Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
No 1. līdz 4. maijam norisināsies kampaņa “Latvijas labuma dienas”, kurās iedzīvotāji aicināti īpaši atbalstīt Latvijas uzņēmumus, iegādājoties pašmāju produktus un pakalpojumus. Šobrīd daudzi uzņēmumi piedzīvo eksporta kritumu. Lai tie turpinātu strādāt un nodrošinātu darbavietas, svarīgs ir visu iedzīvotāju atbalsts.
“Katru dienu, ejot uz veikalu un pērkot preces un pakalpojumus, izdarām izvēli – atlaist vai neatlaist darbiniekus, kas strādā konkrētajā uzņēmumā. Tāpēc šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi pirkt vietējos ražojumus,” saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aicina būt valsts patriotiem šajās dienās, kad aprit 30 gadi, kopš 1990. gada 4. maijā Augstākā padome ar 138 deputātu balsīm pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. “Krīzes laikā ļoti cieš mūsu ražotāji. Bet mēs visi varam izvēlēties Latvijas piedāvājumu. Tas ir veids, kā sniegt atbalstu savējiem. Tas palīdzēs mūsu uzņēmējiem tikt cauri šiem grūtajiem laikiem. Mēs izrādām solidaritāti cits pret citu, ievērojot distanci un paliekot mājās, – tādu pašu solidaritāti varam izrādīt pret saviem uzņēmējiem,” tā K. Kariņš.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs zina teikt, ka ārkārtējās situācijas laikā līdz ar vīrusa Covid-19 ierobežošanai noteiktajiem pasākumiem sarežģītus izaicinājumus un grūtības izjūt vairums uzņēmēju, arī ražotāji, jo ļoti nozīmīgi pazeminās eksporta rādītāji. Tādēļ ir svarīgi stiprināt vietējo patēriņu un iedzīvotāju un valsts atbalsts pašmāju ražotājiem ir īpaši būtisks.
LV portāls jau rakstīja, ka daudzi uzņēmumi šobrīd cīnās par katru pasūtījumu un līgumu un eksporta uzņēmumu apgrozījums ir krities par 20–30%. Koncerns “Latvijas Finieris” eksportē 95% no savas pamatprodukcijas – bērza saplākšņa produktus ar zīmolu “Riga”. “Latvijas Finiera” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis aicina ikvienu iedzīvotāju vairāk nekā jebkad izvērtēt savus tēriņus un pēc iespējas izvēlēties Latvijas preces un pakalpojumus, tā atstājot naudu vietējā ekonomikā.
Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums “Balticovo” pirms pandēmijas eksportēja apmēram 70% produkcijas. “Balticovo” komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps neslēpj – jau no krīzes sākuma uzņēmums piedzīvojis lielu eksporta kritumu tieši viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas segmentā (HoReCa). Liels cirtiens bijis tas, ka viesnīcu un kuģu apgādē samazinājies pieprasījums pēc šķidrajiem un vārītajiem olu produktiem.
Kā “Balticovo” krīzes laikā izjūt vietējo tirgu? “Ir neliels – 5% – kāpums čaumalu olu segmentā,” atbild T. Auškāps. “Tas nozīmē, ka cilvēki vairāk gatavo mājās.”
“Balticovo” pārstāvis uzsver – katram Latvijas iedzīvotājam ir svarīgi būt patriotam. “Atliek tikai nedaudz iedziļināties marķējumā vai apskatīties kodu uz olas, lai saprastu, vai konkrētā ola ir dēta Latvijā. Tādā veidā, izvēloties Latvijas labumu, ieguldām Latvijas valsts nākotnē – metam krājkasītē saviem bērniem,” tā T. Auškāps.
Viena no nozarēm, kuru Latvijas iedzīvotāji var atbalstīt, pērkot vietējos ražojumus, ir pārtikas rūpniecība. Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece norāda, ka Latvijā ražotāji saražo vairāk pārtikas produktu, nekā ikdienā valsts iedzīvotāji patērē, tāpēc atbalsts, pērkot vietējo preci, ir ļoti nozīmīgs.
Piena un piena produktu pašnodrošinājums ir 138%. “Tomēr vienlaikus 2019. gadā galvenās piena pārstrādes produktu apakšgrupas, ko Latvija importēja, bija piens un krējums, kā arī siers un biezpiens. Produkti tika ievesti galvenokārt no kaimiņvalstīm, taču ievedam arī no Nīderlandes un Vācijas,” secina D. Muceniece. “Līdzīgu produktu patēriņu var nodrošināt arī vietējie ražotāji. Tādējādi, ja Latvijā augtu pieprasījums pēc Latvijā ražotajiem piena produktiem, tas, iespējams, mazinātu Latvijas piena produktu eksporta krituma negatīvo ietekmi.”
Latvijā graudaugu pašnodrošinājums ir 197%. Mūsu valsts ir atkarīga no tādu graudaugu importa kā cietie kvieši, rīsi un kukurūza. Cietie kvieši un kukurūza pēdējā gada laikā galvenokārt importēti no Krievijas. Savukārt rīsus Latvija pārsvarā ieved no Itālijas (29,3% no kopējās importētās rīsu vērtības), Lietuvas (20,2%) un Mjanmas (10,8%)
Cūkgaļas pašnodrošinājums Latvijā ir 57%, savukārt atlikušo apjomu nodrošina imports. Cūkgaļu galvenokārt ieved no Dānijas (20,4%), Igaunijas (23,5%), Lietuvas (15,1%), Beļģijas un Polijas. Ņemot vērā to, ka piegādātāji atrodas tepat netālu, ZM neparedz grūtības produktu pieejamībā.
“Latvija ir liellopu gaļas neto eksportētāja, tādēļ svarīgāk ir saglabāt eksporta iespējas, lai novērstu lauksaimnieku zaudējumus gaļas nozarē,” skaidro ZM pārstāve. Liellopu gaļas pašnodrošinājums ir 194%.
Latvija arī sevi pilnībā nodrošina ar mājputnu olām – to pašnodrošinājums ir 159%.
Dārzeņus, kurus iespējams ilgstoši uzglabāt, piemēram, burkānus, galda bietes, kāpostus un sīpolus, Latvijas ražotāji jau šobrīd spēj nodrošināt 70–90% apmērā no patēriņa apjoma.
2019. gadā Latvijai raksturīgo augļu un ogu importa apjoms bija vien 37%, pārējie importētie augļi un ogas Latvijā netiek audzēti.
Kosmētikas ražotājuzņēmuma “Madara Cosmetics” vadītāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere atzīst, ka kompānija krīzes laikā ir sajutusi vietējo iedzīvotāju lojalitāti, apgrozījums pirmajā ceturksnī ir pieaudzis par 25%. Tas ļāvis ražot produktus, kas paredzēti patērētāju drošībai – dezinfekcijas līdzekļus –, un piegādāt tos bez maksas dažādām valsts iestādēm, piemēram, slimnīcām un policijai.
“Vietējais tirgus ražotājam ir nozīmīgs, jo spēcīgs mājas tirgus nozīmē – ir atspēriena platforma, lai ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs varētu iet ārpus Latvijas un turpināt eksportēt,” uzsver uzņēmēja. “Tas nozīmē, ka ir pamatresursi, pamatnodrošinājums, lai produktus varētu piedāvāt gan vietējā tirgū, gan plašākā mērogā.”
L. Tisenkopfa-Iltnere uzsver, ka krīze ir arī ļoti liela iespēja: “Pasaule diezgan strauji mainās, mainās paradumi. Aicinu uzņēmējus domāt tā, lai nevis iekūņotos un ieziemotos, bet gan izprastu un paredzētu procesus, kas notiek pasaulē. Skaidrs, ka Ziemassvētkus svinēsim citā realitātē. Un Latvijas uzņēmējiem vajadzētu būt vieniem no pirmajiem, kas jaunajai pasaulei piedāvā inovatīvus, jaunus risinājumus, vēlams – globālā mērogā. Šī situācija ir ekonomisks izaicinājums. Svarīgi, lai tā ir liels iedvesmas un atspēriena punkts.”
“Madara Cosmetics” eksportē lielāko daļu – pat virs 70% – no savas produkcijas, un patlaban šis sadalījums saglabājies gandrīz tāds pats kā pirms krīzes. Gan eksportā, gan vietējā tirgū esot jūtams pārdošanas pieaugums. Taču nedaudz mainījušies tirdzniecības kanāli, cilvēki šajos apstākļos vairāk iepērkas internetā.
“Nevaram teikt, ka eksporta tirgos justu pilnīgu apstāšanos, ne tuvu tam. Taču ļoti jūtam, ka Rietumeiropā un Skandināvijā, kas ir uzņēmuma galvenais eksporta tirgus, ir izteikta vietējo, nelielo tirgotāju atbalstīšana. Eiropā ļoti labi turas nelielās, specializētās tirdzniecības vietas,” tā uzņēmēja.
Radošās aģentūras “Nord DDB Rīga” direktors Andris Rubīns atceras, ka “Latvijas labuma” ideja radās 2014. gadā, kad Krievijas noteikto sankciju dēļ daudzi ražotāji, īpaši pārtikas izgatavotāji, saskārās ar nopietnām problēmām. “Jau tad spriedām, ka tā nebūs īslaicīga kampaņa, jo, izvēloties Latvijā radītu preci vai pakalpojumu, varam nosargāt darbavietas – lai uzņēmumi nelikvidētos vai arī labāka atalgojuma dēļ darbinieki neemigrētu.
“Izvēlēties vietējos ražojumus nozīmē palīdzēt ne tikai Latvijas uzņēmējiem, bet arī pašiem sev, lai kāds no radiniekiem vai labiem paziņām nezaudē darbu,” rezumē A. Rubīns. “Ja atbalstīsim savējos, atbalstīsim arī katrs sevi.”
***
Ministru kabineta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” aktuālā versija un citi ar Covid-19 saistītie valdības pieņemtie normatīvie akti ir pieejami vietnes likumi.lv sadaļā “Covid-19”. Visus aktuālos normatīvos aktus oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” publicē nekavējoties pēc to saņemšanas.
