NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
15. decembrī, 2020
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Veselības aprūpe
10
10

Ārkārtējā situācija jau ilgāk nekā mēnesi, bet inficēto skaits joprojām augsts

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Lai gan pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija, epidemiologu sniegtie dati par Covid-19 izplatību Latvijā nav iepriecinoši. Esam viena no septiņām Eiropas Savienības valstīm, kurās pēdējās nedēļas laikā novērojams inficēto iedzīvotāju skaita pieaugums. Vairākas dalībvalstis jau paziņojušas par daudz stingrāku ierobežojumu ieviešanu, lai apturētu pirmssvētku iepirkšanās drudzi.

Covid-19 uzliesmojums pēdējo 7 dienu laikā novērojams arī kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, kā arī Somijā, Horvātijā un Kiprā. Savukārt Dānijā un Zviedrijā īpaši augsts slimības uzliesmojums novērots pēdējo divu dienu laikā.

Liela daļa pacientu – vecāki par 50 gadiem

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka pagājušonedēļ Latvijā varēja novērot nelielu slimības izplatības stabilizāciju. Vienlaikus epidemioloģijas eksperti brīdina, ka situāciju vērtēt kā stabilu ir pāragri. Jaunatklāto gadījumu skaits joprojām ir ļoti augsts, arī pacientu skaits slimnīcās turpina augt.

Piemēram, salīdzinot ar pagājušo nedēļu, Covid-19 stacionēto pacientu skaits pieaudzis par 35%. Tas nozīmē, ka vidēji Latvijas slimnīcās dienā nonāk aptuveni 93 Covid-19 pacienti. Īpaši satraucoši ir tas, ka vairākums no šiem pacientiem ir vecāki par 50 gadiem, tātad ir riska grupā, kurā visbiežāk tiek novērota smaga slimības norise un komplikācijas.

Slimnīcu noslodzes pieaugums saistāms ar pirms divām nedēļām Latvijā strauji pieaugušo inficēto personu skaitu, secina SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Turklāt var paredzēt: ja turpināsies šāda pacientu daudzuma uzņemšanas tendence, ap jauno gadu Latvijas slimnīcās ārstēsies jau vairāk nekā 1000 Covid-19 slimnieku. Šāds pacientu skaits pārslogo Latvijas slimnīcas, kurās jau šobrīd ir izsludināta ārkārtas medicīniskā situācija.

Šobrīd gan var novērot arī vairākas pozitīvas tendences. Piemēram, ar vīrusu inficējušies samērā maz bērnu. Tam J. Perevoščikova vērtējumā par pamatu varētu būt attālināto mācību ieviešana.

Tāpat ir stabilizējies saslimušo skaits Rīgā un Pierīgā. Taču slimības uzliesmojumi ir novērojami reģionos, kur tie bieži vien ir saistīti ar vīrusa izplatību sociālās aprūpes centros.

Lai gan kopumā var vērot nelielu situācijas nostabilizēšanos, inficēto cilvēku un viņu kontaktpersonu skaits arvien ir ļoti augsts. J. Perevoščikova ieskatā šobrīd mazināt ierobežojošos pasākumus Latvijā nedrīkst, jo tad slimība turpinātu izplatīties vēl straujāk, īpaši ņemot vērā to, ka tuvojas Ziemassvētki.

Eiropu pārņēmis jauns stingrāku aizliegumu vilnis

Šobrīd jau vairākas Eiropas Savienības valstis ir paziņojušas par stingrāku ierobežojumu ieviešanu. Piemēram, Vācijā no 16. decembra līdz 10. janvārim gatavojas nopietniem ierobežojumiem, visā valstī slēdzot veikalus, kuros nepārdod pamatvajadzību preces. Tiek apturēta arī dažādu pakalpojumu, tostarp frizieru pakalpojumu, sniegšana. Tāpat tiek ierobežota arī viesošanās starp mājsaimniecībām.

Vācijas kanclere Angela Merkele jau ir norādījusi, ka tieši Ziemassvētku iepirkšanās ir kļuvusi par vienu no būtiskākajiem slimības izplatības iemesliem, jo cilvēki steidz doties uz veikaliem, neievērojot piesardzību.  

Par jauniem ierobežojumiem no šīs nakts paziņojusi arī Nīderlande. Arī tur savas durvis slēgs veikali, kas nav ikdienas vajadzībām nepieciešami, kā arī muzeji un teātri. Darboties vairs nevarēs frizieri. Arī Nīderlandes valdība secinājusi, ka, par spīti pašreizējiem ierobežojumiem, cilvēki tos ignorē un drūzmējas, lai steigtu iegādāties Ziemassvētku dāvanas. Tas ir iemesls, kāpēc ierobežojumi tiek ieviesti uzreiz no pusnakts pēc paziņošanas par tiem – lai cilvēki pēdējā brīdī nesteigtos iepirkties.  

Savukārt Francijā, kur jau no oktobra ieviesti pastiprināti ierobežojumi, Ziemassvētku laikā plāno atkal atsākt kino, teātru un veikalu darbību. Vienlaikus tās valdība ir lēmusi, ka tuvākajā laikā nebūs atvērti slēpošanas kūrorti. Līdzīgi lēmušas arī Vācija un Itālija. Austrija, kas ir populārs slēpošanas tūrisma galamērķis, plāno savus kūrortus apmeklētājiem atvērt no 24. decembra, tiesa, gan tikai vietējiem iedzīvotājiem, nevis tūristiem, jo viesnīcas būs slēgtas līdz 7. janvārim.

Kopumā Eiropas Savienība saslimšanas rādītāji stabilizējas. Vienlaikus J. Perevoščikovs atgādina, ka vairākas valstis arī iepriekš bija piedzīvojušas inficēto personu skaita sarukšanu, taču pēdējās divās nedēļās tas atkal ir palielinājies. Pēc viņa domām, tas skaidrojams ar to, ka ierobežojumi samazināti pārāk steidzīgi.

 

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU