NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
10. novembrī, 2020
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Pašvaldības
6
6

Plats solis, lai ierobežotu pašvaldības izdot informatīvos izdevumus

Freepik

Līdz ar grozījumiem likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” un likumā "Par pašvaldībām" ir sperts plats solis mediju un reklāmas tirgus sakārtošanas virzienā, lai ierobežotu pašvaldības dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus, novērstu negodīgu konkurenci mediju nozarē un pozitīvāk ietekmētu reģionālo neatkarīgo presi, uzsver mediju nozares pārstāvji. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā norit aktīvs darbs pie jauna Pašvaldību likuma izstrādes, un tajā paredzēts iekļaut arī tiesisko regulējumu – skaidri vizuāli un saturiski definēt, kas ir pašvaldību informatīvie izdevumi.

īsumā
  • Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” noteic, ka pašvaldības informatīvo izdevumu izdod ne biežāk kā reizi mēnesī.
  • Pašvaldības nebūs tiesīgas dibināt un izdot medijus, un Masu informācijas līdzekļu reģistrā reģistrētos pašvaldību “laikrakstus” no reģistra nāksies izslēgt.
  • Latvijas Pašvaldību savienība: pašvaldību informatīvie izdevumi un plašsaziņas līdzekļi ir divas dažādas platformas, tās nekonkurē mediju tirgū.
  • Pēc reģionālā laikraksta izdevēja SIA “Bauskas Dzīve” sūdzības 2017. gada rudenī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ierosināja lietu “SIA “Bauskas Dzīve” pret Latviju” par Latvijas rīcību, ļaujot pašvaldībām izdot savus laikrakstus, kuri limitē neatkarīgu presi.
  • Ministrijā norit aktīvs darbs pie jauna Pašvaldību likuma izstrādes, un tajā paredzēts iekļaut arī tiesisko regulējumu par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem.
  • Pašvaldību informatīvajiem izdevumiem ir jābūt skaidri reglamentētiem – vienādiem pēc formas, tipa, izskata un noformējuma un ir precīzi jānosaka, kāda informācija tajos ir publicējama.

Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” ir kompromisa variants, bija priekšlikums arī vispār aizliegt pašvaldības informatīvos izdevumus, norādīja Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis. To, ka izmaiņas ir kompromiss starp daudzām iesaistītajām pusēm, tai skaitā masu medijus pārstāvošajām organizācijām, atzina arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Komunikācijas nodaļas vadītāja Liene Užule.

Uzņēmumu reģistra Masu informācijas līdzekļu reģistrā patlaban ir reģistrēti 139 masu informācijas līdzekļi, kuru dibinātāji vai izdevēji ir pašvaldības un to iestādes.

Informatīvais izdevums – ne biežāk kā reizi mēnesī

2. novembrī stājās spēkā grozījumi likumā “Par pašvaldībām”, kuros iekļauts regulējums 14.1 pantā par pašvaldības informatīvo izdevumu izdošanu. Tas noteic, ka pašvaldība ir tiesīga izdot informatīvu – periodisku iespiedtehnikā izdotu izdevumu, kurā tā informē vietējos iedzīvotājus par šā likuma 6. pantā noteikto funkciju izpildi, kā arī publicē šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto informāciju. Šā panta noteikumi attiecas arī uz informatīvā izdevuma pārpublicēšanu elektroniski. Izdevums ir pieejams bez maksas.

Grozījumi paredz, ka informatīvo izdevumu izdod ne biežāk kā reizi mēnesī. Šis ierobežojums neattiecas uz informatīvajiem izdevumiem, kuros publicē tikai pašvaldības un tās institūciju pieņemtos tiesību aktus un to skaidrojumus.

Konkurences padome (KP), kas jau gadiem paudusi viedokli, ka pašvaldības, izdodot savus drukātos informatīvos izdevumus, rada risku godīgai konkurencei mediju tirgū, pozitīvi vērtē 8. oktobrī Saeimā galējā lasījumā atbalstītos grozījumus likumā “Par pašvaldībām”, norādīts KP paziņojumā medijiem.

Jāizslēdz no UR

Savukārt 5. novembrī Saeimā trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” nosaka liegumu pašvaldībām un to iestādēm dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus.

Grozījumu pārejas noteikumos noteikts, ka pašvaldības un to iestādes līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz pieteikumu Uzņēmumu reģistram par to īpašumā esošo masu informācijas līdzekļu izslēgšanu no reģistra. Ja minētajā termiņā nav saņemts masu informācijas līdzekļa īpašnieka paziņojums par izslēgšanu no reģistra, Uzņēmumu reģistrs šādus masu informācijas līdzekļus no reģistra izslēdz līdz 2021. gada 31. decembrim.

“Pašvaldību tiesības dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus kropļo mediju tirgu, un beidzot tas ir jāaizliedz,” iepriekš uzsvēris par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Likumprojekta anotācijā noteikts, ka priekšlikumu mērķis nav vērsts pret pašvaldību pienākumu īstenot sabiedrības informēšanas aktivitātes. Tas ir sakārtot mediju vidi atbilstoši preses brīvības tiesiskajai izpratnei, nodalot valsts pārvaldes publisko tiesību ietvaros īstenotās sabiedrisko attiecību un informēšanas aktivitātes no mediju darbības.

Vēsturiski notikumi

G. Līcis pieņemtos grozījumus likumā “Par pašvaldībām” nosauca par vēsturiskiem notikumiem, par kuriem izdevēji ir cīnījušies jau apmēram desmit gadus. “Tie neaizbāž pašvaldībām muti, kā nereti spekulatīvi argumentē. Grozījumi noteic, ka pašvaldība sev vajadzīgo informāciju var paust vai katru dienu, ja tur publicē normatīvos aktus. Turpmāk pašvaldības informatīvais izdevums netraucēs citu mediju izdošanu,” sacīja G. Līcis. “Ja pašvaldības finansē informatīvo izdevumu izdošanu, redzam, kas ir noticis ar atsevišķiem reģionāliem laikrakstiem – tirāža ir kritusies, jo tie nevar konkurēt ar pašvaldības apmaksātu izdevumu.”

Pašvaldības izdevumu un komercmediju izdošanu G. Līcis salīdzināja šādi: “Ja pie kafejnīcas ieejas kāds stāv un dala par velti kafiju, cilvēks neies kafejnīcā par naudu dzert kafiju.”

Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis uzskata: “izmaiņas ir atbalsts mediju stiprināšanai reģionos, jo, redzot, kādi dati ir par šo nozari, saprotam, ka vitāli svarīgi ir stiprināt mediju nozari. Svarīgi ir nodrošināt, lai reģionālie mediji varētu rakstīt objektīvāku informāciju par notikumiem reģionos”.

Vērtējot grozījumus likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, G. Līcis sacīja, ka “vairs cilvēkiem netiks jaukta galva un pašvaldības izdevums netiks pasniegts kā laikraksts, kas ir kādas valsts institūcijas informatīvs izdevums. Atšķirība ir ļoti liela: viens ir žurnālista darbs, no visām pusēm atspoguļojot situāciju, bet otrs ir sabiedrisko attiecību speciālista darbs, kuram ir uzdevums par savu pašvaldību rakstīt labas lietas un stāstīt, kas labs ir izdarīts”.

Savukārt LPS stingri stāv savās pozīcijās, apgalvojot, ka pašvaldību informatīvie izdevumi un plašsaziņas līdzekļi ir divas dažādas platformas, tās nekonkurē mediju tirgū. “Informatīvie izdevumi sniedz iedzīvotājiem informāciju par pašvaldības darbu (autonomajām funkcijām) – padarīto un plānoto, pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem un domes lēmumiem. Ikvienam teritorijas iedzīvotājam ir tiesības saņemt informāciju par pašvaldības darbu,” akcentēja L. Užule.

Sūdzība pret valsti

Pret pašvaldības izdotiem informatīviem izdevumiem asi ir vērsušās ne tikai mediju profesionālās asociācijas. Pēc reģionālā laikraksta izdevēja SIA “Bauskas Dzīve” sūdzības 2017. gada rudenī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ierosināja lietu “SIA “Bauskas Dzīve” pret Latviju” par Latvijas rīcību, ļaujot pašvaldībām izdot savus laikrakstus, kuri imitē neatkarīgu presi. Izdevējs iepriekš vērsās tiesā pret Iecavas novada domi, prasot aizliegt pašvaldības finansētā laikraksta “Iecavas Ziņas” izdošanu un reklāmu publicēšanu, kā arī zaudējumu atlīdzību. Iecavas novada domes izdotais laikraksts “Iecavas Ziņas” turpina iznākt joprojām un to var abonēt par 0,85 centiem mēnesī.

Laikraksta “Bauskas Dzīve” galvenā redaktore Anita Rozentāle informēja, ka lieta ECT vēl ir procesā, pagaidām statuss ir “pieteikums gaida uz pirmo tiesas lēmumu”.

“Ar nule veiktajiem grozījumiem likumā “Par pašvaldībām” ir sperts solis mediju un reklāmas tirgus sakārtošanas virzienā, un galvenais – nodokļu maksātāju naudas ietaupīšanā. Tomēr ar to nepietiek. Šis solis būtu platāks un stingrāks, ja pašvaldības patiešām savu drukāto informatīvo izdevumu saturā ievērotu likuma 6., 14.1 un 15. pantā noteikto. Diemžēl saturā tiek imitēta žurnālistika, tādējādi maldinot lasītājus, tiek publicētas reklāmas un sludinājumi, ko likums un pašvaldību funkciju īstenošana neparedz,” uzsvēra A. Rozentāle.

Viņa atzina, ka reģionālie laikraksti, to izdevēji visvairāk gaidīja grozījumus likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kas novērš negodīgu konkurenci un pozitīvi ietekmē reģionālo neatkarīgo presi.

Jāpiebilst, ka reģionālā laikraksta “Bauskas Dzīve” auditorijas teritorija ir četri novadi: Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku. Pašlaik Bauskas un Rundāles novadā pašvaldību informatīvie izdevumi klajā tiek laisti vienu reizi mēnesī, savukārt Vecumnieku novadā divreiz mēnesī un Iecavas novadā ik nedēļu, tātad 4–5 reizes mēnesī.

Darbs pie jauna likuma

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) patlaban norit aktīvs darbs pie jauna Pašvaldību likuma izstrādes, un tajā paredzēts iekļaut arī tiesisko regulējumu par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem. Jaunajā likumā tiks saglabāta jau šobrīd pieņemtā likuma “Par pašvaldībām” 14.1 panta redakcija.

M. Lasmanis uzsvēra: svarīgi ir Pašvaldību likumā iestrādāt regulējumu, ka pašvaldību informatīvajiem izdevumiem ir jābūt skaidri reglamentētiem – vienādiem pēc formas, tipa, izskata un noformējuma un ir precīzi jānosaka, kāda informācija tajos ir publicējama. Informatīvo biļetenu prasības noteiktu Ministru kabinets.

Priekšlikumu, ka informatīvā izdevuma noformējuma un izskata prasības nosaka Ministru kabinets, VARAM iesniedza Saeimā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” izskatīšanā uz trešo lasījumu, taču deputāti to neatbalstīja.

“Pašvaldības izdevumiem ir jābūt melnbaltiem, lai cilvēkiem ir skaidri saprotams, ka rokās ir informatīvais biļetens, un tajos publicēta tikai informācija par saistošajiem noteikumiem,” sacīja M. Lasmanis. “Lai vietējā vara nemēģinātu tur izvietot fotogrāfijas, reklāmas.”

Līdzīgs pašvaldību informatīvo izdevumu regulējums veiksmīgi darbojoties Čehijā.

VARAM pārstāvis uzsvēra, ka aizliegt pašvaldībām izdot informatīvos biļetenus nevar, jo pašvaldības apelē pie iedzīvotāju vājajām datorprasmēm un pie tā, ka cilvēki pieprasot informāciju drukātā formātā. Taču, viņaprāt, stingri reglamentējot izdevumu noformējumu un izskatu, pašvaldību vēlme drukāt informatīvos izdevumus strauji kritīsies.

Savukārt LPS ieskatā priekšlikums par to, ka Ministru kabinets noteiktu informatīvā izdevuma noformējuma un izskata prasības, nav atbalstāms. “Tas ir katras pašvaldības pārziņā, ņemot vērā iespējas un iedzīvotāju vajadzības. Pašvaldībām jau ir daudzu gadu pieredze un zināšanas informatīvo izdevumu izstrādē un izdošanā. Turklāt informatīvais izdevums ir viens no rīkiem, kas atspoguļo pašvaldības vizuālo tēlu, identitāti. Plašāka diskusija varētu būt par iespējamu metodiku vai rekomendācijām,” norādīja L. Užule.

VARAM likumprojektu valdībā varētu iesniegt novembrī.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU