Kā atzīmē Vaira Vīķe-Freiberga, šis darbs veltīts “pagātnes un tagadnes manas zemes dziedātājiem, atceroties 1918. gada 18. novembra Latvijas Neatkarības deklarācijas simtgadi”. Šīs grāmatas nolūks ir uzskatāmi demonstrēt, ka bez liriskās tautas dzejas izpratnes nav iespējams izprast mutvārdu daiļrades dziļāko būtību, lai arī starptautiskā pētniecība parasti pievērsusies tikai episkiem dziedājumiem, balāžu tradīcijām un mītiem.
Sējuma sešās nodaļās analizēti garāko dziesmu ceri no plašā precību dziesmu tematiskā cikla, rādot, kā garākās dziesmas gan vadās pēc tām īpatnējām uzbūves shēmām, gan arī satur fragmentus vai moduļus, kas atrodami citviet dainu pūrā kā atsevišķas četrrindes vai sešrindes.
Dziesmas citētas oriģinālā līdz ar tulkojumiem angļu valodā, vairākām dziesmām pievienotas arī melodijas. Satura ziņā tās veido tādu kā kopēju teiksmu par precinieku, kas jāj vai brauc sievas lūkoties, ieskaitot ļoti garās un senās dziesmas par līgavu zagšanu. Nav aizmirstas arī dziesmas, kas veido precību teiksmu no tautu meitas skatpunkta. Noskaņā tās visas atklājas izteikti daudzveidīgas, no komiskiem vai pat groteskiem līdz nopietni filozofiskiem un pat traģiskiem elementiem, savā "Facebook" kontā vēstī V. Vīķe-Freiberga.
Grāmatas atvēršana Latvijas Kultūras akadēmijā notiek otrdien, 17. septembrī.
