Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijas attīstībai ir būtiski piesaistīt studijām Latvijā diasporas jauniešus. Divas trešdaļas no viņiem ir interesējušies par šādām iespējām, taču tikai katrs piektais ir gatavs spert tādu soli. Nepieciešama mērķtiecīga valsts rīcība, lai atraisītu šo neizmantoto potenciālu, secināts nupat publiskotajā pētījumā.
FOTO: Ieva Čīka, LETA
Savējos neredz – izglītības eksporta veicinātāji Latvijā galvenokārt fokusējas uz ekonomisko aspektu un ārvalstu studentu piesaisti, nevis saskata plašākas iespējas, ko dotu Latvijas diasporas jauniešu vēlme izglītoties Latvijā. To secināt liek pētījums, kurš atklāj diasporas jauniešu ieinteresētību un iespējas iegūt profesionālo un augstāko izglītību Latvijā.
Pētījumā “Diasporas jauniešu piesaiste izglītības iestādēm Latvijā”, kas 2020. gadā veikts, sadarbojoties Ārlietu ministrijai (ĀM) un Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centram, aptaujāti vairāk nekā 1300 latviešu jaunieši ārzemēs un 100 izglītības iestādes Latvijā. Noskaidrots, ka tikai 2% no aptaujātajiem diasporas jauniešiem mācās kādā Latvijas izglītības iestādē. Pētījums attiecināms uz kopumā vismaz 45 000 diasporas jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas ir 12–14% no Latvijas diasporas pasaulē.
Ievērojams vairākums – 86% pētījuma respondentu – ir pārliecināti (vai neizslēdz iespēju), ka nākotnē vēlas mācīties vai studēt un sasniegt vismaz vienu augstākās izglītības līmeni, atklāj pētījums. Tas liecina par augstu izglītības pieprasījuma potenciālu diasporas vidū, pētījuma prezentācijā skaidroja LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra un Rīgas Ekonomikas augstskolas pētniece Rita Kaša. Tā ir auditorija, kuru ar veiksmīgu valsts politiku būtu iespējams ieinteresēt par izglītības turpināšanu Latvijā.
Trešdaļa – 32% respondentu – vēlas studēt sociālās zinības, komerczinības vai tiesībzinātni. Tām seko inženierzinātnes, dabaszinātnes un informācijas tehnoloģijas, līdz ar to lielākais izglītības pieprasījuma potenciāls diasporas vidū ir sociālo zinātņu jomā, secina pētniece.
Lielākā daļa – 72,2% – diasporas jauniešu, kas turpinās vai, iespējams, turpinās mācīties nākotnē, ir interesējušies par izglītības iespējām Latvijā, atklāj pētījums. Visbiežāk informāciju meklējušie tie, kas vēlas studēt bakalaura līmeņa studiju programmā (81%), koledžas līmeņa (77%) un maģistra līmeņa studiju programmā (76%). Vienlaikus tikai 18% diasporas jauniešu vēlas mācīties tieši Latvijā, atklāj pētījums. Vairākums – 53% aptaujāto – atzīst, ka valstij, kurā mācīties, ir nozīme; svarīgākais faktors ir izglītības sistēmas reputācija. Tai seko darba iespējas pēc studiju beigšanas. Lai arī mācībām Latvijā kā diasporas jauniešu vai viņu vecāku izcelsmes valstī piemīt zināmas priekšrocības, tām ir arī būtiski trūkumi.
Nozīmīgākās priekšrocības studijām Latvijā, pēc aptaujāto domām, ir pieņemamas mācību un dzīvošanas izmaksas, iespēja mācīties latviešu valodā, dzīvot Latvijas kultūras vidē un biežāk satikt radiniekus, kā arī fakts, ka “vienkārši patīk Latvijā”. Starp pieciem būtiskākajiem iemesliem, kāpēc izvēlēties studēt Latvijā, ir arī pārliecība, ka te var iegūt konkurētspējīgu izglītību. Savukārt būtiskākie trūkumi aptaujāto skatījumā ir pieņēmumi, ka citā valstī iegūta izglītība ir konkurētspējīgāka un dod starptautisku pieredzi. Tāpat pausta nepatika pret sabiedrības neiecietību Latvijā un minēts, ka ar Latvijā iegūtu izglītību, iespējams, būs grūti atrast labu darbu. Vēl respondenti norādījuši, ka trūkst saistošu studiju programmu.
Savukārt pašas izglītības iestādes, kā secināts pētījumā, nepieciešamību uzlabot izglītības kvalitāti minējušas reti. Atbildot uz jautājumu, kas jādara, lai piesaistītu vairāk diasporas jauniešu, izglītības iestādes norādījušas, ka nepieciešama vienota valsts līmeņa stratēģija un finansējums, jāuzlabo Latvijas izglītības prestižs un starptautiskā atpazīstamība, aktīvāk jāinformē par Latvijas izglītības iestāžu piedāvājumu un pirms mācību uzsākšanas jānodrošina latviešu valodas pilnveidošanas kursi.
Vienlaikus, kā atklāj pētījums, izglītības iestādēm Latvijā trūkst atsevišķa piedāvājuma diasporas studentiem, tās īsteno vispārēju studentu atbalsta sistēmu. Un tikai retā profesionālās un augstākās izglītības iestāde Latvijā uzlūko diasporas pārstāvjus kā potenciālo studentu grupu un cenšas to uzrunāt. Tomēr, salīdzinot ar 2016.–2017. gadu, par kuriem arī veikti diasporas pētījumi, izglītības iestādes Latvijā vairāk sākušas ievērot diasporas jauniešu klātbūtni un to, ka viņiem var būt vajadzīgs cita veida atbalsts nekā vietējiem vai ārvalstu studentiem. Vienlaikus šo jauniešu skaits nav bijis pietiekami liels, lai izglītības iestādes izstrādātu specifiskas programmas diasporas studentiem, norāda vecākā pētniece, Londonas Universitātes koledžas Izglītības institūta lektore izglītības socioloģe Olga Cara. Izglītības iestādes Latvijā sākušas biežāk izmantot tiešsaistes rīkus gan komunikācijā, gan mācību procesā, ko atzinīgi novērtējuši arī diasporas pārstāvji.
Latvijas izglītības iestāžu ieskatā būtiskākie izaicinājumi, ar kuriem saskaras diasporas jaunieši, iekļaujoties mācību vidē Latvijā, ir atšķirīga sagatavotība mācību priekšmetiem, nepietiekama latviešu valodas prasme, studentu gaidas un izglītības iestādes piedāvājuma nesakritība, pasniedzēju nepietiekamā pieredze darbā ar citu valstu un kultūru pārstāvjiem, kas izteikti novērots profesionālās izglītības līmenī.
Potenciālie studenti norādījuši, ka būtiskākais atbalsts, kāds viņiem būtu nepieciešams studijām Latvijā, ir stipendija, palīdzība iepriekšējās izglītības atzīšanā un latviešu valodas kursi. Tikai 14% jauniešu un 9,9% potenciālo studentu vecāku uzskata, ka ir labi informēti par izglītības iespējām Latvijā. Savukārt 40,9% jauniešu un 36,3% vecāku atzīmējuši, ka ir diezgan labi informēti.
Kopumā, kā secināts pētījumā, izglītības iestādes potenciālo diasporas studentu izvirzītajiem galvenajiem kritērijiem, kas motivētu studijām Latvijā, atbilst daļēji – tās atpaliek izglītības kvalitātes, saistošu studiju programmu jomā, kā arī pārliecības radīšanā, ka šeit iegūto izglītību atzīs izglītības iestādes un darba devēji visā pasaulē. Taču atzinīgi novērtētas zemās izmaksas par studijām un sadzīvi.
Pētījumā iegūtais datu kopums, kā secina tā autori, norāda uz vairākiem risinājumiem, kas ļautu veidot mērķtiecīgāku pieeju, uzrunājot studētgribētājus Latvijas diasporā. Profesionālās un augstākās izglītības iestāžu vadībai un politikas veidotājiem pētījums sniedz vairākas rekomendācijas, kas orientētas gan uz diasporas studentu piesaistīšanu, gan uz Latvijas profesionālās un augstākās izglītības eksporta stratēģijas pārskatīšanu:
Ir vairākas iespējas, kas jāizmanto diasporas jauniešu piesaistē izglītības iestādēm Latvijā, secina ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. “Šie jaunieši ir daļa no Latvijas, tās sabiedrības, tāpēc ir svarīgi uzturēt saikni ar viņiem. Otrkārt, augstākās izglītības eksports un arī studiju vides internacionalizācija – diasporas jaunieši ar savu pieredzi bagātinās studiju vidi gan sev, gan vietējiem jauniešiem. Ir pierādīts, ka starptautiskā studiju vidē veidojas vairāk inovāciju un ideju – iegūst, gan studenti, gan augstskolas, gan Latvija kā valsts,” pauž Z. Kalniņa-Lukaševica. Viņa arī norāda: Latvijā jau patlaban ir iespējams iegūt pasaules līmeņa izglītību vairākās jomās, kurās šeit darbojas izcili speciālisti, – kvantu fizikā, medicīnā, inženierzinātnēs, bioekonomikā.
“Studijas Latvijā ir ieguvums ne tikai diasporas jauniešiem, bet arī Latvijai. Proti, redzam, cik liels pieprasījums ir pēc tā sauktajām STEM zinātņu studijām, kurās Latvijā ir ārkārtīgi nepieciešams jauns studentu pieplūdums, lai paātrinātu valsts virzību uz zināšanās balstītu ekonomiku un sabiedrību,” papildina Eiropas Latviešu apvienības vadītāja Elīna Pinto. Vienlaikus diasporas jauniešu piesaiste ir arī iespēja Latvijas izglītības iestādēm, kurām Covid-19 pandēmijas apstākļos varētu rasties izaicinājums uzturēt pietiekamu studējošo skaitu, norāda E. Pinto.
Pagājušajā gadā ir sākta diskusija ar Izglītības un zinātnes ministriju, Latviešu valodas aģentūru un Sabiedrības integrācijas fondu par latviešu valodas saglabāšanu un uzlabošanu diasporā, meklējot jaunas sadarbības formas, skaidro ĀM Speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele. 2021. gada. 14. janvārī Ministru kabineta apstiprinātais un ĀM sagatavotais Latvijas rīcības plāns darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam paredz “īstenot pasākumus diasporas bērnu un jauniešu piesaistei profesionālās un augstākās izglītības jomā Latvijā”.
