Kas ir darbspējas vecums un darbspējīga persona

Viens no jaunākajiem un aktuālākajiem normatīvajiem regulējumiem ir noteikts Personu apliecinošu dokumentu likumā – personas apliecība jeb eID karte no 2023. gada 1. janvāra būs obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim un nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu.

Tomēr dažām iedzīvotāju grupām eID karte būs obligāta tikai pēc vairākiem gadiem, tas ir, no 2030. gada. Šāds pārejas periods paredzēts personām, kuras ir virs darbspējas vecuma.

Darbspējas vecums – robežšķirtne

• Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzētajos nodokļa atvieglojumos par apgādājamajiem ir norma, kas nosaka tiesības uz atvieglojumu par nepilngadīgu brāli un māsu, kā arī par brāli un māsu, kamēr brālis un māsa turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku.

Termins likumā nav paskaidrots. Valsts ieņēmumu dienests savulaik atbildē LV portāla e-konsultācijās norādīja, ka nosacījums – “ja viņiem nav darbspējīgu vecāku” – ir skaidrojams kopsakarā ar Invaliditātes likuma 1. panta 2. punktā noteikto par personas darbspēju zaudējumu, kuru apliecina Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas slēdziens par invaliditātes grupas piešķiršanu ar norādi, ka persona zaudējusi spēju strādāt.

VID metodiskajā materiālā “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi” situācija ir paskaidrota ar piemēru: “Jānis ir 20 gadu vecs, strādā un saņem darba algu. Jānis dzīvo kopā ar māti un 16 gadu veco brāli Alvi, kurš mācās vidusskolā. Viņu tēvs ir miris. Māte slimības dēļ nespēj nodrošināt jaunākajam dēlam pienācīgu aprūpi, viņai ir piešķirta I grupas invaliditāte. Jānis var ierakstīt grāmatiņā nepilngadīgo brāli Alvi kā apgādībā esošu personu, lai saņemtu nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu.”

• Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir noteikti vairāki līdzdarbošanās pienākumi darbspējīgiem klientiem, kuri saņem pašvaldības sociālo palīdzību.

Pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības atteikt pamata sociālās palīdzības pabalstu izmaksu pilnībā vai daļēji, ja persona darbspējīgā vecumā bez pamatota iemesla atsakās pildīt klienta pienākumus. Personai darbspējīgā vecumā, kura vēlas saņemt sociālās palīdzības pabalstus, izņemot pabalstu krīzes situācijā, vai izziņu par atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam un kura nestrādā, ir pienākums reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā un pildīt bezdarbnieka pienākumus.

Likumā paredzēta profesionālā rehabilitācija personām darbspējīgā vecumā jaunas profesijas, profesionālo zināšanu vai prasmju apguvei vai atjaunošanai, tai skaitā profesionālās izglītības programmu apgūšanu pamata un vidējās izglītības pakāpē un multidisciplinārus pakalpojumus integrācijai darba tirgū.

Šajā likumā ir paskaidrots darbspējīgs vecums – personas dzīves posms no 15 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam.

Vienlaikus likumā ir minēts arī darbspējas vecums. Piemēram, tiesības saņemt valsts finansētus profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus un profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumus ir personām darbspējas vecumā, ja tām ir funkcionāli traucējumi vai ir noteikta invaliditāte, vai prognozējama invaliditāte.

• Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā viens no nosacījumiem bezdarbnieka statusa iegūšanai un saglabāšanai nestrādājošai personai ir tas, ka tā ir darbspējīga un gatava nekavējoties stāties darba attiecībās. Vienlaikus ir nosacījums, ka tiesības uz bezdarbnieka statusu ir personai, kura nav sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai valsts vecuma pensija nav piešķirta (tostarp priekšlaicīgi).

Par darbspējīgu Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma izpratnē uzskatāma arī persona, kurai ir noteikta invaliditāte, izņemot gadījumus, kad tai ir noteikts 100 procentu darbspēju zaudējums, paskaidrots likumā.

Darbspējas vecums – gadi līdz pensijai

Centrālās statistikas pārvaldes 2021. gada informācijā par iedzīvotāju skaitu norādīts, ka 62% no visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir darbspējas vecumā (15–63 gadi). 16% iedzīvotāju ir līdz darbspējas vecumam (līdz 14 gadiem), bet 22% ir virs darbspējas vecuma (64 un vairāk gadu).

Trīs galvenās vecuma grupas – līdz darbspējas vecumam, darbspējas vecumā un virs darbspējas vecuma – tiek aprēķinātas atbilstoši attiecīgo gadu normatīvajos aktos noteiktajam darbspējas un pensijas vecumam.

Sākot ar 2014. gadu, pensionēšanās vecums pakāpeniski tiek paaugstināts, un 2025. gadā gan vīriešiem, gan sievietēm tas būs 65 gadi. Šogad tas ir 64 gadi un trīs mēneši.

CSP darbspējas vecumu izmanto gan iedzīvotāju skaita statistikā, gan Darbaspēka apsekojuma rezultātu publicēšanā, norāda CSP Sociālās statistikas departamenta vecākā metodikas eksperte Ruta Beināre: “Ar laiku mainās iedzīvotāju skaits, kas atbilst darbspējas vecuma grupām. Piemēram, 2020. gadā 60,9% iedzīvotāju bija darbspējas vecumā, bet 2021. gadā jau 61,9%, jo nomainījās pensionēšanās vecums. Statistikā ņemam vērā tikai pilnos gadus.”

Uz jautāto, vai oficiālajā statistikā arī šogad, 2022. gadā, darbspējas vecums ir 15–63 gadi, R. Beināre norāda, ka, jā, gan iedzīvotāju statistikā, gan darbaspēka apsekojumā darbspējas vecuma augšējā robeža saglabājas 63 gadi. Tikai no 2025. gada darbspējas vecums būs 15–64 gadi.

Latvijas tiesību aktos ir minēts arī starptautiski pieņemtais darbspējas vecums. Kā skaidro CSP eksperte, starptautiski pieņemtais darbspējas vecums ir 15–64 gadi.

Fakts, ka iedzīvotāju galvenās vecuma grupas ar laiku ir mainījušās un kādreiz šis vecums bijis atšķirīgs sievietēm un vīriešiem, ir atspoguļots arī CSP datos.

Pirms 20 gadiem, kad pensionēšanās vecums sievietēm atšķīrās, arī darbspējas vecums līdz ar to bija atšķirīgs – sievietēm no 15 līdz 57 gadiem, vīriešiem līdz 60 gadiem. Tādējādi šajā laika periodā sievietēm darbspējas vecums ir pieaudzis par sešiem gadiem, vīriešiem –par trim gadiem.

Iedzīvotāju vecuma grupas un vecuma izmaiņas

Avots: Centrālās statistikas pārvalde.