Pensiju 2. līmeņa jaunākos dalībniekus rosina iesaistīt aktīvajos pensiju plānos

Patlaban mūsu valstī vienam pensionāram pensiju nodrošina gandrīz divi strādājošie. Mūža ilgums palielinās, pensijā cilvēki pavadīs vairāk gadu, un pieaugs slogs uz strādājošajiem. Pēc 40 gadiem proporcija mainīsies, vienam strādājošajam būs jānodrošina pensija vienam pensionāram – tā perspektīvu iezīmē aprēķini. Kāda būtu ideālā sistēma Latvijas apstākļiem? ­Finanšu nozares asociācijas (FNA) rīkotajā diskusijā tika izteikti priekšlikumi, kā plašāk un atbildīgāk iesaistīt sabiedrību savas nākotnes nodrošināšanā. Piesakot diskusiju, asociācijas pārstāvji uzsvēra, ka izaicinājumi pensiju jomā Latvijā nav unikāli – ar tiem saskaras lielākā daļa pasaules valstu. Tāpēc jau šobrīd tiek meklēti dažādi risinājumi, lai pensiju sistēma varētu pastāvēt.

Pat ja iesaiste maza, cer uz pieklājīgu pensiju

Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma. Valsts obligātu iesaisti – ar sociālās apdrošināšanas iemaksām – ir noteikusi dalībai 1. un 2. pensiju līmenī, savukārt 3. līmenī iemaksas var veikt brīvprātīgi. Būtiskākā atšķirība starp pensiju līmeņiem ir tā, ka 1. līmenī tiek uzskaitīts “virtuāls” kapitāls, kamēr 2. līmenī un 3. līmenī – reāls kapitāls, ko pārvaldītājs iegulda finanšu tirgos.

“Ja cilvēkiem aptaujā pavaicā “vai tu gribi dzīvot puslīdz tikpat labi kā šobrīd”, visi atbildēs: jā. Taču, ja sekos piedāvājums slēgt līgumu par iemaksām pensiju fondā, tikai retais būs to gatavs darīt. Tātad jautājums ir par to, kā panākt, lai vismaz būtiska sabiedrības daļa sāk kaut ko atlikt pensijas gadiem,” par pastāvīgo konfliktu starp vēlmi dzīvot labi tūlīt un tagad un gatavību kaut kādus līdzekļus atlikt tālai un visai neparedzamai nākotnei iezīmēja Latvijas Universitātes sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers, piebilstot, ka pasaulē tomēr ir izdomāti risinājumi, kā palīdzēt cilvēkam tikt galā ar šo relatīvo iracionalitāti.

Arī Eiropas simtgadu pensiju sistēmas sociālās drošības modelī veidotas ar domu, ka cilvēks ir diezgan neapzinīga būtne attiecībā uz savu nākotni, tāpēc valstij ir pienākums izveidot tiesisku rāmi, lai vecumdienās cilvēks nenonāktu pilnīgā nabadzībā, valsts lomu uzsvēra Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretārs Ingus Alliks. Tāpēc Latvijas pensiju sistēmas reformas mērķis bija, pirmkārt, panākt finansiālo stabilitāti ne tikai šodien, bet arī rītdien un, otrkārt, veicināt individuālu līdzdalību ar sociālajām iemaksām, lai nodrošinātu pienācīgu ienākumu atvietojuma līmeni, ko cilvēks saņem, kad vecumdienas pienākušas.

Pirmo mērķi Latvija ir sasniegusi, vērtē I. Alliks. Jautājums par pienācīgu atvietojumu jeb to, ko persona saņem pensijā, ir dienaskārtībā. Sabiedrība pati ir pensiju sistēmas uzturētāja un izmantotāja. Un ir skaidrs, ka nevar nodrošināt augstu atvietojumu un pensiju apmēru, ja sociālās iemaksas ir mazas. Taču Latvijā daļa cilvēku dažādu iemeslu izvēlas maksāt iespējami mazākas iemaksu summas. Vienlaikus socioloģiskajās aptaujās iedzīvotāji pauž, ka vēlas saņemt 500 eiro vai 700 eiro lielu pensiju.

Pensiju 2. līmeņa statistika liecina, ka trešā daļa iemaksu veicēju ir uzkrājuši mazāk par 1000 eiro, un nebūt ne visi no tiem ir jaunieši, kuriem pensijas kapitāls darba dzīves sākumā tikai sāk krāties. Savukārt vidējais uzkrājums ir 4,5 tūkstoši eiro, bet trešajai daļai dalībnieku tas ir lielāks par vidējo.

Tomēr sabiedrības izpratne par dalību pensiju sistēmā arī mainās, tostarp ar katru gadu palielinās pensiju 3. līmeņa dalībnieku skaits, uz pozitīvo tendenci norāda I. Alliks.

Jaunajiem jāpiedāvā pelnīt vairāk, kas nozīmē arī riskēt

Latvijā pensiju sistēma ar 1., 2. un 3. līmeni ir izveidota ļoti laba un sabalansēta, vērtē FNA Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja, “SEB Life and Pension Baltic SE” valdes locekle Kristīne Lomanovska, jo ir ņemta vērā gan paaudžu solidaritāte, gan iespēja veidot savu uzkrājumu, kas nebūtu atkarīgs no demogrāfiskās situācijas.

Vienlaikus eksperti norāda, ka nepieciešamas izmaiņas pensiju 2. līmeņa regulējumā, lai jaunie cilvēki no šo līdzekļu ieguldījumiem saņemtu iespējami lielāku atdevi, pēc gadiem būtu lielāks uzkrājums pensijai. Pašreiz jaunieši, kuri iesaistās pensiju sistēmā (obligāti kļūst par 2. līmeņa dalībniekiem), tiek automātiski novirzīti kādā no konservatīvajiem plāniem, kur paredzamā atdeve (ienesīgums) ir neliela. Ja darba gaitas ir vismaz 40 gadi un nākotnē varbūt pat vairāk, tad vismaz pirmos 20–30 gadus iemaksām būtu jānonāk aktīvajos plānos, kuri tiek ieguldīti akciju tirgos, jāuzņemas risks, jo tad ir lielāka atdeve, veidojas lielāks pensijas kapitāla uzkrājums, pamato K. Lomanovska.

Pensiju 2. līmeņa izveides sākumposmā bija ļoti maz ieguldījuma riska aktīvos. Iespējams, tas bija kļūdaini. Taču toreiz par tādām lietām neko daudz arī nezināja. Tas savukārt nozīmē, ka ir samērā zems sagaidāmais ienesīgums. “Jāuzņemas risks, lai nopelnītu jebkurā jomā. Kaut ko vajadzētu pamainīt, naudai vajadzētu likt strādāt,” iesaka arī finanšu un investīciju eksperts Kaspars Peisenieks.

LM valsts sekretārs savukārt pauda, ka jau iepriekš ir diskutēts par to, kurā brīdī cilvēks pats izvēlas konkrētu pensiju plānu: “Bet vienmēr jānovelk līnija, kad pats cilvēks uzņemas atbildību un kad atbildību uzņemas valsts un sabiedrība.” Viņaprāt, ir jāatstāj izvēles iespējas plānus mainīt, turklāt, visticamāk, cilvēkam vienkārši nepietiek laika par to domāt, viņš automātiski ir 2. līmeņa dalībnieks, bet zināšanas, kā šī nauda pelna naudu, lai kaut ko mainītu, ir nepietiekamas.

Valsts iesaka – cilvēks piekrīt vai nepiekrīt jeb kā vienkāršot labāko izvēli

Diskusijā tika minēts, ka ir svarīgi paaugstināt personu informētību, jo informēts iedzīvotājs izdarītu labāku izvēli.

Zināšanas vai pareizs priekšstats par pasauli negarantē, ka cilvēks uzvedīsies atbilstoši tam, kā vajadzētu uzvesties, norāda I. Austers. Piemēram, ir labi zināmi riski – daudzi pārmērīgi ēd, lieto alkoholiskos dzērienus, smēķē, kaut gan visi zina, ka nevajag tā darīt.

Kā iespējamu risinājumu iesaistīties savas pensijas uzkrājuma veidošanā profesors iesaka ieviest automātiskās izvēles, proti, tu neizvēlies, bet tavā vietā izvēlas valsts. Piemēram, valsts sākotnēji iesaista jaunākos pensiju 2. līmeņa dalībniekus aktīvajos plānos, savukārt pašam cilvēkam būtu tiesības no valsts piedāvātās izvēles atteikties un izvēlēties konservatīvo plānu. Turklāt mūsdienās tas ir tik vienkārši – elektroniskajā formā ielikt ķeksīti, lai atteiktos vai piekristu. Tā varētu noteikt maksimāli daudz automātisko izvēļu, no kurām indivīds var pēc tam atteikties atkarībā no savas gatavības riskēt vai būt konservatīvākam. Ja automātiskā izvēle būs, indivīds vecumdienās būs nodrošinātas daudz labāk, tā izdosies atrisināt jaunības dienu konfliktu – krāt vai iztērēt tagad.

Protams, šāda veida automātiskas izvēles var piedāvāt ar nosacījumu, ka ir pietiekami labi pārbaudīti modeļi, ka ilgtermiņā sabiedrībai tādā veidā varētu būt ieguvumi.

Ja jaunietis dalību pensiju 2. līmenī iesāk ar konservatīvo plānu un visu mūžu ir tikai tajā, tad viņa darba mūžā uzkrātā pensijas kapitāla apmērs varētu atšķirties (būs mazāks) 2 vai 3 reizes, salīdzinot ar aktīvo plānu dalībniekiem, norāda K. Plēsnieks, piebilstot, ka tas ir vienkāršs piemērs, lai varētu izdarīt izvēli, un būtu arī gana spēcīgs pamatojums valstij mainīt regulējumu.

Ko vajag zināt, ko var uzzināt

Valsts kontrole lietderības revīzijā pirms trijiem gadiem un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija 2019. gadā ir atzinušas, ka Latvijas pensiju sistēmā ir atsevišķas lietas, ko uzlabot, bet kardināli mainīt pensiju sistēmu nebūtu pirmais jeb aktuālais darbs, norāda LM valsts sekretārs, atgādinot, ka jāpatur prātā mērķi – finansiālā stabilitāte un adekvātais ienākumu atvietojums. “Iespējams, pirmajā līmenī būtu jādomā par minimālās jeb bāzes pensijas noteikšanu, bet vajadzētu arī izvairīties iepriekš pieļautās kļūdas, ka pilnīgi visas pensijas vecuma cilvēku sociālās problēmas mēģinām risināt ar pensiju apdrošināšanas sistēmas palīdzību, jo ir arī cita iespējamā palīdzība sociālās drošības sistēmā,” norāda I. Alliks.

Diskusijā tika pausts, ka nepieciešama plašāka informētība, pat “bikstīšana”, lai iedzīvotājus mudinātu interesēties par savu naudu 2. līmenī un saprast, kā veidojas uzkrājums pensijai, kā cilvēks pats to var ietekmēt.

Pašreiz jau tiek nodrošināta informācija – gan portālā latvija.lv un manapensija.lv, gan pensiju fondu pārvaldītāju vietnēs, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas publicētajos pārskatos par pensiju fondu (gan 2., gan 3. līmeņa) darbību. Ja vien vēlas, dažādu informācijas var atrast portālā latvija.lv. LV portāls skaidrojumā “Dalība pensiju 2. līmenī – kā veidojas uzkrājums, un kā to var izmantot”  tika minēts, ka, piemēram, “Pensiju 2. līmeņa dalībnieka konta izraksts” ir otrais populārākais Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) e-pakalpojums, kas 2020. gadā izmantots 478 tūkstošus reižu.

Finanšu nozares asociācija norāda uz makroekonomiskajiem aprēķiniem, kas liecina – katram otrajam Latvijas iedzīvotājam vecumdienās draud risks dzīvot zem nabadzības sliekšņa. Šādas prognozes pamatotas ar to, ka aptuveni trešdaļa Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas vai maksā tās no minimālās algas. Ja Latvijā nepastāvētu pensiju 2. līmenis kā integrālas pensiju sistēmas daļa, tad šo nabadzīgo iedzīvotāju apjoms pieaugtu par vismaz 10%–15%.

Pensiju 2. līmeņa darbību nosaka Valsts fondēto pensiju likums. Valsts pensijas kapitālu veido iemaksas 20% apmērā no iemaksu objekta (darba ņēmējam tā ir bruto alga), kas dalās šādi: pensiju 1. līmenī nonāk 14%, pensiju 2. līmenī – 6%.

Pirmo ieguldījumu plānu pensiju 2. līmeņa dalībniekiem nosaka VSAA, dodot divus mēnešus laika, lai paziņotu par citu ieguldījumu plānu, kamēr vēl nav sākta iemaksu ieguldīšana. Ja jaunais dalībnieks to nepaziņo, tad iemaksas sāk pārskaitīt kādā no konservatīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru pēc nejaušības principa ir noteikusi VSAA, skaidrots portālā manapensija.lv.

To, pie kā atrodas 2. līmeņa kapitāls, var noskaidrot, izmantojot portāla www.latvija.lv e-pakalpojumu “Informācija par valsts fondēto pensiju dalībnieka reģistrāciju un ieguldījuma plāna izvēli”.

Valsts fondēto pensiju shēmas kopējie līdzekļi šā gada 1. augustā pārsniedza 5 miljardus 652 miljonus eiro.

Aktuālos datus, kā strādā konkrētie pensiju plāni, var apskatīties portālā manapensija.lv. Tajā ir atrodamas arī norādes par to, kuri ir aktīvie plāni, kuri sabalansētie vai konservatīvie. Katram plānam ir paskaidrojums. Piemēram, “Luminor” Progresīvais ieguldījumu plāns: Ieguldījumu plāna kategorija: Aktīvais 75. Riska līmenis: Augsts.

Tāpat var aplūkot informāciju par visiem citiem plāniem.

Pensiju 2. līmenī ir 1 miljons 290 880 dalībnieku. Pagājušajā gadā pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu mainījis katrs desmitais dalībnieks.

Pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaits ieguldījumu plānos 2021. gada 1. augustā                                                                      

Avots: vsaa.gov.lv