Šis ierobežojums, kas nostiprināts ar likuma grozījumiem, neattiecas uz informatīvajiem izdevumiem, kuros tiks publicēti tikai pašvaldības un tās institūciju pieņemtie tiesību akti un to skaidrojumi.
Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Uzskatām, ka pieņemtie grozījumi ir solis pareizā virzienā, lai godīgas konkurences apstākļos tiktu nodrošinātas visu iesaistīto pušu intereses.”
Vienlaikus Konkurences padomes redzeslokā nonākušas situācijas, kad mediji sūdzas par pašvaldības rīcību, ierobežojot piekļuvi informācijai, kas nepieciešama neatkarīgo mediju darbam. Konkurences padome uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu saimnieciskā darbība nav iespējama bez pilnvērtīgas piekļuves informācijai un gadījumā, ja šī piekļuve informācijai tiek nepamatoti ierobežota, plašsaziņas līdzeklis var tikt spiests pārtraukt tā saimniecisko darbību un atstāt konkrēto tirgu.
“Lai pašvaldības nenonāktu Konkurences padomes redzeslokā, tām ir ieteicams periodiski pašām izvērtēt iespējamos konkurences neitralitātes pārkāpuma riskus, lai nodrošinātu nediskriminējošu attieksmi pret sabiedriskajiem medijiem,” uzsver J. Gaiķis.
Konkurences padome atgādina, ka šī gada sākumā spēkā stājās grozījumi Konkurences likumā, kas aizliedz publiskām personām – valstij un pašvaldībām vai to kapitālsabiedrībām – pārkāpt konkurences neitralitātes principu jeb nepamatoti ierobežojot vai pat liedzot privātajiem uzņēmējiem iespēju darboties tirgū. Ja Konkurences padome konstatēs, ka pašvaldības nodrošina sev un savām kapitālsabiedrībām kādas priekšrocības, kas nav pieejamas privātajiem komersantiem, vai diskriminēs kādu no privātajiem komersantiem, tā vispirms uzsāks pārrunas ar konkrēto valsts iestādi, pašvaldību vai tai piederošu kapitālsabiedrību. Nesekmīgu pārrunu gadījumā iestāde kapitālsabiedrībām varēs piemērot disciplinējošas sankcijas – naudas sodu līdz 3 % no iepriekšējā gada apgrozījuma.
Vairāk par konkurences neitralitātes principu ir iespējams uzzināt Konkurences padomes izstrādātajās Konkurences neitralitātes izvērtēšanas vadlīnijās.