NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
20. septembrī, 2021
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Labklājība
4
4

Minimālā ienākuma sliekšņus sociālā atbalsta piešķiršanai pārskatīs katru gadu

Sociālā atbalsta sistēmas pilnveidošanai paredzēta pāreja no minimālā ienākuma skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas, proti, minimālo ienākumu sliekšņa zemākās iespējamās robežas noteikšanu un nostiprināšanu tiesību aktos, ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra.

FOTO: Zane Bitere, LETA

Šogad ir paaugstināti minimālie pabalsti un pensijas, kā arī palielināti minimālo ienākumu sliekšņi trūcīgā un maznodrošinātā statusa iegūšanai. 14. septembrī Ministru kabinetā apstiprinātais “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024. gadam” paredz, ka no 2023. gada  minimālo ienākumu sliekšņus pārskatīs ik gadu. Pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstiem no 2022. gada būs valsts līdzfinansējums. Plānots arī gatavot priekšlikumus minimālo pensiju finansēšanas principu un politikas maiņai.

īsumā
  • No 2023. gada minimālo ienākumu sliekšņus plānots palielināt katru gadu, nevis kā līdz šim – ik pēc trim gadiem.
  • Plāna ieviešanas rezultātā palielināsies trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecību skaits un GMI pabalsta saņēmēju skaits.
  • Pašvaldībām pamata sociālās palīdzības pabalstu – garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta nodrošināšanai – no 2022. gada paredzēts valsts līdzfinansējums 30% apmērā.
  • 2022. gadā tiks veikts padziļināts izvērtējums sociālās palīdzības jomā, tajā skaitā sociālās palīdzības saņemšanas kritēriju izvērtējums.
  • Plānā paredzēts veikt pensiju politikas izvērtējumu, lai arī turpmāk nodrošinātu uz individuālajām iemaksām balstītas pensiju sistēmas attīstību un ilgtspēju.

Pārskatīs minimālo ienākumu parametrus atbalsta saņemšanai

Plāns izstrādāts, lai izpildītu vairākus Satversmes tiesas 2020. gada spriedumus, kā arī 2021. gada valsts budžeta likumā paredzēto Labklājības ministrijas uzdevumu, gatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2022.  gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam, izstrādāt minimālo ienākumu parametrus sociālā atbalsta sistēmai un minimālo ienākumu noteikšanas metodi, valdības sēdē informēja labklājības ministrs Gatis Eglītis.

Plāna pasākumi paredz minimālo nodrošinājumu iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem: garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmējiem; trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām; valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un valsts minimālo pensiju (vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensija) saņēmējiem.

Minimālo ienākumu noteikšanas mērķis ir minimālo ienākumu sliekšņu piesaiste vidējiem ienākumu līmeņiem ekonomikā, nevis to noteikšana fiksētās summās. Plāns paredz no 2023. gada katru gadu aktualizēt minimālo ienākumu līmeņa vērtības dažādām pabalstu grupām, pamatojoties uz ienākumiem, kādi ir ekonomikā. Piemēram, minimālajām pensijām tie varētu būt 20 procenti no vidējās ienākumu mediānas. Līdz ar to ikgadēji tas vairs nebūtu nosakāms ar Ministru kabineta lēmumu, bet gan tiktu automātiski piesaistīts vidējām ienākumu vērtībām ekonomikā.

Minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošana ir arī Latvijas apņemšanās ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējuma saņemšanai.

Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā 2021.-2026. gadam (ANM) nevienlīdzības mazināšanas jomā viena no iekļautajām reformām sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamībai ir minimālo ienākumu reforma. Minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024. gadam paredzēta pāreja no minimālā ienākuma skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas, proti, minimālo ienākumu sliekšņa zemākās iespējamās robežas noteikšanu un nostiprināšanu tiesību aktos, ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra, kā arī ikgadēju pārskatīšanas mehānismu no 2023. gada, pamatojoties uz ienākumu mediānas izmaiņām, kas saistīts ar attiecīgajām atsauces vērtībām vai rādītājiem, vienlaikus nemazinot ienākumu sliekšņu apmēru ienākumu mediānas samazinājuma gadījumā.

* Mediāna ir statistiskais rādītājs, kas raksturo novērojumus, kas sagrupēti no zemākās vērtības līdz augstākajai, centra vērtību (sadalījuma viduspunktu).

Lielāki pabalsti un pensijas no 2021. gada

Pildot Satversmes tiesas spriedumus, jau šogad palielināti minimālie ienākumu sliekšņi:

  • Garantētais minimālais ienākumu (GMI) slieksnis ir 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
  • Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
  • Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnim noteikts maksimālais apmērs. To katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Savukārt no 1. jūlija noteikts vienots regulējums mājokļa pabalsta piešķiršanai, nosakot ar mājokli saistītas izdevumu pozīcijas un to minimālās normas šī mājokļa pabalsta aprēķināšanai.

2022. gadā vēl nav plānots palielināt trūcīgo mājsaimniecību ienākumu slieksni.

Sliekšņus paredzēts pārskatīt no 2023. gada

Likumā “Par sociālo drošību” ir noteikts, ka minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 109 eiro un ka minimālo ienākumu sliekšņus sociālo pakalpojumu saņemšanai pārskata ne retāk kā reizi trijos gados.

Plānā paredzēts mainīt minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas nosacījumus, lai nodrošinātu to atbilstību reālajai sociālekonomiskajai situācijai, kā arī no 2023. gada 1. janvāra tos pārskatīt ik gadu.

Lai prognozētu minimālo ienākumu sliekšņu apmērus līdz 2024. gadam, Labklājības ministrija veikusi aprēķinus, pamatojoties Finanšu ministrijas bruto darba samaksas pieauguma prognozēs līdz 2024. gadam, kur 2021. gadā pieaugums sasniegs 4%, savukārt no 2022. gada līdz 2024. gadam paredzams ikgadējs 5% pieaugums.  

Pēc LM aprēķiniem, 2023. gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis tiek paaugstināts līdz 305 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, otrajai un nākamajām personām – 214 eiro. 2024. gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis varētu tikt paaugstināts līdz 318 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, otrajai un nākamajām personām – līdz 223 eiro.

Valsts piedalīsies līdzfinansēšanā

Ieviešot plānu, palielināsies trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecību skaits un GMI pabalsta saņēmēju skaits.

2019. gadā Latvijā trūcīgo skaits bija 41 522 personas, 2020. gadā – 37 464 personas. Ņemot vērā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa palielinājumu no šā gada, 2021. gadā tiek prognozēts lielāks trūcīgo personu skaits – 64 439. Tā kā 2022. gadā netiek plānota trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa paaugstināšana, prognozēts trūcīgo personu skaita samazinājums – 61 217 personas.

Savukārt 2023. un 2024. gadā, kad trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis tiks paaugstināts, tiek prognozēts, ka trūcīgo skaits turpmāk pieaugs – attiecīgi 72 388 personas un 75 455 personas.

Lai sniegtu valsts atbalstu pašvaldībām pamata sociālās palīdzības pabalstu nodrošināšanā, ir paredzēts noteikt 30% līdzfinansējumu pašvaldībām pamata sociālās palīdzības pabalstu – GMI un mājokļa pabalsta – nodrošināšanai.

Jānovērš pabalstu slazda jeb pabalstu atkarības riskus

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) dokumenta saskaņošanas procesā norādījusi, ka sociālā sistēma netiek veidota, lai motivētu cilvēku uzlabot savu sociālo situāciju, jo, to uzlabojot, tiek zaudēts trūcīgas personas statuss un atbalsts, ko tas nodrošina. Pēc LPS domām, mākslīgi tiek veidots liels trūcīgo personu skaits, jo ar trūcīgas personas izziņu tiek nodrošināti labumi, kas nav tik pieejami, piemēram, strādājošai personai ar zemiem ienākumiem. Saņemot atbalstu kā trūcīgai personai, personai netiek radīta motivācija savā dzīvē kaut ko mainīt.

Labklājības ministrija savukārt uzsvērusi, ka mērķis palielināt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu līmeni ir sniegt atbalstu iedzīvotājiem ar ļoti zemiem ienākumiem, kuri dažādu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus no darba vai arī tādus negūst vispār. Nereti tā nav cilvēku brīvprātīga izvēle, bet gan piespiedu situācija, kas neļauj strādāt pilnu darba laiku, piemēram, aprūpējot slimu ģimenes locekli. Tomēr LM piekrīt, ka ir jāmeklē risinājumi, lai uzlabotu situāciju strādājošajiem ar zemiem ienākumiem.

Atbalsts vidusšķirai nacionālajā līmenī nav vērtēts, jo nav arī definēta vidusšķira un tai pieejamie un trūkstošie resursi. LM arī informē, ka šobrīd tiek veikts izvērtējums par GMI pabalsta saņēmēju iztikšanas stratēģijām un GMI pabalsta saņēmēju apmierinātajām un neapmierinātajām vajadzībām. Pēc minētā izvērtējuma veikšanas, kas ir plānota 2022. gada pirmajā ceturksnī, tiks vērtēta nepieciešamība pārskatīt sociālās palīdzības saņemšanas kritērijus. 

Neradīt nelabvēlīgākus apstākļus VSAO iemaksu veicējiem

Šogad ir paaugstināts: minimālās vecuma pensijas apmērs; minimālās invaliditātes pensijas apmērs; valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti.

Valsts vecuma un invaliditātes pensijas, kuras tiek izmaksātas no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas, ir atkarīgas no katra indivīda veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un iesaistes ilguma sociālās apdrošināšanas sistēmā, un šīs pensijas piešķir konkrētajam indivīdam. Savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām, kuras sasniegušas pensionēšanās vecumu, izmaksā no valsts pamatbudžeta, un tā apmērs nav atkarīgs no indivīda veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, jo konkrētais indivīds nav nostrādājis minimāli nepieciešamo apdrošināšanas stāžu.

Ņemot vērā minēto, nodokļu nomaksa sociālajā apdrošināšanā ir izšķiroša un būtiska, bet sociālajā palīdzībā un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta gadījumā nodokļu nomaksas kritērijs nav attiecināms. Tā kā minimālo ienākumu sliekšņi tiek piemēroti gan sociālajā palīdzībā, gan sociālajā apdrošināšanā, kā arī saistībā ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tad sociālās apdrošināšanas iemaksu nosacījums ir svarīgs faktors, kas ir jāņem vērā minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā, norādījusi LM.

Lai saglabātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībnieku motivāciju veikt iemaksas (ja minimālā ienākuma slieksnis tiem, kuri dažādu objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ nav nostrādājuši nepieciešamo gadu skaitu, būs relatīvi augsts, tas var mazināt motivāciju ilgāk iesaistīties reģistrētajā nodarbinātībā) un neradītu nelabvēlīgākus apstākļus valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem ar ilgu iemaksu stāžu (cilvēkiem, kuri ir nostrādājuši daudzus gadus ar relatīvi zemu atalgojumu), GMI sliekšņa procentuālais apmērs no ienākumu mediānas ir jāvērtē kontekstā ar minimālo ienākumu sliekšņiem, kas cilvēkiem veidojas no darba mūžā veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un darba stāža, un tie ir jāvērtē ne vien no adekvātuma, bet arī sociālās aizsardzības sistēmas ilgtspējas kontekstā, norādīts plānā.

Labklājības ministrijai uzdots sagatavot konceptuālo ziņojumu par pensiju politikas pilnveidošanu attiecībā uz minimālo pensiju finansēšanas principu un politikas maiņu, lai saglabātu darba mūžā veikto individuālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu lomu vecuma pensiju adekvātumā un pensijas sistēmas ilgtspēju.

Labklājības ministrija informē, ka plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024. gadam tiks nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU