Pieaugušo izglītība: nozīme, aptvere un cena
Nākamā sadaļa ir “Inovācija” – jaunu produktu izstrāde un ieviešana ražošanā –, kā arī digitalizācija. Arī te panākumi ir atkarīgi galvenokārt no personāla prāta spējām, izglītības un prasmēm.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko forumā “Izglītības sistēma un darba tirgus” skaidroja – vidējā termiņā līdz 2027. gadam paredzēts eksporta apjomu kāpināt līdz 27 miljardiem eiro. Kaut arī starp pieciem darbības virzieniem svarīgas jomas ir biznesa infrastruktūras veidošana, finanšu pieejamība, biznesa vide un eksportspēja, pamatā viss balstās vienā resursā, kas ir ekonomikas izaugsmes būtība, – cilvēkkapitāla attīstībā. Pieaugušo izglītībā ir jāiesaista 165 tūkstoši cilvēku. “Izglītības sistēma nekad nespēs nodrošināt specifiskas prasmes un iemaņas uzņēmumu līmenī. Izglītības uzdevums ir nodrošināt plašu zināšanu bāzi. Savukārt nozaru uzdevums ir sniegt signālus formālajai izglītībai,” norādīja R. Aleksejenko.
Avots: Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka Raimonda Aleksejenko prezentācija “Kā plānot un nodrošināt tautsaimniecībai nepieciešamā darbaspēka pieejamību”.
“Mūžīgā izglītība ir tas lielais faktors, kas mainīsies. To apliecina arī starptautiskie pētījumi – aptuveni 50% darbinieku līdz 2025. gadam būs jāpārkvalificējas un jāmaina tas, ko viņi prot. Latvijā tas attiecināms uz aptuveni 400 tūkstošiem, tas ir liels apjoms, bet mūsu mērķuzdevumā ir tikai 165 tūkstoši.” Tas nozīmē, ka šajā aptverē aktīvi jāpiedalās arī pārējām ar pieaugušo izglītību saistītajām institūcijām un, visticamāk, arī EM jāpaaugstina sava kapacitāte šajā laukā.
“Kāda ir izglītības cena? Kopumā Latvijā ir 1,25 miljoni iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 70 gadiem, 900 tūkstoši ir nodarbināti, 60 tūkstoši – patlaban bez darba. Ja pieņemam, ka 30% gadā ir jāpaaugstina kvalifikācija, mācību izmaksas lēšot 600–1000 eiro apmērā, tad izdevumu summa, kuru publiskajam sektoram, uzņēmējiem un pašiem iedzīvotājiem kopīgi nāksies ieguldīt šajā sistēmā, var svārstīties no 225 līdz 375 miljoniem eiro. Šobrīd tā daļa, ko valsts iezīmējusi savā pusē līdz 2026. gadam, ir aptuveni 200 miljoni, un tā liecina gan par papildu finanšu nepieciešamību no visām trim iesaistītajām pusēm, gan to, ka turpmāk nāksies ne tik daudz investēt “dzelžos”, bet cilvēku galvās – prasmēs un zināšanās.”
Kādas zināšanas un prasmes vajadzīgas darbiniekiem
Šeit iznirst jautājums par darba devēju iesaisti savu darbinieku izglītībā. Tā nav apmierinoša. Pērn tikai 34–35% darba devēju iesaistījušies savu darbinieku kvalifikācijas celšanas programmās, bet būtu nepieciešams, lai to dara vismaz puse un vairāk darba devēju, sacīja R. Aleksejenko.
Personālvadības konsultāciju uzņēmuma “Erda” vadītāja Zane Čulkstēna, komentējot šo situāciju, piebilda – Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Daba devēju konfederācijas pirms pāris gadiem veiktā aptauja parādīja, ka tikai 36% Latvijas uzņēmumu budžetā iekļauta jelkāda pozīcija darbinieku apmācībām un nereti vien tūkstotis 200 darbiniekiem.
Viņa gan atzina – mūžizglītības sektorā tieši pēdējā gada laikā ir manāmas ievērojamas pozitīvas pārmaiņas. “Taču nepieciešams vēl lielāks progress, lai ne tikai panāktu kaimiņus, bet arī pievienotos Eiropas valstu saimei mūžizglītības apjoma un kvalitātes jomā.”
“Erda” pārstāv uzņēmumus, no kuriem lielākā daļa darbojas pakalpojumu sektorā, ir eksportējoši un uzskatāmi par labām darbavietām. “Piedaloties Ekonomikas ministrijas organizētā cilvēkkapitāla darba grupā, pērn vasarā aktualizējās jautājums par to, kādās darbinieku prasmēs investēt. Viens informācijas avots, kas, protams, jāizmanto, ir ārvalstu pētījumi, kuri precīzi iezīmē globālās tendences, skar arī mūs un kam būtu jāseko. Otra iespēja ir pajautāt pašiem vietējiem uzņēmējiem, kur un kā viņi investē. Tā sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu noorganizējām eksportējošo uzņēmumu aptauju.”
Tās iznākumā viena no pirmajām atziņām: pretēji absolūtajam vairākumam 94% no Latvijas eksportējošajiem uzņēmumiem investē savos darbiniekos un viņu prasmēs.
Avots: personālvadības konsultāciju uzņēmuma “Erda” vadītājas Zanes Čulkstēnas prezentācija Latvijas eksporta uzņēmumu pieeja darbinieku attīstībai.
“Mēs redzam, ka eksportējošie uzņēmumi, kam ir starptautiskas iespējas un kas ir mūsu nākotne, praktiski visi investē savos darbiniekos un novērtē viņus daudz augstāk nekā pārējie. Tādējādi izriet secinājums, ka valsts atbalsts vairāk vajadzīgs tiem, kuri darbinieku izglītībā neiegulda, Latvijā diemžēl kopējā aina ir diezgan skumja.”
Ko eksporta uzņēmumi māca saviem darbiniekiem
Pērn un aizpērn darbiniekiem nodrošinātās apmācībās prasmju augšgalā bija tā dēvētās soft skills sociālās prasmes (68%), kas iekļauj komandas darbu un sadarbību –, prezentācijas un pārrunu vadīšanas prasmes; mentorings un tā atgriezeniskā saite; zināšanas par kultūru atšķirībām. Tālāk seko cilvēku vadība (61%), kas ietver vadītāju pamatapmācības; līderību, mērķu izvirzīšanu. Svarīga joma ir klientu apkalpošana (51%), komunikācijas prasmes (46%) u. c. Saraksta beigās – programmēšana vai datoru vispārējās prasmes. Kāpēc tā? “Tāpēc, ka digitālās prasmes un angļu valodas prasmes uzņēmumos uzskata par pašsaprotamām. Ja to nav, tad eksportējošā uzņēmumā nemaz nepieņem darbā,” stāstīja Z. Čulkstēna. “Papildu komentārs – jaunajai paaudzei, it sevišķi tai, ko dēvējam par millenium (Y paaudzei), sociālās prasmes diemžēl ir ļoti vājas. Daudz kas var mainīties, bet spēja iejūtīgi apkalpot klientus nemainīsies, un tam jāpievērš liela uzmanība. Mums ir daudz jauniešu, kuri nāk tieši no universitātes bez iepriekšējas darba pieredzes. Kaut arī tehniskā kvalifikācija ir laba, viņiem nav sociālo prasmju, piemēram, viņi nezina, kā uzrakstīt biznesa e-pasta vēstuli.”
Nākotnē arvien nozīmīgākas kļūs kognitīvās prasmes, kas ļautu darbiniekiem ātri reaģēt un domāt kritiski sarežģītā un nemitīgi mainīgā vidē. Visu profesiju pārstāvjiem svarīgas ir datu analīzes, kā arī projektu vadības prasmes.
Konkurētspējas pamatā – kvalificēts darbaspēks
Mācību pieejamību uzņēmēji novērtējuši kā labu. Kā skaidroja “Erda” vadītāja, lielākā daļa uzņēmumu izmanto iekšējās apmācības un ir jāiegaumē, ka pieaugušie mācās citādi. Standarta pieeja uzņēmumos ir tā dēvētais 70/20/10 likums – tikai 10% no tā, ko cilvēks mācās, viņš var apgūt, klausoties lekciju kursos; 20% zināšanu iegūst, pārņemot prasmes no pieredzējušiem kolēģiem, un 70% – darot. Tādēļ, izstrādājot nākamās mācību programmas, būtu ciešāk jāsadarbojas ar uzņēmumiem un šie faktori jāņem vērā.
Taču arī eksporta uzņēmumu darbinieku galvenais šķērslis iesaistei mācībās ir laika trūkums un grūtības apvienot mācīšanos ar ikdienas darba pienākumiem. Dažu uzņēmumu vadība ir noteikusi, cik stundu sava darba laikā katram darbiniekam jāvelta mācībām, bet ar nosacījumu, ka proporcionāli viņš tikpat daudz atvēl arī no sava brīvā laika; tā kā daudzi darbinieki nevar atļauties pavadīt pilnas dienas apmācībās, tiek izmantoti elastīgi mācību moduļi.
Avots: LETERA izpilddirektores Ineses Cvetkovas prezentācija “Pieredze pieaugušo izglītības nodrošināšanai pēc darba devēju pieprasījuma”.
Šķiet, piemēram, lieti noderēs Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) pieredze. Šī ir visstraujāk augošā apstrādes nozare Latvijā, 90% no tās saražotās produkcijas tiek eksportēta.
LETERA izpilddirektore Inese Cvetkova pauda, ka nozares uzņēmumi spēj konkurēt globālajā tirgū un viens no konkurētspējas pamatiem ir tieši kvalificēts darbaspēks. “Lielāko daļu nozares izaugsmes nodrošina produktivitātes kāpums. Tādēļ darbinieku apmācības ir ļoti svarīgas, un uzņēmumu vadība to saprot.”
Asociācija piedalās Eiropas Savienības fondu līdzfinansētās darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” pasākuma “Atbalsts nodarbināto apmācībām” īstenošanā.
I. Cvetkova uzsvēra, ka apmācību saturs ir pielāgots konkrētām uzņēmuma vajadzībām. Tas nozīmē, ka komersanti var pasūtīt apmācības atkarībā no aktuālās nepieciešamības. Apmācību satura izstrādē piedalās pats uzņēmums, nosakot piemērotākos tematus. Uzņēmums arī piedalās apmācību sniedzēja piedāvājuma izvērtēšanā un uzvarētāja noteikšanā. “Apmācībās ir iespēja piesaistīt ārvalstu apmācību sniedzējus ar augstu kompetences līmeni, un 26% no mūsu īstenotajām apmācībām nodrošina tieši viņi.”
Mācību laiks un intensitāte ir pielāgota katra ražotāja vajadzībām un iespējām, tās notiek tikai darba laikā un nereti – darbavietā, kā piemēru izmantojot konkrētā uzņēmuma darba vidi.
Tēriņi mācībām ir finansiāli ietilpīgi – vienam darbiniekam vidēji no 2000 līdz 3000 eiro, ja piesaistīts ārvalstu pakalpojums. Tā kā apmācības administrē nozares asociācija, finansiāli ietilpīgiem kursiem iespējams nokomplektēt grupas, kurās piedalās darbinieki no vairākiem nozares uzņēmumiem, iegūstot zemākas izmaksas uz vienu apmācāmo.
“Vēlos apstrīdēt vairākkārt dzirdētus apgalvojumus no valsts pārvaldes institūcijām, ka uzņēmumi māca savus darbiniekus tikai tādēļ, ka ir atvēlēti fondu līdzekļi. Kaut arī ir pieejams šāds līdzfinansējums, komersantu ieguldījums darbinieku apmācībās tik un tā ir gana ievērojams,” sacīja LETERA izpilddirektore.
Uzņēmuma līdzfinansējums apmācībām ir noteikts šādā apmērā: mazajiem komersantiem – 30% vidējiem komersantiem – 40% lielajiem komersantiem – 50% vai 70%. Darba devējs papildus vēl maksā strādājošajiem algas par mācībās pavadīto laiku, kā arī uzņemas tēriņus par infrastruktūras nodrošināšanu, ja apmācības notiek uzņēmumā.
“Atbalsts noteikti ir vajadzīgs, un ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzmaksājumu iespējams apmācīt vairāk darbinieku un izvēlēties augstākas kompetences pakalpojumu,” komentēja I. Cvetkova.
Atslēgvārds – vispusīga mūžizglītība
Interesanta ir atšķirība – kādas prasmes svarīgi apgūt, piemēram, pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu darbiniekiem un ražošanā strādājošajiem.
Pasākumā “Atbalsts nodarbināto apmācībām” LETERA organizētajās mācībās piedalījušies teju 1500 darbinieku no 47 uzņēmumiem. Asociācijas izpilddirektore uzsvēra – lai aptvertu apmācību īsto vērienu, šie skaitļi jāreizina ar 11, jo apmācību pasākumā kopumā piedalās tik liels skaits nozaru uzņēmumu. Viņa vēl piebilda – no šā gada saprasts, cik svarīga ir digitalizācijas joma, sevišķi saistībā ar Covid-19, un ir atļauts cilvēkiem mācīt e-komerciju, e-mārketingu, tirdzniecību, biznesa vadību. Kā liecina pirmā pieredze, šīs mācības būs pieprasītas.
Ko uzlabot apmācību sistēmā iesaka LETERA? Vēlama plašāka sadarbība ar augstskolām un profesionālās izglītības iestādēm apmācību piedāvājumam uzņēmumiem. “Mūsu projektā diemžēl nav neviena piedāvājuma no augstskolām un profesionālajām izglītības iestādēm, visas mācības nodrošina privātie pakalpojumu sniedzēji.”
Par iepriekš stāstīto uzņēmēji no tās 60% grupas, kas par darbinieku izglītošanu negādā, var teikt – elitāri, bagāti komersanti var darīt, kā grib, trūcīgajiem tas nav paceļams… Bet varbūt daudzi no tiem tieši tādēļ knapi savelk galus kopā, ka par darba ražīgumu un jaunām metodēm nedomā? Vai arī sev rauš, ko var, labus darbiniekus nenovērtējot un domājot, ka tā turpināt būs mūžam iespējams.
Šeit jāpievēršas Ekonomistu apvienības pārstāvja un domnīcas “Certus” valdes priekšsēdētāja Dauņa Auera prezentācijai forumā “Izglītības sistēma un darba tirgus”: tajā viņš iepazīstināja ar pētījumu “No betona uz cilvēku”, kurā atainota arī ceļa karte cilvēkkapitāla attīstīšanai.
Cita starpā viņš nosauca labas darbavietas pazīmes: ekonomiskie labumi (stabilas formālas darba attiecības saskaņā ar ģenerālvienošanos nozares ietvaros, kas nodrošina darba samaksu virs nozares vidējā atalgojuma); darba vide (darbavietas, kas ļauj savietot darbu ar personīgo dzīvi, ir pretimnākošas dažādām darbinieku vajadzībām un apstākļiem, piedāvā karjeras un personīgās izaugsmes iespējas, elastīgu darba laiku utt.); pašiniciatīva un atbildība (darbavietas, kas dod brīvību izrādīt pašiniciatīvu un uzsākt jaunus projektus, kuru rezultātus grūti paredzēt un kuri tādēļ liek uzņemties arī ar iniciatīvām saistītu atbildību).
Daudziem tas var šķist tāls sapnis, bet derētu arī paturēt prātā, ka pēc šī sapņa (daudz pieticīgākā variantā) no Latvijas ir aizceļojuši simtiem tūkstoši darbspējīgu iedzīvotāju.
Un tālāk – secinājums valsts tautsaimniecības nākotnei. “Iepriekšējā finanšu plānošanas periodā līdz 2020. gadam Eiropas Savienības Kohēzijas fondu ieguldījumi Latvijā bija 9,53 miljardi eiro, nākamajā periodā – 6,25 miljardi. Tomēr, neraugoties uz lielajiem ieguldījumiem, konverģence ar citām Rietumeiropas valstīm nav notikusi, šobrīd ļoti atpaliekam arī no Igaunijas un Lietuvas. Protams, esam daudz ko ieguvuši no Eiropas Savienības fondiem: mums ir lieliska publiskā infrastruktūra, it sevišķi ārpus Rīgas, koncertzāles, veloceliņi, muzeji utt. Vēl arī turpināsim investēt sakaros, māju siltināšanā un citās līdzīgās jomās, saprotam, ka ir vajadzīgas investīcijas betonā. Tajā pašā laikā jāpadomā mazliet plašāk. Eiropas vēsturē ir tikai viena valsts, kurā notikusi konverģence: Īrija no nabadzīgas valsts ļoti kompaktā laikposmā – 10–15 gados – tagad ierindojusies starp pasaules turīgākajām valstīm. Īrija to spēja, maksimāli daudz, gandrīz 30% visu pieejamo līdzekļu ieguldot cilvēkkapitālā.”
Vēl viņš pauda – latvieši ir stipri un izturīgi, taču šīs īpašības darba tirgū vairs nav pieprasītas. Bet to, kas ir pieprasītas, tostarp spēja spriest un risināt problēmas, kompetence matemātikā un dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, komunikācijā, uzņēmējdarbībā un menedžmentā, sociālās prasmes, lielas daļas darba ņēmēju arsenālā nav.
Kā to risināt? Atslēgvārds – vispusīga mūžizglītība.
Publikācijā izmantotas šādas prezentācijas:
- Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka Raimonda Aleksejenko prezentācija “Kā plānot un nodrošināt tautsaimniecībai nepieciešamā darbaspēka pieejamību”;
- Personālvadības konsultāciju uzņēmuma “Erda” vadītājas Zanes Čulkstēnas prezentācija “Latvijas eksporta uzņēmumu pieeja darbinieku attīstībai”;
- LETERA izpilddirektores Ineses Cvetkovas prezentācija “Pieredze pieaugušo izglītības nodrošināšanai pēc darba devēju pieprasījuma”.
Informācijas pirmpublikācija pieejama Eiropas pieaugušo izglītības e-platformā “Epale”.
