Atbilstoši izmaiņām nodokļu reformā, kas stājās spēkā šogad 1. janvārī, nodokļu maksātājs, kas vēlas ziedot, ir tiesīgs pārskata gadā izvēlēties vienu no trim uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu veidiem, ko nosaka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums:
- neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5% apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem;
- neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 2% no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi;
- samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto UIN par 75% no ziedotās summas, nepārsniedzot 20% no aprēķinātās UIN summas par aprēķinātajām dividendēm.
Ziedojumu par 38% mazāk
Biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” direktore Kristīne Zonberga atceras, ka, lai gan Finanšu ministrija, ieviešot jauno nodokļu reformu, pērn apgalvoja, ka tāds ir arī Igaunijas ziedojumu finanšu modelis un viss būs kārtībā, nevalstisko organizāciju apvienība jau tobrīd uzskatīja, ka šī sistēma nedarbosies, jo tā labi nefunkcionējot arī ziemeļu kaimiņvalstī. LV portāla publikācijā “NVO pārstāve: Ar publisko pārvaldi neveidojas dialogs” jau rakstījām, ka sabiedriskās organizācijas uzskata, ka ziedojumu sistēma nodokļu reformas rezultātā ir atmesta par gadiem desmit atpakaļ, jo 0% likme reinvestētajai peļņai nav motivējoša uzņēmumiem.
Ziedojumu sistēmas ačgārnumu apliecinot arī biedrības veiktā nevalstisko organizāciju (NVO) aptauja. Salīdzinot ziedojumu apjomu šogad un pērn no 1. janvāra līdz 30. jūnijam, samazinājums ir apmēram par 38%, kas naudas izteiksmē ir 914 621 eiro. Tiesa, atbildes iesniegušas 56 organizācijas, bet kopumā nevalstiskajā sektorā gada pārskatus Uzņēmumu reģistram iesniedz ap 16 000 NVO.
“Ir skaidri redzams, ka NVO šogad nesaņems ziedojumus pērnā gada apjomā. Otrajā pusgadā kritums varētu būt vēl lielāks – slieksnis varētu būt 75%,” vērtē K. Zonberga. “Turklāt FM apsolīja, ka tikai 2019. gada jūnijā pārskatīs nodokļu reformas ietekmi, bet mēs tik ilgi gaidīt nevaram.”
Pēc biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” datiem, katru gadu ziedojumos NVO saņem ap 100 miljoniem eiro, no šī apjoma sabiedriskā labuma organizācijas – 57 miljonus eiro.
Gaida gada beigas
Medijos par ziedojumu samazinājumu uz pusi ir paziņojušas sporta organizācijas. Liels finansējuma kritums ir arī kustībai “Iespējamā misija” – trūkst ap 93 000 eiro, kā arī NVO, kas strādā pilsoniskās sabiedrības attīstības un kultūras jomā, uzsver K. Zonberga.
Savukārt vairākas NVO LV portālam apgalvoja, ka par nodokļu reformas ietekmi uz ziedojumiem varēs spriest tikai gada beigās. Biedrības “Papardes zieds” preses sekretārs Kaspars Līcītis: “Tradicionāli lielākā daļa ziedo gada beigās, tāpēc šobrīd nevaram droši apgalvot vai noliegt, ka ziedojumu apjoms ir samazinājies vai palielinājies.”
Ir skaidri redzams, ka NVO šogad nesaņems ziedojumus pērnā gada apjomā. Otrajā pusgadā kritums varētu būt vēl lielāks – slieksnis varētu būt 75%.
Līdzīgu viedokli pauda arī biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” direktors Andris Bērziņš: “Privātpersonu attieksme pret ziedojumiem nav mainījusies, bet attiecībā uz juridiskām personām esam nogaidošā situācijā, jo tās pārsvarā ziedo gada nogalē.”
Savukārt valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs LV portālam apliecināja, ka sabiedrība nav plānojusi mainīt ziedojumu politiku un turpina atbalstīt likumdošanā noteiktās četras jomas: sportu, kultūru, izglītību, zinātni un sociālo palīdzību.
Top ierosinājumi Finanšu ministrijai
Biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” direktore atklāj – lai situāciju ziedojumu jomā mainītu, patlaban top priekšlikumi Finanšu ministrijai, kuros plānots ierosināt ar UIN neaplikt ziedojuma summu līdz 10% no iepriekšējā pārskata gada tīrās peļņas, kā arī ar UIN neaplikt ziedoto summu, kas veido ne vairāk kā 3% no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi. Savukārt trešais priekšlikums paredz mainīt bāzi, no kuras var ziedot NVO, t.i., nevis UIN atlaide no dividendēm, bet gan no peļņas 75% apmērā no ziedotās summas.
Tomēr K. Zonberga uzskata, ka kardināli būtu jāpārskata NVO finansēšanas modelis: “Piemēram, Lietuvā iedzīvotāji pēc izvēles var novirzīt 1% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) NVO finansēšanai. Šādu variantu tomēr nesaredzam kā kompensējošu mehānismu. Ja būtu arī Latvijā, tas būtu kā papildinošs finansējums. Citu valstu pieredze liecina: pat ja šāds mehānisms ir, tikai IIN ziedo apmēram 30% nodokļu maksātāju. Līdz ar to tas ir līdzdalības, nevis finansēšanas mehānisms.”
Finanšu ministrija saskata plašākas iespējas ziedot
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis norāda, ka “diskusijās starp valsts institūciju pārstāvjiem, uzņēmējiem un NVO pārstāvjiem ir izstrādāti pat trīs nodokļa atvieglojumu varianti ziedotājiem. Līdz šim bija tikai viens. Līdz UIN reformai UIN aprēķināšanas pamatā bija pārskata gadā gūtā peļņa (līdz UIN deklarācijas iesniegšanai, maksājot UIN avansa maksājumus), paredzot nodokļa atlaidi par veiktajiem ziedojumiem. Savukārt jaunais UIN modelis atbilst Igaunijā pastāvošajai UIN aprēķināšanas kārtībai un paredz UIN saistību atlikšanu līdz brīdim, kad uzņēmums sadala peļņu. Jaunais UIN modelis paredz plašākas iespējas ziedotājiem saņemt UIN atvieglojumus. Uzņēmēji var lemt, vai peļņu sadalīt dividendēs vai novirzīt saimnieciskās darbības attīstībai, vai attiecīgi kādu daļu novirzīt ziedojumiem. Tāpēc jaunie ziedojumu atvieglojumi ir veidoti tā, lai tos var piemērot arī tad, ja netiek sadalīta peļņa.”
FM apgalvo, ka Latvijā ziedotājiem ir labvēlīgāki noteikumi, salīdzinot ar Igauniju. “Igaunijas UIN modelis paredz tikai divus atvieglojumus ziedojumiem ar zemāku atbalsta intensitāti no valsts puses – UIN bāzes samazināšanu. Izstrādājot Latvijas UIN modeli, tika panākta vienošanās, ka atvieglojums ne tikai dod iespēju (ievērojot zināmus limitus) neiekļaut ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet arī paredz iespēju izvēlēties samazināt maksājamo UIN (līdzīgi kā UIN modelī pirms UIN reformas). Tādējādi ziedotājiem Latvijas UIN modelis ir labvēlīgāks nekā Igaunijas ienākuma nodokļa modelis,” skaidro A. Jarockis.
FM norāda, ka UIN likuma pārejas noteikumos ir paredzēts, ka 2019. gada laikā tiks izvērtēta ziedojumu modeļa ietekme uz sabiedriskā labuma organizāciju sektoru.
