Valsts iestāžu un pašvaldību tīmekļvietnes (mājaslapas) ir unikālas, un katrai no tām ir cits izkārtojums un funkcionalitāte. Tas iedzīvotājiem rada grūtības ērti, ātri un vienkārši atrast nepieciešamo informāciju.
Kā norāda Valsts kanceleja (VK), jaunās valsts pārvaldes tīmekļvietnes ikvienam Latvijas iedzīvotājam ļaus ērti un vienkārši atrast nepieciešamo informāciju un sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm, turklāt atbildīs augstākajiem drošības un piekļūstamības standartiem.
VK Tīmekļvietņu vienotās platformas projekta vadītāja Vita Vodinska skaidro, ka vienotā tīmekļvietņu platforma ir mūsdienīgas, ērti lietojamas un vienota dizaina tīmekļvietnes, kas veido iedzīvotājiem atpazīstamu vidi, kurā ērti orientēties un sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm. Viņa norāda, ka tīmekļvietņu vienotajai platformai ir trīs veidnes – viena ir ministrijām, otra – iestādēm, trešā – pašvaldībām.
Līdzšinējā situācija
Kopumā Latvijā ir 153 iestādes un pašvaldības, kurām ir sava tīmekļvietne (dažām tās pat ir vairākas). “Laika gaitā šīs mājaslapas ir izveidotas vairāk nekā uz 50 dažādiem satura vadības rīkiem, kas rada sadrumstalotu un atšķirīgu pieeju mājaslapu veidošanā,” stāsta V. Vodinska.
Atbilstoši VK veiktajai iestāžu aptaujai 2016. gadā laikā, kad liela daļa sabiedrības ar valsts iestādēm un pašvaldībām sazinās digitāli, vairums tīmekļvietņu valsts pārvaldē ir novecojušas: gandrīz puse ir vecākas par 6 gadiem, daļa – pat par 10 gadiem. Savukārt saskaņā ar Latvijas valsts iestāžu vērtējuma un valsts iestāžu e-indeksa aprakstošās atskaites “Integrēts publisko pakalpojumu sniegšanas un gala lietotāju vajadzību monitorings” datiem tikai piektā daļa iestāžu mājaslapu līdz šim bijušas pielāgotas lietošanai mobilajās ierīcēs.
V. Vodinska norāda, ka iestādes arī atšķirīgi pārvalda un izprot tīmekļvietņu drošības jautājumus, proti, ne katra iestāde var nodrošināt nepārtrauktu mājaslapu uzlabošanu un monitoringu. Viņa stāsta, ka visbiežāk šos uzdevumus veic ārpakalpojuma sniedzējs, kas, protams, iestādei rada arī papildu izmaksas.
Tīmekļvietņu vienotās platformas projekta mērķi
Tīmekļvietņu vienotās platformas projekta mērķi ir vairāki:
- līdz 2020. gada beigām plānots radīt vienotu platformu valsts pārvaldes iestāžu mājaslapu pārvaldībai, kas ļaus piedāvāt sabiedrībai pieejamu, vienkāršu un saprotamu informāciju;
- tiks uzlabota iestāžu tīmekļvietņu pieejamība visām sabiedrības grupām, ieskaitot personas ar invaliditāti, īstenojot Direktīvas 2016/2102/ES par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (turpmāk tekstā – direktīva) prasības;
- izmantojot vienotu satura vadības sistēmu un centralizētu tehnisko atbalstu, tiks nodrošināts efektīvs resursu izlietojums, katras tīmekļvietnes saturs un administrēšana joprojām būs attiecīgās iestādes vai pašvaldības pārziņā.
Kuras iestādes piedalās pilotprojektā
Pilotprojektā īstenotas pamatlietas, kuras publiski jau ir pieejamas 13 tīmekļvietnēs (4 ministriju mājaslapas, 8 valsts iestāžu mājaslapas, 1 pašvaldības mājaslapa):
- Iekšlietu ministrijas (IeM) mājaslapā: https://www.iem.gov.lv/lv;
- Satiksmes ministrijas mājaslapā: https://www.sam.gov.lv/lv;
- Tieslietu ministrijas mājaslapā: https://www.tm.gov.lv/lv;
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā: https://www.varam.gov.lv/lv;
- Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā: https://www.iub.gov.lv/lv;
- Kultūras informācijas sistēmu centra mājaslapā: https://www.kis.gov.lv/lv;
- Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājaslapā: http://www.liaa.gov.lv/lv;
- Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā: https://www.nva.gov.lv/lv;
- Valsts reģionālās attīstības aģentūras mājaslapā: https://www.vraa.gov.lv/lv;
- Veselības inspekcijas mājaslapā: https://www.vi.gov.lv/lv;
- Iekšlietu ministrijas Informācijas centra mājaslapā: https://www.ic.iem.gov.lv/lv;
- Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā: https://www.spkc.gov.lv/lv;
- Rīgas pilsētas pašvaldības mājaslapā: https://www.riga.lv/lv.
Visas šīs mājaslapas ir veidotas, domājot par to, lai tās būtu viegli un ērti lietojamas, tostarp mobilajā lietotnē, stāsta V. Vodinska. Plānots, ka līdz 2020. gada beigām projektam pievienosies vēl 47 iestādes.
V. Vodinska norāda, ka pamatā arī visi iestāžu līdz šim lietotie domēni paliks tie paši: “Protams, būs iestādes, kurām atsevišķi domēni būs jāslēdz.” Kā piemēru viņa min arī pilotprojekta dalībnieci Rīgas pilsētas pašvaldību, kura šobrīd ir apvienojusi divas mājaslapas.
Valsts tiešās pārvaldes iestādēm domēni ir www.iestade.gov.lv, savukārt pašvaldībām – www.pasvaldiba.lv.
Valodas lietojums
Tīmekļvietņu vienotās platformas projektā ir iestrādāta iespēja pievienot vairākas valodas, stāsta V. Vodinska, norādot, ka standarts, protams, ir latviešu valodas pieejamība. Speciāliste skaidro, ka, analizējot savu mājaslapu, piemēram, to, kas ir tīmekļvietnes auditorija, iestāde ar platformā jau iebūvētiem rīkiem var izmantot latviešu, angļu un krievu valodas versiju, taču, ja būs nepieciešams, iestāde savā tīmekļvietnē varēs pievienot arī citu – iepriekš neminētu – valodu.
Proti, tīmekļvietņu vienotajā platformā ir iebūvēts mašīntulkošanas rīks hugo.lv. Nākotnē tas atvieglos vietņu satura pieejamību svešvalodās. Vienlaikus V. Vodinska norāda, ka pašai iestādei būs jāizšķiras par to, cik svešvalodās nodrošināt vietnes saturu.
Galvenie ieguvumi
V. Vodinska min šādus vienotās valsts iestāžu un pašvaldību tīmekļvietņu platformas ieguvumus:
- mūsdienīgs komunikācijas rīks – ērti cilvēkam, plašas iespējas iestādēm;
- atšķirīgs saturs, vienoti principi – pārvaldībā, satura izkārtojumā – ātrāk, ērtāk atrast vajadzīgo;
- sakārtota valsts iestāžu tīmekļvietņu pārvaldība;
- atvērtā koda tehnoloģija – plašas attīstības iespējas, neatkarība no viena uzturētāja;
- direktīvas prasību ievērošana – ērti lietojamas neatkarīgi no ierīces, kuru izmanto, neatkarīgi no cilvēka spējām;
- integrācija – nav nepieciešama atkārtota datu ievade (vakances, iepirkumi, pakalpojumi);
- ilgtermiņa investīcija, līdzekļu ekonomija (jo vairāk iestādes pievienosies, jo izdevīgāk).
Tiesiskie aspekti
Atbilstoši direktīvai visām publiskā sektora struktūru tīmekļvietnēm jāatbilst direktīvā minētajām prasībām no 2020. gada 23. septembra (visām publiskā sektora struktūru mobilajām lietotnēm – no 2021. gada 23. jūnija).
Proti, direktīvas 4. pants paredz, ka publiskā sektora struktūrām jāveic vajadzīgie pasākumi, lai savas tīmekļvietnes un mobilās lietotnes padarītu vieglāk piekļūstamas, nodrošinot, ka tās ir uztveramas, darbināmas, saprotamas un robustas. Līdz ar to V. Vodinskas ieskatā tīmekļvietņu vienotā platforma izveidota īstajā laikā un ir ļoti gaidīta.
2020. gada 18. jūlijā stājās spēkā jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 445 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” (turpmāk tekstā – MK noteikumi Nr. 445), kuru IV nodaļa nosaka tīmekļvietnes un mobilās lietotnes piekļūstamības prasības visās iestādes tīmekļvietnēs. Ciktāl minētās nodaļas prasības neuzliek nesamērīgu slogu, tās attiecas uz tiešās pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un tiešās pārvaldes iestāžu un pašvaldību padotībā esošajām institūcijām, uz biedrībām un nodibinājumiem, kas īsteno valsts pārvaldes funkcijas un uzdevumus, kā arī uz tādām privāto tiesību juridiskajām personām, kuras atbilst visiem šajiem kritērijiem:
- ir nodibinātas vai darbojas, lai apmierinātu sabiedrības vajadzības, kas nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura;
- atrodas publiskas personas vai tās institūcijas padotībā vai izšķirošā ietekmē vai šiem kritērijiem atbilstošas privāto tiesību juridiskās personas izšķirošā ietekmē (šī ietekme izpaužas kā balsstiesību vairākums pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu ievēlēšanā vai vadības iecelšanā) vai šīs privāto tiesību juridiskās personas darbību vairāk nekā par 50% finansē publiska persona, tās institūcija vai cita šiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību juridiskā persona.
MK noteikumu Nr. 445 22. punkts paredz, ka iestāde nodrošina tīmekļvietnes un mobilās lietotnes piekļūstamību, ievērojot šādus principus:
- uztveramība – informācija un lietotāja saskarnes sastāvdaļas tiek pasniegtas lietotājiem viegli uztveramā veidā;
- darbināmība – lietotāja saskarnes sastāvdaļas un navigācija ir darbināma;
- saprotamība – informācijai un lietotāja saskarnes izmantošanai jābūt saprotamai;
- robustums – saturs ir pietiekami robusts, lai dažādi lietotāju aģenti (tostarp atbalsta tehnoloģijas) to varētu ticami interpretēt.
UZZIŅAI
Atbilstoši VK mājaslapā norādītajai informācijai tīmekļvietņu vienotās platformas projekta budžets ir 2 miljoni eiro (85% jeb 1,7 miljoni eiro tiek segti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma).
Projekta uzturēšanas izmaksas 10 gadu periodā pēc tā ieviešanas tiek lēstas 1 705 580 eiro apmērā. Kopā ar projekta realizācijas budžetu tas veido 3 705 580 eiro lielas kopējās izmaksas. Pēc projekta veiktās procesu optimizācijas prognozētie ietaupījumi pārsniegs projekta kopējās izmaksas, 10 gadu laikā sniedzot 3 106 820 eiro lielu sociālekonomisko ieguvumu.
