Efektivitāte atkarīga no iesaistīto pušu gribas
Ja valdība no savas puses ir parakstījusi sadarbības memorandu, tad tā acīmredzot ir nonākusi līdz apziņai, ka demokrātiskā valstī bez aktīva nevalstiskā sektora un sabiedrības iesaistes nekādi nevar iztikt. Tomēr jāsaka, lai arī regulāra, tomēr Memoranda padomes darbība ne vienmēr ir bijusi vienlīdz efektīva. Platformas darbības aktivitāte un ietekme ir mainījusies atkarībā no tā brīža Ministru prezidenta, Valsts kancelejas direktora, protams, arī atkarībā no Memoranda padomes sastāvā ievēlētajām nevalstiskajām organizācijām un to kompetences.
Memoranda padomē kopumā ir 16 pārstāvji. No valsts pārvaldes puses to pārstāv:
- Valsts kancelejas (VK) direktors;
- Ministru prezidenta biroja pārstāvis;
- Pārresoru koordinācijas centra (PKC) direktors;
- piecu ministriju pārstāvji (no Finanšu, Tieslietu, Kultūras, Labklājības, Vides un reģionālās attīstības ministrijas).
Nevalstiskās organizācijas (NVO) savus pārstāvjus padomē iegūst vēlēšanu ceļā:
- ikviena memorandu parakstījusi nevalstiskā organizācija var pieteikt savu kandidatūru uz pārstāvja vietu padomē;
- astoņi NVO pārstāvji vietu padomē iegūst, nevalstiskajām organizācijām balsojot par izvirzītajiem kandidātiem.
Memoranda padomes vadītājs ir Valsts kancelejas direktors, bet padomes vadītāja vietnieks ir nevalstisko organizāciju pārstāvis.
Mērķi un to sasniegšana
Memoranda tekstā noteikts, ka sadarbības dokumenta mērķis tiek īstenots:
- turpinot pilnveidot efektīvu mehānismu memoranda īstenošanai un īstenošanas pārraudzībai;
- nodrošinot pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas un attīstības dokumentu izstrādi un ieviešanu, sekmējot mērķu īstenošanai nepieciešamo finanšu un citu līdzekļu piesaisti, līdzekļu piesaistes mehānismu izstrādi un ieviešanu;
- īstenojot kopīgus projektus, veicot visaptverošu sabiedrības pilsonisko izglītošanu jautājumos, kas skar valsts pārvaldi, kā arī valsts pārvaldes darbinieku izglītošanu jautājumos, kas saistīti ar nevalstisko organizāciju darbību;
- sekmējot caurskatāmu un pieejamu Eiropas Savienības struktūrfondu un citu finansējuma avotu izmantošanas mehānisma izstrādi un uzraudzību;
- sagatavojot priekšlikumus par kopīgo mērķu sasniegšanai nepieciešamo finansējuma apjomu;
- sagatavojot priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu nevalstisko organizāciju finansēšanas sistēmas no valsts budžeta līdzekļiem sakārtošanu;
- sniedzot priekšlikumus valsts budžeta izstrādē.
Kopumā tie ir diezgan konkrēti un noteikti uzdevumi, kas Memoranda padomē būtu īstenojami. Vienlaikus liela daļa no jautājumiem, kuri saistīti ar finansējumu, risinās tad, ja ir pietiekami liela politiskā griba to darīt. Te jāsaka, ka līdzšinējais Memoranda padomes modelis nav nodrošinājis to, ka ministriem un Ministru prezidentam būtu vēlme piedalīties sēdēs un palīdzēt risināt minētos problēmjautājumus.
Līdzšinējais modelis jāpilnveido
Nepietiekama politiskās varas pārstāvju iesaiste padomes darbā, sekretariāta kapacitātes trūkums, nav atbildīgo par problēmas risinājuma sasniegšanu, neelastīgs darba plāna formāts, nepietiekamas iespējas problēmas risināšanā iesaistīties plašākam nevalstisko organizāciju lokam. Šie ir daži trūkumi, ar ko nācies saskarties Memoranda padomes darbībā.
Jebkuru sistēmu var ieviest dzīvē, balstoties uz entuziasmu vien, taču regulāra, profesionāla un proaktīva darbība interešu pārstāvniecībā nav iedomājama bez šim mērķim paredzēta pastāvīga finansējuma.
Tāpēc Memoranda padomē izveidotajā darba grupā secināts, ka tās līdzšinējais modelis būtu jāpilnveido, lai tas funkcionētu efektīvāk un veicinātu sabiedrības līdzdalību pēc būtības. Darba grupa, kuras sastāvā ir VK un PKC direktors, kā arī Ministru prezidenta biroja pārstāvis un trīs NVO pārstāvji, izstrādājusi ietikumus Memoranda padomes modeļa uzlabojumam.
Pastāvīgas darba grupas
Pirmkārt, ierosināts izveidot trīs pastāvīgi strādājošas darba grupas:
- budžeta darba grupu;
- satura plānošanas darba grupu;
- sabiedrības iesaistes un atvērtās pārvaldības partnerības darba grupu.
Nav izslēgta darba grupu veidošana arī citu jautājumu izskatīšanai. Minētās trīs darba grupas darbosies pastāvīgi, nodrošinot plašākas diskusijas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Vienlaikus būs kāds atbildīgais, kurš pārraudzīs konkrēta jautājuma virzību līdz atrisinājumam.
Budžeta darba grupā varētu tikt skatīti visi ar finansēm saistītie jautājumi, tai skaitā nevalstisko sektoru visvairāk ietekmējošo nodokļu režīms.
Satura plānošanas darba grupa gatavotu nevalstiskajam sektoram katra gada būtiskākā jautājuma skatīšanu paplašinātajā Memoranda sēdē, kurā piedalīties tiktu aicināti arī ministri un politiķi. Šī grupa apzinātu aktuālo problemātiku, apkopotu faktus un datus, kā arī gatavotu ieteikumus apspriešanai. Tāpat šī darba grupa izskatītu iesūtīto jautājumu atbilstību Memoranda sēdē pirms to iekļaušanas sēdes darba kārtībā.
Sabiedrības iesaistes un atvērtās pārvaldības partnerības darba grupa uzraudzītu atvērtās pārvaldības plānā ietverto uzdevumu īstenošanu, kā arī rūpētos par to, kā nodrošināt plašāku sabiedrības un nevalstiskā sektora iesaisti dažādu lēmumu pieņemšanā.
Sekretariāta kapacitātes celšana
Otrais ierosinājums ir celt Valsts kancelejas kapacitāti, piesaistot arī atbilstošu finansējumu nevalstisko organizāciju sekretariāta funkciju nodrošināšanai. Tā uzdevums – nodrošināt informācijas apriti Memoranda padomes sēžu starplaikā. Tā kā turpmāk darbotos arī trīs pastāvīgās darba grupas, sekretariāta pienākumu apjoms būtiski pieaugtu.
Pilnveidotais modelis paredz reizi gadā rīkot NVO forumu, kurā tiktu definēti Memoranda padomes mērķi, kā arī paredzēta paplašinātā sēde ar Ministru prezidenta un ministru līdzdalību, lai lemtu par kādu būtisku nozares aktualitāti konkrētajā gadā. Tas viss krietni palielina sekretariāta pienākumu un atbildības apjomu. Pieaug arī šīs institūcijas loma sēžu darba kārtības noteikšanā. Tāpēc, lai nodrošinātu skatāmo jautājumu un iesaistīto pušu līdzsvaru, loģisks solis ir sekretariāta sastāvā iekļaut pārstāvi gan no valsts pārvaldes, gan no nevalstiskajām organizācijām.
Ne tikai entuziasms, bet arī finansējums
Jaunais modelis ir izstrādāts un par to diskutēts ikgadējā NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes konferencē augustā. Tālākā modeļa virzība un ieviešana ir atkarīga no jaunā Memoranda padomes sasaukuma redzējuma un lēmuma. Te gan jāpiebilst – šī modeļa veiksmīga iedarbināšana var notikt tikai tad, ja pilsoniskā dialoga nodrošināšanai tiek atrasts arī finansējums, kura jau gadiem ir trūcis.
Jebkuru sistēmu var ieviest dzīvē, balstoties uz entuziasmu vien, taču regulāra, profesionāla un proaktīva darbība interešu pārstāvniecībā nav iedomājama bez šim mērķim paredzēta pastāvīga finansējuma. Šo kļūdu mēs Latvijā ilgstoši esam pieļāvuši, taču ceru, ka šoreiz valdība un politiķi parādīs labo gribu un šai nozīmīgajai iniciatīvai radīs arī atbilstošu finansējumu. Tad arī jaunajam Memoranda padomes sasaukumam būtu vieglāk pieņemt lēmumu par jaunā modeļa ieviešanu.
Nevalstiskā sektora un pilsoniski aktīvas sabiedrības pastāvēšana un funkcionēšana ir demokrātiskas valsts pamatprincips. Pilsoniska aktivitāte, valsts institūciju sadarbība ar sabiedrību veicina savstarpējo uzticēšanos, kas nepieciešama stabilitātei, labklājībai un attīstībai. Ja mūsu labi gribētie un ieviestie sabiedrības interešu aizstāvībai domātie instrumenti nīkuļo, nevaram cerēt uz nokļūšanu labklājīgo Eiropas demokrātisko valstu pulkā.
