NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
06. maijā, 2020
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Finanses
5
5

Vienota banku pieeja kredītbrīvdienu piešķiršanai privātpersonām

FOTO: Freepik

Finanšu nozares asociācija aprīļa beigās izstrādājusi moratoriju, kas nosaka vienotu banku pieeju kredītbrīvdienu piešķiršanai privātpersonām. Šādi plānots mazināt Covid-19 krīzes izraisītās īstermiņa grūtības. Bankas jau marta otrajā pusē uzsāka īstenot dažādas individuālas atbalsta programmas, kuras ir izmantojuši vairāk nekā 4400 klienti.

īsumā
  • Latvijas bankās saistību izpilde ir atlikta 9950 juridisko un fizisko personu līgumiem par kopējo summu 628 miljoni eiro.
  • Moratorijs paredz banku klientiem – privātpersonām – iespēju atlikt hipotekārā kredīta pamatsummas maksājumus līdz 12 mēnešiem, bet līzinga un patēriņa kredīta pamatsummas maksājumus – līdz sešiem mēnešiem.
  • Saistību izpildes atlikšana atbilstoši moratorija principiem var notikt tikai vienu reizi, klientam jāpiesakās un lēmums par to bankai ir jāpieņem līdz 2020. gada 30. jūnijam.
  • Ja krīze ievilksies, iespējams, moratorijā tiks veiktas izmaiņas un pieteikšanās kredītbrīvdienām tiks pagarināta.
  • No 5. maijā FNA piedāvā moratoriju arī uzņēmumiem.
  • Marta beigās un aprīlī klientu interese par jauniem hipotekārajiem aizdevumiem bija norimusi, bet tagad tā sāk atjaunoties.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisija 29. aprīlī izvērtēja iespējamo hipotekāro kredītu atmaksas risku Covid-19 krīzes laikā. Apakškomisijas priekšsēdētāja Regīna Ločmele-Luņova akcentēja, ka patlaban banku sniegtās kredītbrīvdienas hipotekāro kredītu maksājumiem ir īpaši nozīmīgs atbalsts iedzīvotājiem, kas izjūt pandēmijas ierobežošanas sekas.

Kredītbrīvdienas 4400 klientiem

Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem līdz 29. aprīlim Latvijas bankās saistību izpilde bija atlikta 9950 juridisko un fizisko personu līgumiem par kopējo summu 628 miljoni eiro. Visvairāk pieprasījumu par kredīta pamatsummas maksājumu atlikšanu bankas saņēmušas no krīzes sākuma līdz 3. aprīlim. Saistību pamatsummas izpildes atlikšana ir piemērota vairāk nekā 4400 klientiem, FNA mājaslapā norāda asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

LV portāls jau rakstīja, ka marta vidū lielākās Latvijas bankas un Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas biedri sāka piedāvāt kredītbrīvdienas jeb iespēju uz laiku atlikt kredīta pamatsummas maksājumu tiem klientiem, kuru saistību izpildi apgrūtina Covid-19 radītās sekas. Uzņēmējiem tie pamatā bija 3–6 mēneši, bet privātpersonām: no 3 līdz 12 mēnešiem. Mainot privātpersonu līgumus, bankas pārsvarā nepiemēroja komisijas maksu.

Moratorijs līdz 12 mēnešiem

Savukārt 29. aprīlī FNA sadarbībā ar saviem biedriem ir izstrādājusi moratoriju, kas paredz banku klientiem – privātpersonām, kuru īstermiņa finanšu grūtības izraisījis Covid-19, – iespēju atlikt hipotekārā kredīta pamatsummas maksājumus līdz 12 mēnešiem, bet līzinga un patēriņa kredīta pamatsummas maksājumus – līdz sešiem mēnešiem. Par klienta pieteikuma izskatīšanu netiks iekasēta komisijas maksa. Citi līguma grozījumi, kas pasliktinātu klienta stāvokli, netiks veikti.

Atbilstoši moratorija nosacījumiem pieteikties bankā un atlikt pamatsummas maksājumus, moratorija laikā veicot tikai procentu maksājumus un/vai citus maksājumus, kas noteikti kredīta līgumā, var banku klienti:

  • kuri pēdējo 12 mēnešu laikā līdz 2020. gada 12. martam ir pildījuši savas saistības pret banku bez būtiskiem kavējumiem;
  • kuri nav atzīti par maksātnespējīgiem pirms 2020. gada 12. marta vai saistību pamatsummas izpildes atlikšanas periodā;
  • kuriem Covid-19 izsludināto ierobežojumu dēļ ievērojami samazinājušies ienākumi.

“Teorētiski var būt klienti, kuri neatbilst moratorija noteikumiem un kuriem ir maksāšanas grūtības, piemēram, no septembra,” deputātiem klāstīja FNA juridiskais padomnieks Edgars Pastars. “Bet tas nenozīmē, ka klienti ir jāatraida. Tas nozīmē, ka ir jāvienojas, ko un kā darīt. Bankas nav nekustamo īpašumu attīstītāji, finanšu iestādes nav ieinteresētas īpašumu atņemt un realizēt.”

Stājas spēkā 29. aprīlī

Moratorijs stājās spēkā 2020. gada 29. aprīlī un ir spēkā, kamēr asociācija paziņos par tā izbeigšanu. Saistību izpildes atlikšana atbilstoši moratorija principiem var notikt tikai vienu reizi, klientam jāpiesakās un lēmums par to bankai ir jāpieņem līdz 2020. gada 30. jūnijam. Ja klients jau līdz šim bija vienreiz lūdzis saistību izpildes atlikšanu, to moratorija darbības laikā varēs izdarīt vēl vienu reizi.

Līdz 29. aprīlim gatavību pievienoties moratorijam bija izteikušas “Swedbank”, “SEB banka”, “Luminor”, “Citadele”, “Blue Orange Bank”, “Signet Bank”, “Baltic International Bank”, AS “PrivatBank”, “Industra Bank”, “Reģionālā investīciju banka” un “Inbank”, norādīts FNA mājaslapā.

Moratorijs sagatavots, ievērojot Eiropas Banku iestādes vadlīnijas. Līdzīgi moratoriji šajās dienās ir parakstīti arī Lietuvā un Igaunijā.

Savukārt Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pārstāve Elīna Dobulāne informēja, ka papildus jau marta vidū ieviestajiem atbalsta pasākumiem klientiem asociācija nekādas citus atvieglojumus patlaban neplāno.

Risinājums ir īslaicīgs

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile Saeimas komisijas sēdē atzina, ka atbalsta FNA izstrādāto moratoriju.

“Ja bankas pievienosies šim moratorijam, ir iespēja šos kredītus nepārklasificēt uzreiz kā sliktus un neienesīgus. Tā varam mazliet nopirkt laiku, lai pārdzīvotu krīzi,” piebilda FKTK vadītāja. “Man kā finanšu nozares uzraugam un riska pārvaldītājam jāsaka – moratorijs ir īslaicīgs risinājums. Ceram, ka krīze nebūs ļoti gara un neievilksies vairāk par gadu. Ceram, ka pēc 12 mēnešiem ekonomika būs stabilizējusies un vairums cilvēki būs saglabājuši darbavietu un pienācīgus ienākumus, lai turpinātu maksāt aizdevumus.”

FKTK kopā ar bankām šobrīd “izspēlē” dažādus krīzes attīstības scenārijus: gan scenāriju, kurā ekonomika atkopjas ātri, gan sliktāko scenāriju, kurā ekonomika var kristies pat par 20%. 

Vai klienti ir sūdzējušies?

R. Ločmele-Luņova apakškomisijas sēdē vēlējās noskaidrot, vai kopš krīzes sākuma FKTK ir saņēmusi sūdzības no komercbanku klientu puses. “No privātpersonām nav saņemta neviena sūdzība,” atbildēja S. Purgaile.

Arī FNA juridiskais padomnieks E. Pastars apgalvoja, ka klientiem, kuriem tiek sniegtas kredītbrīvdienas hipotekāro kredītu maksājumiem, netiek pasliktināta situācija, netiek mainīti līguma nosacījumi un piemērota komisijas maksa. To nosaka arī FNA izstrādātais moratorijs.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš uztraucās, vai sitiens pēc 12 mēnešiem, kad būs jāsāk atmaksāt arī aizņēmuma pamatsumma, nebūs kredītbrīvdienu ņēmējiem par lielu. E. Pastars uzsvēra, ka par to tiek domāts: “Ja krīze ievilksies, iespējams, moratorijā tiks veiktas izmaiņas un pieteikšanās kredītbrīvdienām tiks pagarināta. Lai nebūtu tā, ka pēc 12 mēnešiem pieaug kredīta maksājums un klients no nespēj segt.”

Hipotekāro aizdevumu attīstība ir sekmīga

Latvijas bankas uzturētā Kredīta reģistra informācija liecina: mājokļu kredītu apjoms martā turpināja pieaugt un bija kāpies par 0,35% salīdzinājumā ar februāri. Kopējais hipotekāro kredītu portfelis bankās bija 4,2 miljardi eiro. Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes finanšu stabilitātes daļas vadītājs Armands Pogulis zina teikt, ka martā bija uzlabojusies kredītu kvalitāte un tikai nelielam skaitam līgumu bija pārskatīti nosacījumi.

Pēc FNA datiem, 2019. gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada pēdējo ceturksni, bankās mājokļu kredītu pieaugums svārstījās 6–15% robežās. Hipotekāro aizdevumu attīstība ir diezgan sekmīga, vērtēja E. Pastars.

Moratorijs ir īslaicīgs risinājums. Ceram, ka krīze nebūs ļoti gara un neievilksies vairāk par gadu. Ceram, ka pēc 12 mēnešiem ekonomika būs stabilizējusies un vairums cilvēku būs saglabājuši darbavietu un pienācīgus ienākumus, lai turpinātu maksāt aizdevumus.

“Patlaban banku kredītportfelis ir labā stāvoklī. Īstermiņā (30–60 dienas) aizņēmumu kavējumi nepieaug. Moratorija noteikumi strādā,” teica FNA pārstāvis Ainars Balcers.

Starp gandrīz 10 000 kredītbrīvdienu pārslēgtajiem līgumiem apmēram 2800 bija hipotekārie aizņēmumi. Klienti galvenokārt izvēlas atlikt pamatsummas maksājumus uz 12 mēnešiem.

Moratorijs arī uzņēmumiem

Papildu privātpersonu moratorijam kopš 5. maijā FNA piedāvā moratoriju arī uzņēmumiem, norādīts asociācijas mājaslapā. Finanšu iestāde moratoriju var attiecināt uz vienu vai abiem kreditēšanas pakalpojumu veidiem - aizdevumiem un/vai līzingu. Moratorijs attiecas uz kredītu līgumiem ar fiksētu atmaksas grafiku. Kopējais klienta saistību apjoms saskaņā ar visiem aizdevuma līgumiem vienas finanšu iestādes ietvaros nedrīkst pārsniegt piecus miljonus eiro. Klienti, kuru saistību apjoms pārsniedz šo summu, tiks izvērtēti individuāli.

Moratorijs attiecināms uz juridiskajām personām un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas nav pašnodarbinātie. Tas paredz mainīt aizdevuma pamatsummas maksājuma grafiku, ja aizdevuma līgumā paredzēta pamatsummas atmaksa pa daļām. Pēc klienta izvēles pilnībā vai daļēji saistību pamatsummas atmaksa tiek atlikta uz moratorijā noteikto periodu līdz sešiem mēnešiem. Šajā periodā klientam jāturpina maksāt procenti, apdrošināšanas prēmijas un citi aizdevuma līgumā paredzētie maksājumi, kas nav pamatsumma. Finanšu iestādes nevar pieprasīt papildu nodrošinājumu vai paaugstināt procentu likmi.

Atbilstoši moratorija noteikumiem aizdevuma pamatsummas atmaksu uzņēmumiem var atlikt vienu reizi. Klientam jāpiesakās pamatsummas atlikšanai līdz 2020. gada 12. jūnijam un lēmums finanšu iestādei jāpieņem līdz 2020. gada 30. jūnijam. 

Bankas turpina kreditēšanu

Marta beigās un aprīlī klientu interese par jauniem hipotekārajiem aizdevumiem bija norimusi, bet tagad tā sāk atjaunoties. “Klienti bija piesardzīgi, paņēma pauzi, lai novērtētu situāciju. Tomēr interese saglabājas. Daudzi klienti turpina noslēgt iesāktos hipotekāros darījumus, jo atsevišķas nozares krīzē ir skartas mazāk,” deputātiem skaidroja A. Balcers.

Bankas turpina kreditēšanu, uzsvēra A. Balcers, norādot, ka pirmā iemaksa jaunajos projektos ir 15–20% un 20–25% tā saucamajos tipveida projektos. Ar “Finanšu attīstības institūcijas “Altum”” mājokļu programmas atbalstu pirmā iemaksa ir 5–10%. Bankas īpašu uzmanību pievērš klienta maksātspējai.

Par to liecina arī “Swedbank” Hipotekārās kreditēšanas vadītāja Latvijā Normunda Dūča teiktais: “Pieprasījums pēc kredītiem īpašuma iegādei – un ne tikai – ārkārtējās situācijas laikā ievērojami kritās, bet tagad jau redzam pakāpenisku intereses atjaunošanos. Šobrīd pēc finansējuma vēršas cilvēki, kuri jūtas droši par savu darbavietu un ienākumiem un vēlas noslēgt vēl pirms krīzes uzsākto īpašuma iegādes procesu vai saņemt konsultāciju par savām aizņemšanās iespējām. Tie pārsvarā ir IT, finanšu jomā, valsts sektorā un citās nozarēs strādājošie.”

Krīzes ietekme būs

Atbildot uz apakškomisijas vadītājas jautājumu, vai varētu pasliktināsies situācija ar hipotekāro kredītu atmaksu, A. Pogulis norādīja, ka kredītu jomā situācija pasliktināsies, taču pašlaik ir grūti paredzēt, cik liels būs kritums.

Mājokļu kredītu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu 2008. gadā bija 31%, bet 2019. gadā – 13,7%, gandrīz divas reizes mazāks. Līdz ar to hipotekāro kredītu atmaksas svārstības varētu būt daudz mazākas nekā iepriekšējā krīzē.

***

Ministru kabineta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” aktuālā versija un citi ar Covid-19 saistītie valdības pieņemtie normatīvie akti ir pieejami vietnes likumi.lv sadaļā “Covid-19”. Visus aktuālos normatīvos aktus oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” publicē nekavējoties pēc to saņemšanas.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU