz kuru tiekties, pētījuma prezentācijā uzsvēra LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa: “Katra valsts, kura veido šādu rādītāju, atbilstoši savai nacionālajai specifikai izvēlas savu metodi. Nosaukumi arī ir dažādi, jo atšķiras metodes, kuras izmanto tā aprēķināšanai. Tas var būt iztikas minimuma grozs ar konkrētu preču un pakalpojumu sarakstu, tie var būt salīdzināmie rādītāji, kurus veido tikai no iedzīvotāju aptaujām. Var būt kombinēta pieeja. Mūsu izvēle – mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets – ļauj salīdzināt Latvijas iedzīvotāju spēju nodrošināt sev tādu dzīves līmeni, kādu Latvijas sabiedrība pati šobrīd uzskata par pieņemamu.”

Atbalsta sniegšanai iedzīvotājiem tiek izmantots minimālā ienākuma līmenis, kuru Latvija ir noteikusi, balstoties uz mājsaimniecību rīcībā esošo vidējo ienākumu mediānu. Tas ir sociālekonomisks rādītājs, kad var sniegt reālu atbalstu finansiālā izteiksmē, sabalansējot trūcīgākās iedzīvotāju grupas vajadzības ar pārējās sabiedrības spējām to nodrošināt un arī saglabājot samērīgumu starp cilvēkiem, kuri saņem atbalstu un sociālo palīdzību, un cilvēkiem, kuri paši gūst ienākumus brīvajā darba tirgū. No šī gada minimālie ienākumu sliekšņi ir palielināti, kas dod tiesības lielākai iedzīvotāju daļai pretendēt uz sociālo palīdzību.

Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets ir papildu rādītājs, kas ļaus vērtēt situāciju, iedzīvotāju spēju sevi nodrošināt un varēs būt arī kā arguments, ja būs vēlme pārskatīt minimālā ienākumu līmeņa procentuālos rādītājus.

Arī labklājības ministrs norādīja, ka jaunajam rādītājam – MRI budžetam – nav tiešas saistības ar konkrētiem lēmumiem attiecībā uz sociālajiem pabalstiem, minimālajām pensijām utt. Šis rādītājs ir kā vēlamais novērtējums, kā dažādu tipu mājsaimniecības novērtē, kādi ir to izdevumi, izdevumu grozs mēnesī. G. Eglītis kā labo ziņu uzsvēra to, ka jau pašreiz lielākajai daļai (60%) mājsaimniecību šie vēlamie izdevumu līmeņi tiek sasniegti. Turklāt vēlamie izdevumu līmeņi ir aprēķināti samērā dāsni. Tie nav rēķināti kā minimālie, lētākie. Arī izdevumi bērniem ir rēķināti pēc reālām izmaksām.

Vai iedzīvotājs var salīdzināt savu grozu

Tā kā Latvijas iedzīvotāji ir centīgi pārbaudīt katru jaunumu, kas uz viņiem varētu attiekties, kā cilvēks pats var novērtēt, vai viņa izdevumi sakrīt ar pētnieku izveidotajiem? Uz LV portāla jautājumu E. Celmiņa atbild, ka tad, kad tapa pārtikas grozs, arī darbinieki tajā ļoti rūpīgi iedziļinājās, un šie rādītāji tika analizēti sadarbībā ar ministrijas konsultatīvo padomi. “Mēs mēģinājām izvērtēt katrs savu mājsaimniecību. Bet pat vienā kolektīvā var būt atšķirības. Skaidrs, ka cilvēki ēd un tērē savu naudu atbilstoši vēlmēm, iespējām, paradumiem, pieejamībai. Taču ar aprēķinātajiem pārtikas groza skaitļiem, mūsu ieskatā, ir pilnībā pierādīts un pamatots, ka ar to ir iespējams nodrošināt normālu un pilnvērtīgu viena mēneša uzturu.”

Iedzīvotāji var novērtēt savu patēriņu, salīdzināt ar grozu, ieraudzīt, kurās produktu grupās šis patēriņš ir atšķirīgs, tas bieži vien ir ātri iegūstamu produktu ziņā vai arī proporcijās starp produktu grupām, skaidroja I. Siksna. Turklāt var arī secināt, kas savā ēdienkartē, iespējams, būtu jāpamaina.

Saskaņā ar pētījumā minētajiem iepriekšējo gadu datiem Latvijas iedzīvotāji visvairāk tērē pārtikai – 26%, nākamās lielākās izdevumu pozīcijas ir mājoklim – 15% un transportam – 14%, pārējie izdevumi ir atpūtai, kultūrai – 8%, veselībai – 7%, apģērbam – 6%, mājokļa iekārtai – 5%, restorāniem, kafejnīcām – 5%, sakariem – 4% un vēl citiem.

Kāpēc jaunais indikators nodēvēts par MRI budžetu

Analizējot ārvalstu pieredzi, pētījumā konstatēts, ka iztikas minimums, visticamāk, nozīmē izdevumu apjomu, kas ļauj apmierināt fiziskās vajadzības, kamēr mūsdienās biežāk tiek izmantots jēdziens “salīdzināmais budžets”, kas ietver arī citas vajadzības. Rezultātā izstrādāts indikators, kas nosaukts par “mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu”. Tā sastāvā ir pārtikas grozs (objektīvs apjoms, ko izstrādāja uztura speciālisti) un nepārtikas daļa (subjektīvi noteikts apjoms, kuru ietekmē patēriņa standarti un kuru noskaidro ar aptauju).

Pētījums īstenots 2019.—2021. gadā.

Pētījumā analizēta citu valstu (Igaunijas, Lietuvas un Beļģijas) pieredze. Dažādas pieejas redzamas arī šo valstu metodikā un mērķos, kādiem iztikas minimums, salīdzināmais budžets, nabadzības riska sliekšņi vai citi lielumi tiek noteikti un kam tiek izmantoti. Piemēram, Igaunijā iztikas minimums mēnesī pirmajam mājsaimniecības loceklim 2020. gadā bija 220,48 eiro (tai skaitā pārtikas grozs 104,86 eiro un izdevumi mājoklim – 79,20 eiro).

Lietuvā iztikas minimuma aprēķināšana tiek dēvēta par Personas (ģimenes) minimālo patēriņa vajadzību aprēķināšanas metodiku, un tā balstās personas pamatvajadzībās, lai noteiktu minimālās patēriņa vajadzības.

Lietuva. Minimālo patēriņa vajadzību summas atbilstoši cilvēku skaitam ģimenē, ņemot vērā koeficientus (otrajam piemēro koeficientu 80%)

 

Personu skaits ģimenē

1

2

3

4

5

6

2019. g.

Vidēji uz cilvēku (eiro)

251,0

225,9

209,2

200,8

195,8

192,4

Kopā ģimenei (eiro)

251,0

451,8

627,5

803,2

968,9

1154,6

2020. g.

Vidēji uz cilvēku (eiro)

257,0

231,3

214,2

205,6

200,5

197,0

Kopā ģimenei (eiro)

257,0

462,6

642,5

822,4

1 002,3

1 182,2

2021. g.

Vidēji uz cilvēku (eiro)

260,0

234,0

216,7

208,0

202,8

199,3

Kopā ģimenei (eiro)

260,0

468,0

650,0

832,0

1 014,0

1 196,0

Iepazīstinot sabiedrību ar MRI budžetu, būtiski apzināties un uzsvērt, ka tas ir relatīvs, bet tā kritērijs ir iespēja sabiedrības locekļiem pilnvērtīgi pildīt savas sociālās lomas atbilstoši tā brīža dzīves līmenim. Šis kritērijs nevar būt līdz galam objektīvs, jo sociālo lomu pildīšanas adekvātums tiek noteikts intuitīvi – sajūtu līmenī –, turklāt situācija nemitīgi mainās (ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, pieaug arī patēriņa standarti, bet, tai pasliktinoties, – standarti pazeminās), norādīts pētījumā. Valsts vai pašvaldību pienākums nav garantēt ikviena ienākumus tādā apjomā, kāds atbilst MRI budžetā aprēķinātajai summai, bet gan rūpēties par to, lai katram būtu iespēja pašam nopelnīt vairāk, kā arī adaptēt sociālās drošības sistēmu, lai apmierinātu to indivīdu vajadzības, kuriem tas neizdodas, norādīts pētījumā.

Kā aprēķināti izdevumi nepārtikas un pārtikas precēm, kāpēc izraudzīti septiņi mājsaimniecību tipi, kā piemēroti teritoriālie koeficienti, aprēķinu piemēri, pamatojums rādītājiem, kā arī plašās datu informācijas analīze, ir pētījuma galaziņojumos – “Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets” un “Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta pārtikas grozu un uztura plānu izstrāde” –, kas pieejami Pārresoru koordinācijas centra pētījumu un publikāciju datu bāzē.

Tāpat kā metodes un iztikas minimumam vai kā citādi saukta indikatora nosaukumi, arī šo rādītāju aktualizācija dažādās valstīs atšķiras (piemēram, Beļģijā – reizi piecos gados). Pētījumā ieteikts, ka Latvijā MRI budžeta vērtību atjaunojumi nepieciešami ne retāk kā reizi trijos gados, veicot pilnu atjaunošanas ciklu, bet starplaikos nepieciešams vērtības pārrēķināt, izmantojot preču un pakalpojumu inflācijas koeficientus.

Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets (MRI budžets)

 

Mājsaimniecības sastāvs

MRI budžets (eiro)

MRI budžets uz cilvēku (eiro)

Darbspējīgie

Pensionāri

Bērni līdz 6 g.

Bērni 7—14 g.

Bērni 15—17 g.

Rīga

Cita pilsēta

Lauki

Rīga

Cita pilsēta

Lauki

Viena darbspējīgā mājsaimniecība

1

       

424,36

401,88

380,39

424,36

401,88

380,39

Divu darbspējīgo mājsaimniecība

2

       

727,73

717,14

725,09

363,87

358,57

362,55

Viena pensionāra mājsaimniecība

 

1

     

417,21

392,08

361,37

417,21

392,08

361,37

Cita divu pieaugušo mājsaimniecība

1

1

     

710,84

693,15

686,70

355,42

346,58

343,35

 

2

     

721,50

703,81

697,36

360,75

351,91

361,68

Trīs un vairāku pieaugušo mājsaimniecība

3

       

1016,54

1002,28

1021,85

338,85

334,09

340,62

2

1

     

1027,07

1012,82

1032,39

342,36

337,61

344,13

4

       

1232,90

1218,64

1238,21

308,23

304,66

309,55

Mājsaimniecības ar vienu bērnu

1

 

1

   

731,11

722,24

752,69

365,56

361,12

376,35

2

 

1

   

951,61

942.74

973,19

317,20

314,25

324,40

Mājsaimniecības ar diviem un vairāk bērniem

1

 

1

 1

 

1018,53

1001,01

1032,49

339,51

333,67

344,16

                     

2

 

1

1

 

1239,52

1222,00

1253,48

309,88

305,50

313,37

1

1

1

1

 

1249,93

1232,41

1263,89

312,48

308,10

315,97

1

 

1

 

2

1265,23

1247,71

1279,19

316,31

311,93

319,80

 

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU