Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika. Avots: “Latvijas Pilsoniskā alianse”
Patlaban ir grūti spriest, vai izmaiņas Uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) likumā pārtrauks dramatisko ziedojumu lejupslīdi nevalstiskajām organizācijām (NVO) un atvieglos ziedojumu piesaisti. Biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” (LPA) direktore Kristīne Zonberga uzsver, ka grozījumi tomēr nerisina kopējo finanšu krīzi sektorā, jo piedāvāto ziedojumu atlaižu modeli var izmantot tikai tad, ja uzņēmējs izņem dividendes.
Kā rakstīts iepriekš, nevalstiskās organizācijas saistībā ar nodokļu reformu no 2018. gada 1. janvāra pērn pirmajā pusgadā ziedojumos vidēji saņēma par 38% mazāk nekā aizpērn šajā laika posmā. NVO pārstāvji risināja sarunas ar Finanšu ministriju (FM) par ieviestās nodokļu kārtības maiņu.
Jāatgādina, ka atbilstoši izmaiņām nodokļu maksātājs, kas vēlas ziedot, bija tiesīgs pārskata gadā izvēlēties vienu no trim uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu veidiem, ko noteica UIN likums:
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka no trim atvieglojuma veidiem uzņēmumi pērn visvairāk ir izmantojuši pirmos divus variantus.
“Lai uzlabotu situāciju ar ziedojumiem, šogad pavasarī LPA sadarbībā ar 18 lielākajām sabiedriskā labuma organizācijām (SLO) Saeimā iesniedza Uzņēmuma ienākumu nodokļa (UIN) likuma grozījumu priekšlikumus, jo pašreizējā UIN atbalsta sistēma uzņēmumiem, kas izvēlas ziedot sabiedriskā labuma organizācijām, nav pietiekama,” skaidro Kristīne Zonberga.
Saeima nolēma izmainīt UIN 12. panta 3. daļu par nodokļa atlaidi ziedotājiem, paredzot, ka laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim nodokļa maksātājiem pārskata gadā, kas sākas 2020., 2021. un 2022. gadā, ir tiesības taksācijas periodā par pārskata gada dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli samazināt par 85% (iepriekš bija 75%) no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 30% (iepriekš bija 20%) no aprēķinātās UIN summas par aprēķinātajām dividendēm.
Patlaban ir grūti spriest, vai likuma grozījumi, kas stāsies spēkā 1. jūlijā, atvieglos ziedojumu piesaisti SLO, saka LPA direktore. Tomēr viņa cer, ka situācija uzlabosies. Līdzīgās domās ir arī biedrības “Tarba” pārstāve Maija Pavlova un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis. “Izmaiņas UIN likumā, protams, nedaudz atvieglos situāciju, bet lielus uzlabojumus nenesīs. Tie nebūs tik nozīmīgi, lai teiktu, ka ziedojumi var atgriezties iepriekšējā līmenī,” vienisprātis ir NVO pārstāvji.
Pērn pieņemtās nodokļu izmaiņas ziedošanas jomā radīja neizpratni, jo šis ir mehānisms, kā mudināt uzņēmējus iesaistīties sabiedrības kopējā labuma nodrošināšanā.
Arī telekomunikācijas uzņēmuma “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) prezidents Juris Binde teic, ka nevar droši apgalvot, vai UIN likuma izmaiņas valsts mērogā pozitīvi ietekmēs uzņēmumu vēlmi ziedot, jo parasti kompāniju budžets tiek plānots gadu uz priekšu vai pat ilgāk. “Taču, plānojot nākamā gada LMT ziedojumu apjomu un projektu portfeli, tiks izvērtēta UIN likuma ietekme un potenciālās izmaiņas,” piebilst LMT prezidents.
Ziedojumu kārtība līdz ar nodokļu politikas maiņu nav ietekmējusi LMT – ziedojumu apjoms šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nav būtiski mainījies. Uzņēmums savas darbības 27 gados Latvijas sportam, kultūrai, izglītībai un labdarībai ziedojis vairāk nekā 28 miljonus eiro (arī sponsorējot dažādus pasākumus).
LPA patlaban veic padziļinātu izpēti, kā nodokļu reforma un izmaiņas UIN likumā no 2018. gada 1. janvāra mainīja ziedojuma kopsummu nevalstiskajām organizācijām pērn, salīdzinot ar 2017. gadu. Taču jau šobrīd ir zināms, ka ziedojumi SLO samazinājušies par 38% jeb 24 miljoniem eiro. Turklāt ziedojumi ir bijuši viens no trim būtiskākajiem NVO finanšu avotiem – 2017. gadā tie veidoja 24,57% no kopējā NVO sektora budžeta.
Vislielāko ziedojumu kritumu pērn izjutušas šādas jomas:
A. Vrubļevskis min skaitļus, kā nodokļu reforma, kas stājusies spēkā 2018. gada 1. janvārī, ietekmējusi atsevišķu sporta federāciju ziedojumu apjomu. Latvijas bobsleja un skeletona federācijai pērn, salīdzinot ar 2017. gadu, ziedojumu apjoms sarucis par 90%, Latvijas Kamaniņu sporta federācijai – par 95%, bet Latvijas Basketbola savienībai – par 70%.
Arī fonda "ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta apstiprina, ka pērn uzņēmumu ziedojumi ir samazinājušies, bet par situāciju 2019. gadā varēs spriest gada nogalē, kad tiek aprēķināta uzņēmumu peļņa un akcionāri pieņem lēmumus par ziedojumiem.
“Pērn pieņemtās nodokļu izmaiņas ziedošanas jomā radīja neizpratni, jo šis ir mehānisms, kā mudināt uzņēmējus iesaistīties sabiedrības kopējā labuma nodrošināšanā,” saka R. Dimanta. ”Nevienam nav pienākuma ziedot. Ziedošana ir dalīšanās ar peļņu, dalīšanās sabiedriskā labuma nodrošināšanā. Kā panākt, lai iedzīvotāji un uzņēmumi ieguldītu kopējās sabiedrības labklājībā vairāk nekā tikai ar obligāti nodokļu nomaksu? Atbilde ir ļoti vienkārša – radot stimulus. Stimuli ir dažādi: patriotisms, publisks novērtējums, gandarījums. Nodokļu atlaides ir finanšu stimuls – ziedo 100 eiro, un uzņēmums varēs samaksāt nodokļos par 25 eiro mazāk.”
Arī biedrībai “Tarba”, kas uztur Ģertrūdes ielas teātri, pērn ziedojumu apjoms samazinājies uz pusi, bet šogad būšot vēl sliktāk, atklāj teātra producente M. Pavlova. “Ietekme ir ļoti jūtama. Kāda ir izeja? Vai nu vairāk jāpievēršas saimnieciskajai darbībai un jāpelna pašiem, vai arī vairāk jāiesaistās citos projektos.”
M. Pavlova atceras, ka pirms dažiem gadiem pati piedalījusies Saeimas komisijā, kurā tika apspriestas nodokļu politikas izmaiņas no 2018. gada: “Likumdevējs argumentēja, ka procentuāli apjoms, kuru NVO saņem ziedojumos, nav tik liels un ka galvenā motivācija ziedot ir altruistiska. Bet tas nav tik neapšaubāmi. Ziedošana tomēr sniedz arī iespēju saņemt zināmas nodokļu atlaides.”
K. Zonberga zina teikt – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē NVO pagājušo gadu noslēdza ar zaudējumiem. “Šādu rezultātu ietekmēja nodokļu sloga palielinājums un mazāk motivējošs ziedošanas regulējums. Savukārt citi finanšu avoti no valsts puses ir nepamatoti ierobežoti, tajā skaitā vēlme ierobežot organizāciju saimniecisko darbību un pārlieku zemais privātpersonu attaisnoto ziedojumu slieksnis,” uzskata LPA vadītāja, piebilstot, ka šie ir būtiski finanšu avoti, kas nevalstiskajām organizācijām ļauj saglabāt savas darbības ilgtspēju un neatkarību no valsts un pašvaldību finansējuma.
NVO pārstāves viedoklim piekrīt arī Finanšu ministrija. Ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis atzīst: “Līdz ar UIN modeļa maiņu mainās arī uzņēmumu motivācija veikt ziedojumu sabiedriskā labuma organizācijai (SLO), jo šobrīd pastāv iespēja, nesadalot peļņu, katru gadu neveikt UIN maksājumus, bet paturēt visus līdzekļus uzņēmējdarbības attīstībai. Šī iemesla dēļ ziedojumu stimuls var nedarboties, ja uzņēmums neveic peļņas sadali un tādējādi tam neveidojas nodokļa saistības.”
LV publikācijā pirms gada Finanšu ministrija norādīja – UIN likuma pārejas noteikumos ir paredzēts, ka 2019. gada laikā tiks izvērtēta ziedojumu modeļa ietekme uz SLO sektoru. Tagad situācijas analīze ir pagarināta par diviem gadiem: UIN likuma pārejas noteikumu 38. punktā ir noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 30. novembrim izvērtēs UIN likuma normu ietekmi uz SLO saņemtajiem ziedojumiem.
Negatīvas ietekmes gadījumā kopā ar SLO nozaru asociācijām Finanšu ministrija izstrādās priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem, uzsver A. Jarockis.
Šobrīd Finanšu ministrija neplāno jaunus stimulus SLO, jo vēlas izvērtēt jaunā režīma darbību, sākot ar 2020. gadu, kad varētu palielināties atvieglojuma intensitāte.
