Ja apzīmējums “mobilitātes nedēļa” neko neizsaka, lai atmiņā paliek diena bez auto, kas ir šīs nedēļas kulminācija. Projekta mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni par privātā autotransporta izmantošanas ietekmi uz vidi un aicināt sabiedrību izmēģināt videi draudzīgākus pārvietošanās līdzekļus, skaidro “Latvijas Zaļā kustība”.
Viena no lielākajām sabiedriskā transporta sniegtajām priekšrocībām ir laiks, kuru var veltīt noderīgām un patīkamām nodarbēm, nevis pavadīt satiksmes sastrēgumā. Pētījumu centra SKDS 2018. gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina: braucot vilcienā, 37% pasažieru lieto internetu, 31% aptaujāto klausās mūziku, lasa, skatās pa logu vai vēro cilvēkus, bet 26% izmanto iegūto laiku kādai citai svarīgai nodarbei – gulēšanai.
Sabiedriskajā transportā var darīt to, kam parasti neatliek laika: noskatīties mīļāko seriālu, izlasīt grāmatu, kura jau pusgadu gaida savu kārtu uz naktsskapīša, vai iegūt vēl papildu stundu miega. Turklāt ne mazāk svarīgs ir drošības aspekts – pie stūres lasīt ziņas, pētīt jaunumus vai rakstīt komentārus sociālajos tīklos ir bīstami, bet sabiedriskajā transportā to mierīgi var darīt. Brauciens vilcienā ir draudzīgs apkārtējai videi un arī finansiāli izdevīgs, īpaši, pērkot e-biļeti mūsu mobilajā lietotnē, kur tā ir par 5% lētāka nekā kasē,” uzsver “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.
Būtiski, ka braukšana sabiedriskajā transportā ir arī saudzīgāka apkārtējai videi. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā vidējais braucēju skaits vienā vieglajā automobilī ir no 1,6 līdz 1,9 personām. Tas nozīmē – katrā automašīnā, kas piedalās satiksmē, atrodas tikai viens vai divi cilvēki. Savukārt viens autobuss ne tikai saīsina sastrēgumu aptuveni 52 vieglo automobiļu garumā, bet arī samazina gaisa piesārņojumu. Turklāt 52 vieglie auto kopā saražo vidēji 10 400 g/km CO2 izmešu, savukārt viens autobuss rada tikai 900 g/km, ziņo “Autotransporta direkcija”.
“Sabiedriskā transporta tīkls Latvijā ir labi attīstīts, tā pilnveidošanas darbi turpināsies, īstenojot Sabiedriskā transporta nākotnes koncepciju 2021.–2030. gadam. Šī gada pirmajos sešos mēnešos pasažieru vajadzībām esam pielāgojuši maršrutu tīklu, veicot izmaiņas 315 maršrutos un palielinot kustības ātrumu 51 maršrutā. Šobrīd Latvijā regulāri kursē 1175 autobusi, kuru vidējais vecums pēdējo gadu laikā ir samazinājies par apmēram diviem gadiem; trešā daļa autobusu ir jaunāki par pieciem gadiem. Vairāk nekā pusē autobusu ir iespējami bezskaidras naudas norēķini, un gandrīz 700 maršrutos var iegādāties abonementa biļetes,” stāsta “Autotransporta direkcijas” valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Šogad Eiropas Mobilitātes nedēļā aktīvi piedalās vairākas pašvaldības, arī Daugavpils novads, Apes novads, Valmieras novads un Liepāja.
