Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Avots: CSP
LV portāla infografika
Pirmais šoks saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir beidzies, tomēr tālāko situāciju ir grūti prognozēt, atzīst LV portāla uzrunātie uzņēmumi un nozaru asociācijas. Komersanti uzmanīgi seko līdzi pasaules tirgus izmaiņām, meklējot labāko ceļu, kā tās izmantot uzņēmumu darbības pilnveidošanai. Valsts stratēģija tautsaimniecības izejai no krīzes vēl top – šobrīd kopā ar uzņēmējiem un nozaru ekspertiem Ekonomikas ministrija izstrādā Latvijas ekonomikas atjaunošanas rīcības plānu.
“Ir jāsniedz atbalsts perspektīvai uzņēmējdarbībai, kas palīdzēs izkļūt mūsu ekonomikai no krīzes,” uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits. “Lai stabilizētu ekonomiku pēc vīrusa ierobežošanas izraisītās krīzes, valdības veiktie aizņēmumi pēc iespējas jēgpilni jānovirza perspektīvo nozaru atbalstam, kas palīdzēs ieguldītos līdzekļus atgūt un veicinās tautsaimniecības augšupeju.”
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, 2019. gada novembrī Latvijā bija 1246 lielie nodokļu maksātāji, kuri samaksājuši 60,5% no visiem nodokļiem. Vairākums šo komersantu lielākoties strādā eksporta tirgos.
Centrālās statistikas pārvaldes informācija liecina, ka piecas svarīgākās eksporta preces pēc to īpatsvara kopējā eksporta vērtībā ir elektroierīces un elektroiekārtas, mehānismi un mehāniskās ierīces, zāģmateriāli, farmaceitiskie produkti un kvieši un kviešu un rudzu maisījums. 2018. gadā šīs preces veidoja aptuveni 67% no eksporta kopējās vērtības.
Visvairāk tiek eksportēts uz Eiropas Savienības (ES) valstīm: 2019. gadā uz ES tika eksportēti vairāk nekā 72% no visām Latvijas precēm.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns zina teikt, ka eksporta uzņēmumu apgrozījums krities ir par 20–30%. Vairākas nozares – kokapstrādes, metālrūpniecības, mašīnbūves un IKT nozare – šobrīd izpilda jau iepriekš saņemtos pasūtījumus, bet ir uztraukums par jauniem līgumiem: tie ir samazinājušies vai to nav vispār. Tiesa, šiem uzņēmumiem dažus mēnešus būs darbs, bet, ja neatjaunosies pieprasījums un izbeigsies pašreizējie pasūtījumi, potenciāli var iestāties dīkstāve.
LIAA vadītāja teiktajam piekrīt Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds: “Kad ir nopietna krīze, daudzi pārskata investīciju plānus – atceļ, samazina. Šādos brīžos reti kurš atvēzējas jauniem projektiem.”
80% no Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas uzņēmumu apgrozījuma dod eksports. “Kopējais apgrozījuma kritums būs, lai gan uzņēmumos situācijas ir atšķirīgas,” saka T. Grīnfelds. “Komersantiem, kas koncentrējušies uz mašīnbūvi, jau no krīzes sākuma klājas smagi, jo lielākās autorūpnīcas Eiropā uz laiku ir slēgtas. Ir problēmas uzņēmumiem, kuri ražo iekārtas un kuriem no ārvalstu piegādātājiem jāsaņem svarīgas komponentes, bet partneri ir aizvēruši ražotnes. Martā daļa uzņēmumu samazināja ražošanas apjomu, darbinieki pieteicās dīkstāves pabalstam.”
Bet lielākā daļa uzņēmumu, kuri ir Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas biedri, turpina strādāt normālā režīmā, jo iepriekšējos trīs gados bija diezgan liels apjoma pieaugums un pasūtījumi veikti jau pusgadu uz priekšu, norāda asociācijas vadītājs.
Laiks, kad samazinās pamatražošana, ir labs brīdis izstrādāt jaunus produktus un ieviest inovācijas, ko arī dara Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas uzņēmumi.
Kokapstrāde ir nozare, kas eksportē ļoti daudz, un koncerns “Latvijas Finieris” ir viens no tās flagmaņiem. “Latvijas Finiera” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis atzīst, ka “globālā, arī Latvijas, ekonomika šobrīd piedzīvo ļoti nopietnu krīzi, par kuras apmēru, ilgumu un sekām ir ārkārtīgi grūti, pat neiespējami veikt objektīvas prognozes. Paredzams, ka šī cīņa nebūs ātra un var ilgt daudzus mēnešus. Pēc uzvaras pār vīrusu paies vēl ilgāks laiks, kamēr atveseļosies globālā ekonomika”.
Koncerns “Latvijas Finieris” eksportē 95% savas pamatprodukcijas – bērza saplākšņa produktus ar zīmolu “Riga”. “Šobrīd mūsu prioritāte un pienākums ir cīnīties par katru līgumu. Atbilstoši standarta procedūrai krīzes situācijā visa plānošana tiek veikta īstermiņā, reaģējot uz strauji mainīgajiem ārējiem apstākļiem un operatīvi pieņemot lēmumus par tuvākajām nedēļām, atsevišķu darbu gadījumā – tuvākajiem mēnešiem,” saka U. Biķis. Pagaidām situācija koncernā ir stabila.
“Latvijas spēja pārvarēt krīzi ļoti lielā mērā būs atkarīga no eksporta naudas plūsmas, kā arī mākas to sabalansēt ar izdevumiem, jo īpaši – naudas plūsmu, kas virzīsies ārā no valsts, jeb importu,” spriež U. Biķis.
“Latvijas Finieris” aicina par to aizdomāties ikvienu iedzīvotāju, vairāk nekā jebkad izvērtējot savus tēriņus un pēc iespējas izvēloties Latvijas preces un pakalpojumus, tā atstājot naudu vietējā ekonomikā.
Savukārt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure atzīst, ka nozarē pirmais pandēmijas šoks ir beidzies un lielie uzņēmumi ir nostabilizējušies gan vietējā, gan eksporta tirgū. Lielie pārtikas ražošanas uzņēmumi, kuru jauda vairākas reizes pārsniedz Latvijas tirgus vajadzības, nodrošina apmēram 80% no federācijas kopējā produkcijas eksporta.
Lai gan situācija pārtikas uzņēmumos ir ļoti individuāla, vairāk cietīs vidējie un mazie uzņēmumi, spriež I. Šure.
Visiem lielajiem uzņēmumiem, kuri strādāja arī HoReCa segmentā, apgrozījums kritās jau marta vidū, kolīdz tika izsludināta ārkārtējā situācija, ieviesta attālinātā mācīšanās skolā un slēgti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi.
“Sākoties ārkārtējai situācijai, ar produktiem primāri vajadzēja nodrošināt vietējo tirgu, tādēļ savus asociācijas biedrus lūdzām atlikt eksporta pasūtījuma izpildi. Ātri to izdarījām, piepildījām vietējo tirgu – visi produkti ir pieejami, plaukti ir pilni. Tikai pēc tam lielie uzņēmumi pārorientējās un atsāka pildīt eksporta saistības,” stāsta asociācijas vadītāja.
Sākumā pārtikas uzņēmumiem lielas problēmas bijušas ar loģistiku, nozare bažījās arī par to, ka loģistikas pārrāvuma dēļ pietrūks iepakojuma materiāla, kuru lielākoties ražo Ķīnā. Tagad transporta loģistika ir vairāk vai mazāk sakārtojusies, ir sagādātas iepakojuma un izejvielas rezerves.
Kas strādā ar plusa zīmi? “Neliels kāpums ir uzņēmumiem, kuri eksportē ilgtermiņa produktus, piemēram, graudus,” zina teikt I. Šure. “Ceram, ka eksporta kritums kopumā nebūs liels.”
Grūtāk klājas sviestmaižu izgatavotājiem, konditorejas uzņēmumiem, tortu cepējiem un tiem uzņēmumiem, kuriem ir savi veikali.
Farmācijas koncerns “Olainfarm” ik gadu nodokļos valstij nomaksā vairāk nekā desmit miljonus eiro. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Gundars Bērziņš atzīst, ka krīzes ietekme jūtama galvenokārt saistībā ar lēnāku piegādi, ievērojami dārgāku starptautisko loģistiku un nestabilitāti dažādu valstu ekonomikā. Pieprasījums pagaidām nav īpaši mainījies, tomēr situāciju ir grūti prognozēt.
Tā kā ekonomiskā situācija ir stabila un pieprasījuma izmaiņas nav lielas, “Olainfarm” neizmanto krīzes atbalsta instrumentus.
Atbildot uz jautājumu par uzņēmuma stratēģiju krīzes pārvarēšanai, G. Bērziņš bilst: “Olainfarm” uzmanīgi seko līdzi pasaules un ES farmācijas tirgus izmaiņām un tendencēm, meklējot labāko ceļu, kā tās izmantot uzņēmuma stratēģijas pilnveidošanai. Tāpēc šobrīd ļoti aktīvi izstrādājam jaunus produktus, kā arī izvērtējam iespējamos attīstības virzienus ar labākajām perspektīvām”.
Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs atzīst, ka nozares uzņēmumiem pārvarēt krīzi palīdz “Finanšu attīstības instutūcijas “Altum”” sniegtais atbalsts. “Svarīgi ir apgrozāmo līdzekļu aizdevumi: ja aizkavējas maksājums no ārzemju partneriem, svarīgi ir samaksāt algas. Nozarē tiek veikti daudzi savstarpēji darījumi un piegādes, jo tehnoloģijas dažādiem uzņēmumiem ir specifiskas un reti kuram ir visas iekārtas. Daudz iepērk pakalpojumus no citiem nozares uzņēmumiem. Līdz ar to, ja vienam ir maksātnespēja, ķēdīte ļoti ātri aiziet tālāk. Svarīgi, lai maksātspēja saglabātos,” vērtē T. Grīnfelds.
“Latvijas Finieris” uzskata, ka valstij ar saviem lēmumiem ir jāļauj uzņēmumiem būt maksimāli elastīgiem dažādu krīzes situācijai atbilstošu lēmumu pieņemšanā, lai pēc iespējas saglabātu savu konkurētspēju un līdz ar to arī eksporta nestos ieņēmumus ekonomikai.
Piemēram, būtu jāpapildina valsts atbalsta krīzes instrumenti ar daļējās dīkstāves iespējām, kā arī jāizveido elastīgāks Darba likums krīzes un pēckrīzes laikā.
“Arī Latvijā vajag atbalstīt lielos eksporta uzņēmumus, kā tas ir Lietuvā, kur tos atbalsta no valsts līdzekļiem,” saka I. Šure. “Tās ir investīcijas nākotnē, jo šie līdzekļi nāk atpakaļ ar nodokļiem, eksporta kāpumu un izaugsmi.”
Patlaban ir indikācijas, ka atsevišķiem piena pārstrādes uzņēmumiem varētu būt produkcijas uzkrājumi, atzīst Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. Šie uzņēmumi saņems kompensāciju, ja martā, aprīlī, maijā un jūnijā nerealizēto preču krājumi būs pieauguši par 25% vai neto apgrozījums samazinājies par 25%, salīdzinot ar 2019. gadu. Atbalsts tiks pārrēķināts 20% apmērā vai nu no preču krājuma vērtības pieauguma, vai apgrozījuma samazinājuma apmēra. Savukārt atbalstu nepiešķirs tiem, kuriem finanšu grūtības bijušas līdz 2019. gada 31. decembrim.
Ministru kabineta 14. aprīlī pieņemtie grozījumi noteikumu projektā “Kārtība valsts atbalsta piešķiršanai, administrēšanai un uzraudzībai lauksaimniecības un pārtikas nozarē saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi” gan vēl nav stājušies spēkā.
16. aprīlī ar Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa rīkojumu izveidota attīstības grupa tautsaimniecības stimulēšanai ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga vadībā. Plānots, ka šonedēļ notiks pirmā attīstības grupas sēde, kurā Ekonomikas ministrija prezentēs jau līdz šim sagatavoto plānu.
Jānis Vitenbergs atzīst, ka Latvijas ekonomikas atjaunošanas plāns ir sadalīts trīs posmos: stabilizēt ekonomiku, mainīt ekonomikas struktūru un attīstīt uzņēmumus ar augstu eksportspēju jeb stabilizēt, pārorientēties un augt.
Darba grupā tiek spriests par atbalstu ne tikai īstermiņā, bet arī vidējā termiņā – trīs gadu griezumā –, jo “ir svarīgi izveidot atbalsta mehānisma rīkus uzņēmumiem nākamajiem posmiem, kad daļa vai visi veselības ierobežojumi tiks atcelti”.
Plāna galvenais mērķis – strukturāli mainīt ekonomiku, orientējot to uz zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu eksportu. Tiks piedāvātas politikas izvēles, kuras īstenot gan publiskajam, gan privātajam sektoram.
J. Vitenbergs: “Pirmajā un otrajā fāzē (stabilizēt un pārorientēties) izšķirīgi svarīgi būs nodrošināt arī ekonomikas iekšējo patēriņu. Tieši tāpēc ir būtiski, lai ne tikai valsts institūcijas, bet arī pašvaldības tirgū proaktīvi izliktu mērķtiecīgus pasūtījumus, kas saistās ar nākotnē nepieciešamo infrastruktūru (ceļi, tilti, apvedceļi utt.), kā arī publiskos pasūtījumus saistībā ar mājokļu infrastruktūras kvalitātes uzlabošanu (energoefektīvitātes programmas, īres mājokļu būvniecība, renovācijas utt).”
***
Ministru kabineta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” aktuālā versija un citi ar Covid-19 saistītie valdības pieņemtie normatīvie akti ir pieejami vietnes likumi.lv sadaļā “Covid-19”. Visus aktuālos normatīvos aktus oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” publicē nekavējoties pēc to saņemšanas.
