NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
23. augustā, 2021
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Pensijas
3
3

Pensiju 2. līmeņa jaunākos dalībniekus rosina iesaistīt aktīvajos pensiju plānos

Ja jaunietis dalību pensiju 2. līmenī iesāk ar konservatīvo plānu un visu mūžu ir tikai tajā, tad viņa uzkrātā pensijas kapitāla apmērs varētu būt pat divas trīs reizes mazāks nekā aktīvo plānu dalībniekiem vienādā laika periodā.

FOTO: Freepik

Latvijas pensiju sistēma starptautiskā mērogā tiek vērtēta pozitīvi, tomēr negatīvu demogrāfijas tendenču dēļ Eiropas Savienībā Latvija ir starp valstīm, kurās pensijas vecuma cilvēkiem ir vislielākais risks nokļūt nabadzībā. Liela daļa sabiedrības diemžēl joprojām neiesaistās pensiju sistēmas uzturēšanā. Valsts pienākums ir motivēt iedzīvotājus un panākt viņu līdzdalību.

īsumā
  • Pašreiz jaunie cilvēki, sākot dalību pensiju 2. līmenī, automātiski tiek novirzīti uz konservatīvajiem ieguldījumu plāniem, kuri nesniedz pietiekami lielu atdevi. 
  • Jaunieši, kuri kļūst par pensiju 2. līmeņa dalībniekiem, jāiesaista aktīvajos pensiju plānos, lai nodrošinātu viņiem lielāku uzkrājumu.
  • Kā iespējamu risinājumu iesaistīties savas pensijas uzkrājuma veidošanā eksperti iesaka ieviest automātiskās izvēles, proti, valsts piedāvā sākotnējo iesaisti aktīvajos plānos, savukārt pašam indivīdam būtu tiesības no valsts piedāvātās izvēles atteikties un izvēlēties konservatīvo plānu.
  • Aptuveni trešdaļa Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas vai maksā tās no minimālās algas. Taču aptaujās tiek izteikta vēlme saņemt pienācīgu pensiju.

Patlaban mūsu valstī vienam pensionāram pensiju nodrošina gandrīz divi strādājošie. Mūža ilgums palielinās, pensijā cilvēki pavadīs vairāk gadu, un pieaugs slogs uz strādājošajiem. Pēc 40 gadiem proporcija mainīsies, vienam strādājošajam būs jānodrošina pensija vienam pensionāram – tā perspektīvu iezīmē aprēķini. Kāda būtu ideālā sistēma Latvijas apstākļiem? ­Finanšu nozares asociācijas (FNA) rīkotajā diskusijā tika izteikti priekšlikumi, kā plašāk un atbildīgāk iesaistīt sabiedrību savas nākotnes nodrošināšanā. Piesakot diskusiju, asociācijas pārstāvji uzsvēra, ka izaicinājumi pensiju jomā Latvijā nav unikāli – ar tiem saskaras lielākā daļa pasaules valstu. Tāpēc jau šobrīd tiek meklēti dažādi risinājumi, lai pensiju sistēma varētu pastāvēt.

Pat ja iesaiste maza, cer uz pieklājīgu pensiju

Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma. Valsts obligātu iesaisti – ar sociālās apdrošināšanas iemaksām – ir noteikusi dalībai 1. un 2. pensiju līmenī, savukārt 3. līmenī iemaksas var veikt brīvprātīgi. Būtiskākā atšķirība starp pensiju līmeņiem ir tā, ka 1. līmenī tiek uzskaitīts “virtuāls” kapitāls, kamēr 2. līmenī un 3. līmenī – reāls kapitāls, ko pārvaldītājs iegulda finanšu tirgos.

“Ja cilvēkiem aptaujā pavaicā “vai tu gribi dzīvot puslīdz tikpat labi kā šobrīd”, visi atbildēs: jā. Taču, ja sekos piedāvājums slēgt līgumu par iemaksām pensiju fondā, tikai retais būs to gatavs darīt. Tātad jautājums ir par to, kā panākt, lai vismaz būtiska sabiedrības daļa sāk kaut ko atlikt pensijas gadiem,” par pastāvīgo konfliktu starp vēlmi dzīvot labi tūlīt un tagad un gatavību kaut kādus līdzekļus atlikt tālai un visai neparedzamai nākotnei iezīmēja Latvijas Universitātes sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers, piebilstot, ka pasaulē tomēr ir izdomāti risinājumi, kā palīdzēt cilvēkam tikt galā ar šo relatīvo iracionalitāti.

Arī Eiropas simtgadu pensiju sistēmas sociālās drošības modelī veidotas ar domu, ka cilvēks ir diezgan neapzinīga būtne attiecībā uz savu nākotni, tāpēc valstij ir pienākums izveidot tiesisku rāmi, lai vecumdienās cilvēks nenonāktu pilnīgā nabadzībā, valsts lomu uzsvēra Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretārs Ingus Alliks. Tāpēc Latvijas pensiju sistēmas reformas mērķis bija, pirmkārt, panākt finansiālo stabilitāti ne tikai šodien, bet arī rītdien un, otrkārt, veicināt individuālu līdzdalību ar sociālajām iemaksām, lai nodrošinātu pienācīgu ienākumu atvietojuma līmeni, ko cilvēks saņem, kad vecumdienas pienākušas.

Pirmo mērķi Latvija ir sasniegusi, vērtē I. Alliks. Jautājums par pienācīgu atvietojumu jeb to, ko persona saņem pensijā, ir dienaskārtībā. Sabiedrība pati ir pensiju sistēmas uzturētāja un izmantotāja. Un ir skaidrs, ka nevar nodrošināt augstu atvietojumu un pensiju apmēru, ja sociālās iemaksas ir mazas. Taču Latvijā daļa cilvēku dažādu iemeslu izvēlas maksāt iespējami mazākas iemaksu summas. Vienlaikus socioloģiskajās aptaujās iedzīvotāji pauž, ka vēlas saņemt 500 eiro vai 700 eiro lielu pensiju.

Pensiju 2. līmeņa statistika liecina, ka trešā daļa iemaksu veicēju ir uzkrājuši mazāk par 1000 eiro, un nebūt ne visi no tiem ir jaunieši, kuriem pensijas kapitāls darba dzīves sākumā tikai sāk krāties. Savukārt vidējais uzkrājums ir 4,5 tūkstoši eiro, bet trešajai daļai dalībnieku tas ir lielāks par vidējo.

Tomēr sabiedrības izpratne par dalību pensiju sistēmā arī mainās, tostarp ar katru gadu palielinās pensiju 3. līmeņa dalībnieku skaits, uz pozitīvo tendenci norāda I. Alliks.

Jaunajiem jāpiedāvā pelnīt vairāk, kas nozīmē arī riskēt

Latvijā pensiju sistēma ar 1., 2. un 3. līmeni ir izveidota ļoti laba un sabalansēta, vērtē FNA Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja, “SEB Life and Pension Baltic SE” valdes locekle Kristīne Lomanovska, jo ir ņemta vērā gan paaudžu solidaritāte, gan iespēja veidot savu uzkrājumu, kas nebūtu atkarīgs no demogrāfiskās situācijas.

Vienlaikus eksperti norāda, ka nepieciešamas izmaiņas pensiju 2. līmeņa regulējumā, lai jaunie cilvēki no šo līdzekļu ieguldījumiem saņemtu iespējami lielāku atdevi, pēc gadiem būtu lielāks uzkrājums pensijai. Pašreiz jaunieši, kuri iesaistās pensiju sistēmā (obligāti kļūst par 2. līmeņa dalībniekiem), tiek automātiski novirzīti kādā no konservatīvajiem plāniem, kur paredzamā atdeve (ienesīgums) ir neliela. Ja darba gaitas ir vismaz 40 gadi un nākotnē varbūt pat vairāk, tad vismaz pirmos 20–30 gadus iemaksām būtu jānonāk aktīvajos plānos, kuri tiek ieguldīti akciju tirgos, jāuzņemas risks, jo tad ir lielāka atdeve, veidojas lielāks pensijas kapitāla uzkrājums, pamato K. Lomanovska.

Pensiju 2. līmeņa izveides sākumposmā bija ļoti maz ieguldījuma riska aktīvos. Iespējams, tas bija kļūdaini. Taču toreiz par tādām lietām neko daudz arī nezināja. Tas savukārt nozīmē, ka ir samērā zems sagaidāmais ienesīgums. “Jāuzņemas risks, lai nopelnītu jebkurā jomā. Kaut ko vajadzētu pamainīt, naudai vajadzētu likt strādāt,” iesaka arī finanšu un investīciju eksperts Kaspars Peisenieks.

LM valsts sekretārs savukārt pauda, ka jau iepriekš ir diskutēts par to, kurā brīdī cilvēks pats izvēlas konkrētu pensiju plānu: “Bet vienmēr jānovelk līnija, kad pats cilvēks uzņemas atbildību un kad atbildību uzņemas valsts un sabiedrība.” Viņaprāt, ir jāatstāj izvēles iespējas plānus mainīt, turklāt, visticamāk, cilvēkam vienkārši nepietiek laika par to domāt, viņš automātiski ir 2. līmeņa dalībnieks, bet zināšanas, kā šī nauda pelna naudu, lai kaut ko mainītu, ir nepietiekamas.

Valsts iesaka – cilvēks piekrīt vai nepiekrīt jeb kā vienkāršot labāko izvēli

Diskusijā tika minēts, ka ir svarīgi paaugstināt personu informētību, jo informēts iedzīvotājs izdarītu labāku izvēli.

Zināšanas vai pareizs priekšstats par pasauli negarantē, ka cilvēks uzvedīsies atbilstoši tam, kā vajadzētu uzvesties, norāda I. Austers. Piemēram, ir labi zināmi riski – daudzi pārmērīgi ēd, lieto alkoholiskos dzērienus, smēķē, kaut gan visi zina, ka nevajag tā darīt.

Kā iespējamu risinājumu iesaistīties savas pensijas uzkrājuma veidošanā profesors iesaka ieviest automātiskās izvēles, proti, tu neizvēlies, bet tavā vietā izvēlas valsts. Piemēram, valsts sākotnēji iesaista jaunākos pensiju 2. līmeņa dalībniekus aktīvajos plānos, savukārt pašam cilvēkam būtu tiesības no valsts piedāvātās izvēles atteikties un izvēlēties konservatīvo plānu. Turklāt mūsdienās tas ir tik vienkārši – elektroniskajā formā ielikt ķeksīti, lai atteiktos vai piekristu. Tā varētu noteikt maksimāli daudz automātisko izvēļu, no kurām indivīds var pēc tam atteikties atkarībā no savas gatavības riskēt vai būt konservatīvākam. Ja automātiskā izvēle būs, indivīds vecumdienās būs nodrošinātas daudz labāk, tā izdosies atrisināt jaunības dienu konfliktu – krāt vai iztērēt tagad.

Protams, šāda veida automātiskas izvēles var piedāvāt ar nosacījumu, ka ir pietiekami labi pārbaudīti modeļi, ka ilgtermiņā sabiedrībai tādā veidā varētu būt ieguvumi.

Ja jaunietis dalību pensiju 2. līmenī iesāk ar konservatīvo plānu un visu mūžu ir tikai tajā, tad viņa darba mūžā uzkrātā pensijas kapitāla apmērs varētu atšķirties (būs mazāks) 2 vai 3 reizes, salīdzinot ar aktīvo plānu dalībniekiem, norāda K. Plēsnieks, piebilstot, ka tas ir vienkāršs piemērs, lai varētu izdarīt izvēli, un būtu arī gana spēcīgs pamatojums valstij mainīt regulējumu.

Ko vajag zināt, ko var uzzināt

Valsts kontrole lietderības revīzijā pirms trijiem gadiem un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija 2019. gadā ir atzinušas, ka Latvijas pensiju sistēmā ir atsevišķas lietas, ko uzlabot, bet kardināli mainīt pensiju sistēmu nebūtu pirmais jeb aktuālais darbs, norāda LM valsts sekretārs, atgādinot, ka jāpatur prātā mērķi – finansiālā stabilitāte un adekvātais ienākumu atvietojums. “Iespējams, pirmajā līmenī būtu jādomā par minimālās jeb bāzes pensijas noteikšanu, bet vajadzētu arī izvairīties iepriekš pieļautās kļūdas, ka pilnīgi visas pensijas vecuma cilvēku sociālās problēmas mēģinām risināt ar pensiju apdrošināšanas sistēmas palīdzību, jo ir arī cita iespējamā palīdzība sociālās drošības sistēmā,” norāda I. Alliks.

Diskusijā tika pausts, ka nepieciešama plašāka informētība, pat “bikstīšana”, lai iedzīvotājus mudinātu interesēties par savu naudu 2. līmenī un saprast, kā veidojas uzkrājums pensijai, kā cilvēks pats to var ietekmēt.

Pašreiz jau tiek nodrošināta informācija – gan portālā latvija.lv un manapensija.lv, gan pensiju fondu pārvaldītāju vietnēs, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas publicētajos pārskatos par pensiju fondu (gan 2., gan 3. līmeņa) darbību. Ja vien vēlas, dažādu informācijas var atrast portālā latvija.lv. LV portāls skaidrojumā “Dalība pensiju 2. līmenī – kā veidojas uzkrājums, un kā to var izmantot”  tika minēts, ka, piemēram, “Pensiju 2. līmeņa dalībnieka konta izraksts” ir otrais populārākais Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) e-pakalpojums, kas 2020. gadā izmantots 478 tūkstošus reižu.

Finanšu nozares asociācija norāda uz makroekonomiskajiem aprēķiniem, kas liecina – katram otrajam Latvijas iedzīvotājam vecumdienās draud risks dzīvot zem nabadzības sliekšņa. Šādas prognozes pamatotas ar to, ka aptuveni trešdaļa Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas vai maksā tās no minimālās algas. Ja Latvijā nepastāvētu pensiju 2. līmenis kā integrālas pensiju sistēmas daļa, tad šo nabadzīgo iedzīvotāju apjoms pieaugtu par vismaz 10%–15%.

Pensiju 2. līmeņa darbību nosaka Valsts fondēto pensiju likums. Valsts pensijas kapitālu veido iemaksas 20% apmērā no iemaksu objekta (darba ņēmējam tā ir bruto alga), kas dalās šādi: pensiju 1. līmenī nonāk 14%, pensiju 2. līmenī – 6%.

Pirmo ieguldījumu plānu pensiju 2. līmeņa dalībniekiem nosaka VSAA, dodot divus mēnešus laika, lai paziņotu par citu ieguldījumu plānu, kamēr vēl nav sākta iemaksu ieguldīšana. Ja jaunais dalībnieks to nepaziņo, tad iemaksas sāk pārskaitīt kādā no konservatīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru pēc nejaušības principa ir noteikusi VSAA, skaidrots portālā manapensija.lv.

To, pie kā atrodas 2. līmeņa kapitāls, var noskaidrot, izmantojot portāla www.latvija.lv e-pakalpojumu “Informācija par valsts fondēto pensiju dalībnieka reģistrāciju un ieguldījuma plāna izvēli”.

Valsts fondēto pensiju shēmas kopējie līdzekļi šā gada 1. augustā pārsniedza 5 miljardus 652 miljonus eiro.

Aktuālos datus, kā strādā konkrētie pensiju plāni, var apskatīties portālā manapensija.lv. Tajā ir atrodamas arī norādes par to, kuri ir aktīvie plāni, kuri sabalansētie vai konservatīvie. Katram plānam ir paskaidrojums. Piemēram, “Luminor” Progresīvais ieguldījumu plāns: Ieguldījumu plāna kategorija: Aktīvais 75. Riska līmenis: Augsts.

Tāpat var aplūkot informāciju par visiem citiem plāniem.

Pensiju 2. līmenī ir 1 miljons 290 880 dalībnieku. Pagājušajā gadā pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu mainījis katrs desmitais dalībnieks.

Pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaits ieguldījumu plānos 2021. gada 1. augustā                                                                      

Ieguldījumu plāna nosaukums

Dalībnieku skaits

Pavisam

tai skaitā – brīvprātīgie

tai skaitā – obligātie

kopā

vīrieši

sievietes

kopā

vīrieši

sievietes

“Swedbank” pensiju ieguldījumu plāns “Stabilitāte”

102 987

79 123

34 316

44 807

23 864

13 466

10 398

“Swedbank” pensiju ieguldījumu plāns “Dinamika”

319 298

66 475

31 417

35 058

252 823

127 230

125 593

“Swedbank” ieguldījumu plāns 1990 +

63 168

159

55

104

63 009

30 546

32 463

“Swedbank” ieguldījumu plāns 1980 +

35 215

52

16

36

35 163

15 684

19 479

“Swedbank” ieguldījumu plāns 1970 +

31 337

6262

2638

3624

25 075

10 616

14 459

SEB aktīvais plāns

112 420

23 304

11 267

12 037

89 116

44 205

44 911

SEB Latvijas plāns

35 080

13 676

6618

7058

21 404

11 903

9501

SEB Eiropas plāns

13 302

3704

1711

1993

9598

4974

4624

SEB sabalansētais plāns

55 838

37 665

16 142

21 523

18 173

8 832

9 341

SEB konservatīvais plāns

27 218

16 538

6612

9926

10 680

6815

3865

SEB indeksu plāns

3739

273

115

158

3466

1805

1661

SEB dinamiskais plāns

29 606

484

204

280

29 122

14 090

15 032

Ieguldījumu plāns “Daugava”

21 376

7045

3260

3785

14 331

9159

5172

CBL Universālais ieguldījumu plāns

53 944

23 860

11 290

12 570

30 084

17 713

12 371

CBL Aktīvais ieguldījumu plāns

108 262

29 953

14 342

15 611

78 309

42 635

35 674

Ieguldījumu plāns “Gauja”

22 330

6507

3115

3392

15 823

9051

6772

Ieguldījumu plāns “Venta”

13 831

6 893

3 178

3 715

6 938

3 772

3 166

CBL dzīves cikla plāns “Millennials”

7 896

1108

577

531

6788

3809

2979

CBL Ilgtspējīgu iespēju ieguldījumu plāns

3072

522

284

238

2550

1405

1145

INVL “Konservatīvais 58 +”

25 344

7669

2831

4838

17 675

10 706

6969

INVL “Ekstra 47 +”

18 560

4622

2036

2586

13 938

7463

6475

INVL “Komforts 53 +”

11 688

7261

3413

3848

4427

2307

2120

INVL “Maksimālais 16 +”

1145

122

36

86

1023

395

628

“Luminor” Sabalansētais ieguldījumu plāns

27 256

10 891

5666

5225

16 365

9429

6936

“Luminor” Konservatīvais ieguldījumu plāns

37 384

12 835

6944

5891

24 549

15 449

9100

“Luminor” Aktīvais ieguldījumu plāns

50 049

9311

5122

4189

40 738

23 398

17 340

“Luminor” Progresīvais ieguldījumu plāns

1393

71

38

33

1322

780

542

“Luminor” Ilgtspējīgā nākotne

68

2

1

1

66

35

31

Ieguldījumu plāns “Indexo Izaugsme 47–57”

9296

4544

1716

2828

4752

2623

2129

Ieguldījumu plāns “Indexo Jauda 16–50”

40 661

452

213

239

40 209

20 644

19 565

Ieguldījumu plāns “IndexoKonservatīvais 55 +”

7079

2146

696

1450

4933

3429

1504

ABLV aktīvais ieguldījumu plāns

1038

254

97

157

784

350

434

KOPĀ

1 290 880

383 783

175 966

207 817

907 097

474 718

432 379

Avots: vsaa.gov.lv

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU