NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TIEŠRAIDE

Grāmatas “Tiesas un mediju komunikācija. Sabiedriskā viedokļa un mediju ietekme uz taisnīgu tiesu” atvēršana. Skatīties

TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
05. jūnijā, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Labklājība
1
5
1
5

Sezonas strādnieki. Vai īpašais nodokļa režīms būtu piemērojams plašāk?

LV portāla infografika; Avots: Zemkopības ministrija

Vasarā dažādās uzņēmējdarbības nozarēs ir īpaša vajadzība pēc sezonas strādniekiem. Jau kopš 2014. gada ir ieviests atvieglots nodokļu režīms sezonas laukstrādniekiem, un ik pa laikam tiek pausts viedoklis, ka šādu kārtību vajadzētu paplašināt un attiecināt arī uz citu nozaru strādājošajiem. Šim jautājumam pievērsušies arī Saeimas deputāti, kuri līdz septembrim gaida priekšlikumus no vairākām ministrijām par iespējām paplašināt personu loku, kurām piemēro īpašu – sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklim līdzīgu – nodokļa režīmu.

īsumā
  • Aicina domāt par iespējām paplašināt personu loku, kurām piemēro īpašu – sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklim līdzīgu – nodokļa režīmu, kā arī izstrādāt sistēmu, kā nodarbināt cilvēkus līdz desmit dienām gadā.
  • Zemkopības ministrijas ieskatā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma ieviešana ir bijusi veiksmīga.
  • Ekonomikas ministrija neatbalsta imigrācijas priekšlikumus, kas attiecas uz zemas kvalifikācijas profesijām.

Gan lauksaimnieki, gan sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu īpašnieki ir vērsušies ar lūgumu paplašināt atviegloto nodokļu režīmu atsevišķu darbu darītājiem, piemēram, akmeņu lasītājiem no lauka vai trauku novācējiem kafejnīcu izbraukuma pasākumā, – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēdē sacīja deputāts Romāns Naudiņš, uzsverot, ka tā ir aktuāla problēma. Deputāts Mārtiņš Staķis rosināja domāt arī par to, kā ērti pieņemt darbā cilvēku uz vienu vai divām dienām, kā tehnoloģiski vienkārši par šādu darbinieku nomaksāt nodokļus. Viņaprāt, risinājums varētu būt vaučeru sistēma.

Deputāti nolēma nosūtīt vēstules Ekonomikas, Finanšu, kā arī Labklājības ministrijai, lai aicinātu izteikt savus priekšlikumus gan par iespējām paplašināt personu loku, kurām piemēro īpašu – sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklim līdzīgu – nodokļa režīmu, gan izstrādāt sistēmu, kā nodarbināt cilvēkus līdz desmit dienām gadā.

Liels izaicinājums – atrast darbiniekus sezonā

Ja pieprasījums pēc darbaspēka turpmākajos mēnešos nesamazināsies, atrast sezonas darbiniekus 2019. gada vasaras mēnešos varētu būt grūtāk nekā līdz šim, jo nodarbināti tiek arvien vairāk darbspējas vecuma cilvēku – 2019. gada 1. ceturksnī bija nodarbināti 903 600 jeb 64,4% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5600 vairāk nekā pirms gada, – komentārā “makroekonomika.lv” norāda Latvijas Bankas ekonomists Miķelis Zondaks.

LV portāls jau rakstīja, ka 2014. gadā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli ieviesa sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli. Nodokļa likme ir 15%, bet ne mazāk kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā. Nodoklis piemērojams gada periodā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim saimniecībās, kas nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Nodokli piemēro par darbu līdz 65 dienām sezonā, un saņemto ienākumu maksimālais apmērs nevar pārsniegt 3000 eiro.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga skaidro, ka likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” nosaka: persona, kura maksā sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, kļūst sociāli apdrošināta pensijai, ja pie visiem darba devējiem nopelnītais ienākums mēnesī pārsniedz 70 eiro.

Izvērtējums bija pērn

Finanšu ministrijas (FM) Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne deputātiem skaidroja, ka pērn februārī valdībā tika skatīts informatīvais ziņojums “Par samazinātu darbaspēka nodokļu likmju piemērošanu sezonālajos darbos nodarbināto ienākumam”. Tajā tika secināts, ka nodokļu īpašais režīms netiks paplašināts, jo tā ieviešanas mērķi attiecībā uz ēnu ekonomiku un personu legālo nodarbinātību nav sasniegti. Taču, tā kā ir būtiski pieaudzis personu skaits, par kurām maksā sezonas laukstrādnieku nodokli, tika nolemts, ka FM 2020. gadā atkal vērtēs šāda režīma lietderību.

A. Kaļāne akcentēja, ka ministrija skrupulozi skatīsies, vai nākamgad tiks sasniegti Zemkopības ministrijas (ZM) noteiktie īpašā režīma mērķi, un norādīja, ka piesardzīgi skatās uz šīs sistēmas paplašināšanu – šiem cilvēkiem ir ļoti mazs sociālais nodrošinājums, viņi nenopelna pat minimālo pensiju un pabalstus.

Mērķi sasniegti, un režīms jāpaplašina

Savukārt ZM ieskatā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma ieviešana ir bijusi veiksmīga, tādēļ to nepieciešams paplašināt, attiecinot arī uz pārējām lauksaimniecības jomām – lopkopību un augkopību.

“Tiek sasniegti šī nodokļa ieviešanas mērķi – samazināt nelegālās nodarbinātības līmeni un darba devējiem (augļu, ogu un dārzeņu ražotājiem) – administratīvo un finanšu slogu,” norāda Lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vadītāja vietniece Agrita Karlapa, uzsverot, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu var piemērot arī viesstrādniekiem, pensionāriem, bezdarbniekiem un bērniem. Turklāt, nodarbinot bērnus, vecākiem tiek saglabāts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādājamām personām.

Ja pieprasījums pēc darbaspēka turpmākajos mēnešos nesamazināsies, atrast sezonas darbiniekus 2019. gada vasaras mēnešos varētu būt grūtāk nekā līdz šim.

ZM ieskatā ir novērojams gan sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātāju, gan arī ienākuma nodokļa maksātāju skaita stabils pieaugums. 2011. gadā, kad tika sāktas diskusijas par atvieglota nodokļa režīma ieviešanu, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju no 400 uzņēmējiem – augļu, ogu un dārzeņu audzētājiem – tikai 32 audzētāji nodarbināja 232 sezonas darbiniekus. Salīdzinājumam, 2018. gadā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu ir piemērojuši 186 augļu, ogu un dārzeņu ražotāji, kopumā nodarbinot 2516 sezonas laukstrādniekus.

Laika periodā no 2014. gada līdz 2018. gadam sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātāju skaits ir pieaudzis no 89 līdz 186 darba devējiem jeb par 52%. Vienīgi 2018. gadā bija īpaši nelabvēlīgi laikapstākļi lauksaimniecības nozarei (pērn tika atzīts, ka pavasara ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa) – ogu un dārzeņu audzētājiem raža samazinājās par apmēram 40%, kā rezultātā nedaudz kritās nodarbināto sezonas laukstrādnieku skaits.

Ik gadu pieaug arī sezonas laukstrādnieku ienākumi. Pērn tie vidēji uz vienu laukstrādnieku bija 444 eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2017. gadā. Turklāt visvairāk nopelna tieši jaunieši vecuma grupā no 16 līdz 25 gadiem.

Uzņēmēji atbalsta režīma paplašināšanu

Ar ZM vienisprātis ir Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes un Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības valdes loceklis Ričards Ivanovs. Viņš deputātiem stāstīja, ka arī vīndari nolīgst sezonas strādniekus ogu lasīšanai, taču ogas ir arī jāpārstrādā un īslaicīgi jādara citi darbi. Pārējos lauksaimniecības sektoros, īpaši mazās saimniecībās, arī ir vajadzīgi sezonas darbinieki, piemēram, nocirpt aitas, stādīt stādus u. c.

Ir novērojams gan sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātāju, gan arī ienākuma nodokļa maksātāju skaita stabils pieaugums.

Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis atzina, ka nozare, kas saskaras ar katastrofālu darbaspēka trūkumu, būtu laimīga par īpašu – sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklim līdzīgu – nodokļa režīmu īslaicīgi nodarbinātajiem. Turklāt tas palīdzētu vasarā darbā vairāk iesaistīt arī skolēnus un studentus.

Neatbalsta zemas kvalifikācijas darbaspēka piesaisti

Savukārt Ekonomikas ministrija uz jautājumu par īpašā – sezonas laukstrādnieku – nodokļa režīma paplašināšanu norāda, ka ministrijas ieskatā jau šobrīd Latvijā ir gudra imigrācijas politika, kas nosaka, ka valstī gaidīti ir cilvēki, kas ar savu darbu un zināšanām var nopelnīt vismaz vidējo algu tautsaimniecībā, tādējādi dodot pienesumu zināšanās un produktivitātes pieaugumā balstītai izaugsmei.

Ekonomikas ministrija neatbalsta imigrācijas priekšlikumus, kas attiecas uz zemas kvalifikācijas profesijām. Atsevišķos gadījumos tas var būt īstermiņa ieguvums, taču ilgtermiņā tas rada izaicinājumus saistībā ar imigrantu sociālajām garantijām, veselības aprūpi, izglītību un integrāciju sabiedrībā.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU