Aizbraukušie atgriežas, bet grantu konkurss šogad izpaliek

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) informē, ka līdz 30. septembrim pieci remigrācijas koordinatori Vidzemes, Latgales, Zemgales, Kurzemes un Rīgas plānošanas reģionos, kas darbu atbalsta pasākumā remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators” sāka 2018. gada sākumā, kopumā ir snieguši 6341 konsultāciju.

Avots: VARAM

Remigranti atgriežas

Pašreizējā situācija, kad pasaulē plosās Covid-19, veicina atgriešanos, apliecina remigrācijas koordinatori. “Visbiežāk cilvēki šobrīd atgriežas, patriotisma vadīti,” saka Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe. “Mītnes zemē zaudēts darbs un dzīvesvieta, latviskā vidē vēlas izskolot bērnus, psiholoģiski un emocionāli aspekti – jo šeit ir radi, draugi un paziņas –, atgriešanās iemesli ir dažādi.”

Vidzemes plānošanas reģiona koordinatore Ija Groza uzsver: “Tas, ko darām, ir vajadzīgs. Sākumā visiem bija liela skepse, bet tagad ir redzams, ka projektam ir atdeve – par to liecina mūsu darba statistika.”

“Cilvēki, pastrādājuši ārzemēs, Latvijā atgriežas visu laiku,” secina Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca. “Svarīgi ir arī tas, ka Latvijā šobrīd ir droši, – Covid-19, salīdzinot ar citām valstīm, plosās mazā apjomā, bet tas nav vienīgais iemesls atgriezties mājās. Noteicošais ir piederība savām saknēm, savai zemei un tautai.”

Atgriešanās vēstnešu tīkls

Lai veicinātu remigrāciju un remigrējušo personu integrāciju, šogad notikuši vairāki pasākumi, ko īstenojuši remigrācijas koordinatori, norāda VARAM. Piemēram, semināra “Remigrācijas nozīme Zemgalē” mērķis bija veicināt sadarbību ar valsts un pašvaldību iestādēm, informējot diasporu un remigrantus par aktualitātēm. Ar mērķi veicināt bērnos izpratni par Latvijā un pasaulē notiekošajiem drošības pasākumiem ārkārtas situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, lietderīgi un radoši pavadot pašizolācijas laiku ģimenē, pavasarī tika rīkots radošais konkurss bērniem “Esi varūņs – palīc sātā!”.

Savukārt pēc Latgales reģionālās koordinatores Astrīdas Leščinskas iniciatīvas Latgalē ir izveidots atgriešanās vēstnešu tīkls. Pašreiz tie ir deviņi uzņēmēji Latgalē, kas popularizē savu dzimto vietu un veiksmīgi aizpilda brīvās nišas uzņēmējdarbībā. “Šie cilvēki ir patiesi dzimtenes patrioti, ļoti aktīvi, nekad neatsakās piedalīties diskusijās un pasākumos par un ap remigrāciju. Vienmēr varu paļauties uz to, ka viņi kādu iedvesmos un iedrošinās sākt darīt savu sirdslietu,” saka Astrīda Leščinska. “Ceru, ka ar laiku tīkls tikai augs un katrā novadā un arī diasporā būs savs vēstnesis. Tādējādi tiek veidoti saziņas tilti.”

Atgriešanās vēstnesis Aleksandrs Milašs, kas pats sešus gadus ir dzīvojis un strādājis Dānijā, pusotru gadu – Norvēģijā,  pirms diviem gadiem atgriezās dzimtajā Krāslavā, nodibināja savu uzņēmumu “IK Aleksandrs Milašs”, kas nodarbojas ar suši gatavošanu un piegādi mājās. “Izlasīju rakstu vietējā laikrakstā “Ezerzeme” par uzņēmējdarbības grantiem remigrantiem, uzrakstīju projektu, bet grantu nesaņēmu, jo biju deklarējies Krāslavā (viens no konkursa kritējiem noteica, ka prombūtnes laikā bija jābūt deklarētam ārvalstīs – red.),” stāsta A. Milašs. Par spīti tam, nolēmis uz pastāvīgu darbu ārzemēs vairs nebraukt. Tiesa, viņš ik pa laikam uz pāris nedēļām tomēr dodas pastrādāt arī ārpus Latvijas. “Tā ir tāda kā sava veida “apdrošināšana”,” saka uzņēmējs, neskatoties uz to, ka bizness Krāslavā sokas labi un suši tiek piegādāts pat uz Daugavpili.

Kam piešķirti granti

Atbalsta pasākuma remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators” ietvaros gan 2018., gan 2019. gada rudenī tika izsludināti VARAM un plānošanas reģionu organizētie konkursi remigrantiem, lai pretendētu uz grantu atbalstu saimnieciskās darbības īstenošanai, attīstībai vai uzsākšanai. Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 496 “Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība” paredzēja viena konkursa ietvaros katrā plānošanas reģionā atbalstīt piecus projektus, taču sākotnēji tā maksimālais finansējuma apmērs nevarēja būt lielāks par 9000 eiro un nevarēja pieteikties personas, kas plāno uzsākt vai attīstīt saimniecisko darbību Rīgā.

Taču ar 2019. augusta MK noteikumu Nr. 496 grozījumiem tika noteikts, ka maksimālais granta apmērs ir 10 000 eiro un pieteikties var arī personas, kas gatavojas sākt uzņēmējdarbību galvaspilsētā.

Kā noskaidroja LV portāls, Vidzemē divos konkursos piešķirti trīs granti – viesnīcas, autoservisa un fotostudijas iekārtošanai. Viens no projektiem – viesnīcas iekārtošana Alūksnes pusē – izrādījies neveiksmīgs.

Zemgalē 2018. gadā piešķirti divi remigrācijas granti – autoservisa izveidei Iecavā un interneta vietnes izveidei Ozolnieku novada iedzīvotājiem –, bet pērn nebija neviena konkursa uzvarētāja.

Latgales plānošanas reģionā divos konkursos MK noteikumos ietverto prasību dēļ nav apstiprināts neviens projekts.

2018. gadā Kurzemes plānošanas reģionā tika atbalstīti pieci projekti – viesu nams “Raxti”, pārvietojams ātrās ēdināšanas vagoniņš, autoserviss, metālapstrāde un dažādu produktu izveide, Armanda Berkina automašīnu garāža un darbnīca. Savukārt 2019. gadā finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai 10 000 eiro vērtībā saņēma projekts, kas piedāvā automašīnu kosmētisko remontu un restaurēšanu.

2018. gada Rīgas plānošanas reģionā plānoto finansiālo atbalstu nesaņēma neviens pretendents, savukārt pērn grantu ieguva trīs projekti – lauksaimniecības tehnikas iegādei, apsildāmās siltumnīcas ierīkošanai un valodu mācību klases izveidošanai un mācību aprīkojuma iegādei. Visi projekti attīstās sekmīgi.

Finanšu ministrija: nauda ir piešķirta

Šogad nav izsludināts konkurss, kurā remigrantiem būtu iespēja pretendēt uz grantu atbalstu saimnieciskās darbības īstenošanai, attīstībai vai uzsākšanai. 

Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis norāda, ka VARAM budžetā atbalsta pasākumam remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators” ir paredzēts finansējums ik gadu 643 529 eiro, no kuriem:

• 43 529 eiro paredzēti VARAM pārraudzībā esošā nacionālā kontaktpunkta remigrācijas jautājumos nodrošināšanai;
• 200 000 eiro paredzēti reģionālo koordinatoru darbības nodrošināšanai;
• 200 000 eiro paredzēti remigrācijas sekmēšanas pakalpojumiem pašvaldībās;
• 200 000 eiro paredzēti remigrācijas atbalsta pasākuma finansējumam (atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 496 “Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība”).

“Tātad VARAM budžetā finansējums remigrācijas atbalstam ir. Tāpat arī ir MK noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā atbalstu var piešķirt sīkiem (mikro), maziem un vidējiem komersantiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, individuāliem komersantiem, individuāliem uzņēmumiem, kā arī saimnieciskās darbības veicējiem, kas reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā,” uzsver A. Jarockis. Līdz ar to, kā norāda FM pārstāvis, finansējums no VARAM budžeta piešķirams saskaņā ar spēkā esošajiem nosacījumiem. 

Tikmēr VARAM, atbildot uz jautājumu par grantu konkursu, informē, ka šobrīd notiek [noteikumu Nr. 496] grozījumu saskaņošana starp iesaistītajām ministrijām. "Lai atbalsts būtu efektīvāks un risinātu aktuālākās nodarbinātības problēmas, paredzēts, ka līdz ar grozījumu stāšanos spēkā konkursa ietvaros finansējumu būtu iespējams saņemt jebkuram uzņēmējam, kurš nodarbina remigrantus (līdz šim finansējumu varēja saņemt tikai remigrants, kas pats veic saimniecisko darbību).  Nodarbinātības jautājumu risināšanai iecerēts paplašināt arī attiecināmās izmaksas, paredzot ieguldījumus ne tikai pamatlīdzekļos (šobrīd ir), bet arī  ieguldījumus darba algās jaunizveidotajās darba vietās.  Tāpat grozījumi paplašinās iespējas remigrantiem apliecināt prombūtni ārpus Latvijas (līdz šim tika izmantota tikai Iedzīvotāju reģistrā esošā informācija par deklarētu vai reģistrēto adresi; nākotnē tie būs arī nodokļu maksājumu dati ārvalstīs un pēc atgriešanās Latvijā)," skaidro VARAM.

Projektu vajadzētu turpināt

Remigrācijas koordinatori uzskata, ka grantu programmu noteikti vajadzētu turpināt. “Stāsts pa grantiem jau bija “aizgājis”, cilvēki arī šogad gaidīja un interesējās. Žēl, ka konkurss nenotika,” tā I. Groza.

Vienlaikus A. Spalviņa uzskata, ka grantu programmu vajadzētu turpināt citā formā – lai var iesaistīties jebkurš, nevis īpaši tiek izcelta kāda cilvēku grupa. Savukārt A. Berģe norāda: “Jebkura ideja, projekts, kas rada jaunus produktus vai pakalpojums un nodrošina jaunas darbavietas, ir ieguvums Kurzemei.”

“Atbalsta piešķiršanu uzņēmējdarbības uzsākšanai vērtēju ļoti pozitīvi. Tā ir nopietna motivācija atgriezties mājās,” saka D. Šulca. “Iegūtā darba un dzīves pieredze ārzemēs sniedz jaunas idejas, un remigranti, atgriežoties Latvijā, vēlas aktīvi darboties.”

Jāpiebilst, ka nav izveidots arī plānotais nacionālais kontaktpunkts reemigrācijas sekmēšanai, par ko LV portāls rakstīja 2018. gada rudenī. Kā skaidro VARAM, kontaktpunkts nav izveidots, ņemot vērā Valsts kancelejas uzstādījumus par nodarbināto skaita nepalielināšanu un samazināšanu.