Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ņemot vērā ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus, iedzīvotājiem ir jāmaina savi paradumi, nav ieteicams doties uz veikalu katru dienu, tāpēc iepirkšanās vienā reizē ir aktīvāka. Turklāt mājās daudziem ir vairāk ēdāju nekā citkārt, kad ikdienā visi ir savās gaitās – skolā, dārziņā, darbā.
FOTO: Ieva Čīka, LETA
Latvijā pārtiku saražo ievērojami vairāk, nekā mums nepieciešams, jo liela daļa produkcijas tiek ražota eksportam. Ārkārtējā situācijā uzņēmēji spēj un spēs nodrošināt pašmāju tirgu, kurā patēriņa centri ir pārvietojušies, visnozīmīgāk – no sabiedriskās ēdināšanas un izglītības iestādēm uz mājām. Šī iemesla dēļ pieprasījums veikalos ir ļoti pieaudzis. Protams, arī tādēļ, ka tiek gādātas rezerves priekšdienām. Kur nu bez tā.
Jau kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas iedzīvotājiem regulāri tiek sniegta informācija par produktu pieejamību. Stāsta ražotāji, tirgotāji un amatpersonas. Līdz šim galvenā ziņa ir bijusi (un tāda tā arī nemainīgi paliek) – pārtikas pietiek, ražotāji strādā ar pilnu un pat papildu jaudu, Latvijā pamatprodukti ir saražoti divas, trīs reizes vairāk, nekā mēs varam apēst.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā (LPUF) ietilpstošie uzņēmumi aizņem 60% vietējā pārtikas tirgus.
Pašlaik Latvija ir ļoti labā stāvoklī, salīdzinot ar daudzām Eiropas valstīm, jo mums ir 25 lielie pārtikas ražotāji, kuru ražošanas jauda ir lielāka, nekā valsts iedzīvotāji spēj apēst. Mūsu pārtikas ražotāji spēj nodrošināt ne tikai visus pasūtījumus Latvijā, bet arī trūkstošo piegādi Igaunijai, Lietuvai un daudzām Eiropas valstīm. Daži ražotāji organizē papildu maiņas un ir spējuši kāpināt jaudu pat virs 100%, pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
AS “Dobeles dzirnavnieks”, kas ir Latvijas lielākais graudu pārstrādes uzņēmums, šobrīd strādā ārkārtas režīmā un dara visu iespējamo, lai nodrošinātu pasūtījumu izpildi. “Pieaugošā pieprasījuma dēļ esam palielinājuši ražošanas intensitāti, strādājam ar maksimālu noslodzi 24 stundas dienā septiņas dienas nedēļā,” uzņēmuma darba ritmu atklāj valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.
“Rēzeknes gaļas kombināta” (RGK) mārketinga speciāliste Marta Vorkale atzīst, ka ir atsevišķas produkcijas pasūtījumi, kurus uzņēmums spēj nodrošināt daļēji, jo pieprasījums pēc konserviem ārkārtējās situācijas laikā palielinājies 15 reizes – turklāt gan vietējā, gan ārvalstu tirgū: “Nebija tādu uzkrājumu. Par spīti tam, aktīvi strādājam un jau tuvākajā laikā visi pasūtījumi tiks veikti bez aizkavēšanās.” Citu produktu grupu pasūtījumu izpildi situācija neietekmējot.
Pēc Pārtikas uzņēmumu federācijas ziņām, visstraujāk ir pieaudzis pieprasījums pēc produktiem ar garāko realizācijas termiņu. Kā vērtē I. Šure, tas arī ir saprotams, ņemot vērā ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus. Iedzīvotājiem ir jāmaina savi paradumi, nav ieteicams doties uz veikalu katru dienu, un tas arī ietekmē iepirkumu grozu saturu.
Līdz ar sabiedrībā valdošo satraukumu ir strauji audzis pieprasījums pēc “Dobeles dzirnavnieka” ražotās produkcijas – tie ir produkti ar ilgu glabāšanas termiņu, piemēram, makaroni, milti, graudaugu pārslas, griķi un citi bakalejas produkti.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs K. Amsils bilst, ka pieprasījums pēc pārtikas produktiem ar ilgu glabāšanas termiņu ir audzis ne tikai Latvijā, bet arī citās pasaules valstīs: “Tomēr šībrīža saspringtajā situācijā pasūtījumu izpildi un ražošanu plānojam tā, lai primāri nodrošinātu vietējā tirgus pieprasījumu. Piegādes nepārtrauktību spējam nodrošināt – līdz jaunajai ražai mums ir pietiekams apjoms graudu krājumu, nav arī signālu, ka problēmas varētu skart iepakojuma materiālu ražotājus.”
Atbildot uz jautājumu par nelaimīgajiem griķiem, kas vienbrīd pazuda no veikalu plauktiem, un to, kādēļ cilvēki izprātojuši, ka tieši šis produkts jāsapērk ilgam laikam, K. Amsils vien norāda, ka pieprasījums pēc griķiem šobrīd ir paaugstināts, taču izskaidrojuma šādai patērētāju uzvedībai viņiem neesot.
Varbūt arī nav ko īpaši brīnīties, ka veikalu plaukti reizi pa reizei kļūst tukši, jo daudzi strādā attālināti, bērni dzīvojas pa māju, tāpēc ka skolas ir slēgtas, tātad visas maltītes tiek ieturētas mājās, līdz ar to pārtikas krājumu nepieciešams papildināt, domājot nevis par ilgāka laika rezervi, bet gan par šodienu un tuvākajām dienām.
I.Šure teic, ka skolu un dārziņu slēgšanas, kā arī tūrisma nozares apturēšanas rezultātā faktiski ir apstājies HoReCa segments. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu slēgšana ietekmē nozari, un ēšana mājās to nespēj pilnībā kompensēt. Tāpat ir mainījušies iedzīvotāju iepirkšanās paradumi, kas ietekmē vairākus pārtikas nozares sektorus, piemēram, degvielas uzpildes stacijās samazinājies konditorejas patēriņš.
“Dobeles dzirnavniekam” šobrīd ir būtisks pasūtījumu apjoma pieaugums mazumtirdzniecībā un industriālo klientu segmentā, taču HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) segmentā apjoms ir krities.
Lai neietu uz veikalu, iedzīvotāji labprāt izvēlas pārtikas piegādi mājās. Tiesa, lielo tirgotāju attālinātā pasūtījuma piegādes kalendārā, šķiet, ir tikpat kā neiespējami atrast brīvu “lodziņu” tuvākajām dienām.
Vaicāta, kā un vai ražotāji iesaistās jaunu piegādes kanālu izveidošanā, I. Šure stāsta, ka arī ražotāji aktīvi seko līdzi situācijas attīstībai un meklē jaunus un radošus risinājumus. Vairāki ražotāji ir uzsākuši tirdzniecību internetā, nodrošinot produktu piegādi uz mājām ar mērķi sekmēt iedzīvotāju sociālo distancēšanos un samazināt Covid-19 vīrusa izplatību. Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja uzteic lielisko iniciatīvu – kustību #paliecmājās –, brīvprātīgo tīklu, kas bez maksas vēlas piegādāt pārtiku un citas preces tiem, kas ir riska grupā vai atrodas mājas karantīnā.
“Rēzeknes gaļas kombināts” visu piegādi ir optimizējis, norāda M. Vorkale. Produkcijas derīguma termiņš atļauj to sūtīt retāk un vairāk, un tas arī tiek darīts, lai samazinātu kontaktu starp personām.
LV portāls pamanīja – RGK mājaslapā publicēts paziņojums, ka uzņēmums ir aizvēris interneta veikalu. Kāpēc tā?
M. Vorkale skaidro, ka lēmums par to tika pieņemts jau šā gada sākumā: “RGK interneta veikalā piedāvājām tikai gatavās gaļas produktus (pat ne svaigu gaļu). Uz kopējā pārdošanas fona pieprasījums bija niecīgs. Tas ir tikai loģiski, jo cilvēki uz veikalu nedodas tikai pēc gaļas, viņi vēlas arī maizi, sieru un pienu. Liela konkurence – veikali piedāvā visu klāstu. Latvijā šobrīd darbojas divi lieli interneta veikali (“Barbora”, “Nuko”), un atvērts arī “E-Rimi”, kas šo plašo izvēles klāstu piedāvā. Visos internetveikalos var iegādāties arī RGK produktus.”
Zemkopības ministrijā izveidota krīzes vadības grupa, kurā ir pārstāvēti gan lauksaimnieki un tirgotāji, gan pārtikas ražotāji un pārstrādātāji. Krīzes vadības grupa katru dienu izvērtē situāciju un risina problēmas, lai palīdzētu uzņēmējiem.
Pēc I. Šures teiktā, jaunākā apkopotā informācija liecina, ka Latvija ar pārtikas piegādi tiek nodrošināta faktiski pilnā apmērā. Atsevišķos gadījumos var būt runa, ka vairākiem produktiem ir mazāks sortiments, nekā ierasts ikdienā, varbūt trūkst kāda importa produkta, taču visas produktu grupas ir pieejamas: “Ne tikai nodrošinām Latvijas pieprasījumu, bet arī ražojam Eiropas valstīm, tajā skaitā mūsu kaimiņiem.”
“Kā jau vairākkārt esam uzsvēruši, Latvijas ražotāji pilnībā var nodrošināt vietējo tirgu, kā arī turpināt eksportēt. Nepieciešamības gadījumā prioritāte būs vietējais tirgus,” norāda LPUF vadītāja.
Lielu daļu pārtikas nozares problēmjautājumu atrisinājusi ārkārtējā stāvokļa izsludināšana, nosakot, ka uzņēmumiem prioritāte ir vietējais tirgus. Pēc LPUF iniciatīvas ar pārtikas aprites papildu regulējumu ārkārtējās situācijas laikā nepieciešamības gadījumā ir noteiktas pieļaujamās atkāpes preču marķējumam. Vēl tiek risināts arī jautājums par pārtikas piegādātāju šoferu darba laiku, lai tas tiktu pagarināts un lai netiek piemērots sods. Sākotnēji bijušas lielas problēmas ar robežu šķērsošanu, bet tagad situācija ir uzlabojusies.
Arī RGK pārstāve M. Vorkale piekrīt, ka pašreiz rindas uz robežas neveidojas. Pirms dažām dienām bijusi aizķeršanās Vācijā, bet šobrīd viss notiek kā parasti. RGK no saražotās produkcijas eksportē aptuveni 10%.
“Robežu slēgšana ir sabremzējusi mūsu kravu pārvadājumus. Šobrīd gan situācija ir uzlabojusies, ja salīdzinām ar pirmajām dienām pēc robežu slēgšanas, kad “Dobeles dzirnavnieka” automašīna uz Lietuvas un Polijas robežas nostāvēja 52 stundas, pirms varēja turpināt kustību. Pašlaik robežu šķērsošana prasa vidēji 2–4 stundas, tomēr situācija ir ļoti mainīga. Arvien biežāk saņemam ziņas, ka netiek pieņemtas kravas ar precēm, kas nav pirmās nepieciešamības. Tāpat ar būtiskām problēmām saskaras kuģu pārvadājumi,” aktuālo situāciju apraksta K. Amsils.
“Dobeles dzirnavniekam” eksports veido lielāko daļu apgrozījuma – uzņēmums ir sadarbojies ar klientiem vairāk nekā 70 valstīs Eiropā, Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā. “Dobeles dzirnavnieka” galvenie eksporta produkti ir pārslas, makaroni, milti un durum jeb cieto kviešu manna. Pašreiz pasūtījumu apjoms ļoti būtiski audzis visās šajās produktu grupās, atsevišķiem klientiem – pat vairākas reizes.
“Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs uzskata: lai spētu nodrošināt operatīvu pirmās nepieciešamības preču transportēšanu, valstīm vajadzētu vienoties par īpašu pārtikas koridoru veidošanu robežšķērsošanai – tas ražotājiem ļautu plānot loģistikas procesus un produktus veikalu plauktos nogādāt pēc iespējas ātrāk.
Covid-19 vīruss ir izaicinājums visai pasaulei, bet Latvija, iespējams, ir labākā zeme, kur pavadīt šo laiku, – mums ir lieli pārtikas ražotāji, ir pašu piens un graudi, ir spēcīgi lauksaimnieki, kas nodrošina izejvielas, lai pārstrādātāji varētu strādāt bez problēmām, optimismu uztur I. Šure.
