Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
2014. gadā, kad likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ieviesa sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, to pamatoja ar datiem: Latvijā 2011. gadā bija 400 augļu, ogu un dārzeņu ražošanas uzņēmumu. Tikai 32 no viņiem legāli nodarbināja sezonas strādniekus, un nesamērīgi maz cilvēku – tikai 232 – strādāja oficiāli. Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) toreizējām aplēsēm, sezonas darbos vajadzētu strādāt apmēram 38,5 tūkstošiem cilvēku.
Savukārt jau 2016. gadā 151 saimniecība sezonas laikā, izmantojot sezonas laukstrādnieku nodokļa režīmu, reģistrēja 2733 sezonas laukstrādniekus. Līdz ar to 2016. gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu saimniecību skaits ir pieaudzis gandrīz 5 reizes, savukārt sezonas laukstrādnieku skaits – 12 reizes, informēja ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vecākā referente Agrita Karlapa.
Laukstrādnieku nodokļa maksājumiem ir stingrs ietvars. Nodoklis piemērojams gada periodā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim saimniecībās, kas nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Lai nerastos vilinājums laukos visus darba ņēmējus noformēt kā šī nodokļa maksātājus, ir vēl viens ierobežojums – nodokli piemēro par darbu līdz 65 dienām sezonā.
Nodokļa likme ir 15 procenti, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā.
Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajā materiālā par šo nodokli arī paskaidrots, kas ir sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs (lauksaimnieks) – fiziska vai juridiska persona, kura vienlaikus atbilst trim nosacījumiem:
Nodokli ietur un iemaksā budžetā lauksaimnieks. Ja, piemēram, laukstrādniekam par darba dienu ir aprēķināti 10 eiro, tad nodoklis ir 1,50 eiro un strādājošais saņems 8,50 eiro.
Nodokli ieskaita valsts budžetā šādā sadalījumā:
1. Ja ienākumu kopsumma, ko laukstrādnieks ir nopelnījis kalendāra mēnesī pie visiem lauksaimniekiem kopā, nepārsniedz 70 eiro, lauksaimnieks nodokli ieskaita IIN sadales kontā.
2. Ja ienākumu kopsumma, ko laukstrādnieks ir nopelnījis kalendāra mēnesī pie visiem lauksaimniekiem kopā, pārsniedz 70 eiro, nodokli ieskaita budžetā šādā sadalījumā:
Apdrošināts pensijai, ja ienākums virs 70 eiro mēnesī
Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu" nosaka: Darba ņēmējs, kurš maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli un kura ienākums pie viena vai vairākiem sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājiem (darba devējiem) kopā mēnesī pārsniedz 70 eiro, ir pakļauts pensiju apdrošināšanai.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) speciālisti LV portālam sagatavoja pārskatu par sezonas laukstrādnieku, par kuriem jāveic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, skaitu un vidējo apdrošināšanas iemaksu algu.
| Gads | Sezonas laukstrādnieku skaits | Vidējās apdrošināšanas iemaksu alga, eiro |
| 2014. | 620 | 101,15 |
| 2015. | 1196 | 115,51 |
| 2016. | 1387 | 121,40 |
Kā skaita apdrošināšanas periodus
Šī nodokļa pieteikumā savulaik tika akcentēta strādājošo sociālā apdrošināšana pensijai. LV portāls lūdza VSAA speciālistus izskaidrot, ko un kā ieskaita apdrošināšanas stāžā.
Piemēram, ja sezonas laukstrādnieku nodokļa maksātājs sezonā (1. aprīlis–30. novembris) strādā (ņemot vērtā, ka šo nodokli drīkst izmantot, ja strādā ne vairāk kā 65 dienas noteiktajā periodā) ar pārtraukumiem, piemēram, 8. maijs–4. jūnijs un 4. septembris–24. septembris, kā šo periodu ieskaita pensijas apdrošināšanas stāžā?
VSAA skaidro: Apdrošināšanas stāžā ieskaitāmi mēneši, kuros veiktas apdrošināšanas iemaksas. Laukstrādnieks būs apdrošināts pensijai, ja ienākums mēnesī sasniedz vai pārsniedz likumā noteikto 70 eiro apmēru.
Ja laukstrādnieks strādās ar pārtraukumiem, kā norādīts jautājumā, un būs veiktas apdrošināšanas iemaksas, tad stāžā ieskaitīs maiju, jūniju, septembri.
Iemaksu objekts un pensijas ieskaitījums
No samaksātā nodokļa lielākā daļa ir iezīmēta kā sociālās iemaksas, tikai 10% no samaksātā ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Kā tiek rēķināti un kā sadalās maksājumi, ja laukstrādnieks saņems, piemēram, 100 eiro mēnesī?
VSAA skaidro aprēķina secību un rezultātu: Ja laukstrādnieka ienākums šogad būs 100 eiro mēnesī, attiecīgi nodoklis 15%, no kuriem 90% (13,50 eiro) ieskaitīs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu kontā, 10% (1,50 eiro) IIN sadales kontā.
Obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināšanai šogad ir 24,54%.
Laukstrādnieku nodokļa maksātājam nosaka obligāto iemaksu objektu.
Ja nodokli maksā no 100 eiro, tad obligāto iemaksu objekts būs 13,50 x 100 : 24,54 = 55,01 eiro.
Attiecīgi pensijas kapitāls, ja cilvēks nav fondēto pensiju shēmas dalībnieks, ir 11 eiro. Savukārt, ja persona ir fondēto pensiju shēmas dalībniece, tad pirmā līmeņa kapitālu veido 14% – 7,70 eiro un otrā līmeņa kapitālu – 3,30 eiro.
Pensijas kapitālam pirmajā gadījumā tiek novirzīti 20% no iemaksu objekta, otrajā gadījumā – 14% (pirmajam līmenim) un 6% (otrajam līmenim jeb fondētajai pensijai).
Ir tiesības papildināt stāžu pensijai un pārrēķināt pensiju
Likumā "Par valsts pensijām" noteikts, ka pašreiz tiesībām uz vecuma pensiju ir nepieciešams 15 gadu apdrošināšanas (darba) stāžs, 2025. gadā jau būs nepieciešams 20 gadu stāžs. Savukārt pensijas aprēķinā un tiesībām uz priekšlaicīgo pensiju ir svarīgs 30 gadu stāžs. Vai laukstrādnieku nodokļa maksātāji izmanto iespēju papildināt pensijai nepieciešamo stāžu?
VSAA norāda, ka pagaidām praksē nav datu par gadījumiem, kad cilvēki izmanto sezonas laukstrādnieku nodokli, lai papildinātu pensijai nepieciešamo stāžu. Norma par darbu ne vairāk kā 65 kalendārās dienas gadā neradot interesi izmantot šo statusu.
Sezonas laukstrādnieku nodokļa maksātajam, tāpat kā jebkuram darba ņēmējam, pašnodarbinātajam, ja ir uzkrāts papildu pensijas kapitāls, ir tiesības uz vecuma pensijas pārrēķinu.
Var veikt brīvprātīgās iemaksas
Šī nodokļa maksātājs var brīvprātīgi veikts valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tam arī ir nosacījumi.
Kā skaidro VSAA, sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju kā brīvprātīgi apdrošināto personu reģistrē, ja viņš nav darba ņēmējs pie cita darba devēja vai nav obligāti sociāli apdrošināta persona kā pašnodarbinātais. Brīvprātīgo iemaksu objekts ir brīvprātīgi apdrošinātās personas izvēlēti līdzekļi, no kuriem aprēķina brīvprātīgās iemaksas.
Sezonas laukstrādnieks var veikt brīvprātīgās iemaksas pensiju apdrošināšanai no summas, kas mēnesī nav mazāka par valstī noteikto minimālo darba algu.
2017. gadā brīvprātīgo iemaksu likme personai, kura brīvprātīgi pievienojusies pensiju apdrošināšanai, ir 24,54% no brīvprātīgo iemaksu objekta. Tātad 2017. gadā sezonas laukstrādnieks var veikt brīvprātīgās pensijas apdrošināšanas iemaksas 24,54% apmērā no summas, kas nav mazāka par 380 eiro mēnesī: 24,54% no 380 = 93,52 eiro.
Aprēķinot vecuma pensiju, ņems vērā visus personas apdrošināšanas periodus un uzkrāto pensijas kapitālu, norāda VSAA.
ZM ieskatā tendence ir ar plusa zīmi
Kā vērtējama interese par šī nodokļa maksāšanu un kādi ir šķēršļi vēl aktīvākai iesaistei nodokļa maksāšanā, vai šajos gados ir saņemti kādi uzņēmēju, darba ņēmēju iebildumi, – LV portālam stāsta Zemkopības ministrijas speciāliste A. Karlapa.
Interese par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu ir vērtējama pozitīvi.
Jāpiemin, ka 2018. gadā ir paredzēts izvērtēt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma efektivitāti. Kā viens no kritērijiem, kas tiks vērtēts, ir sezonas laukstrādnieku skaits. Tiks vērtēts, vai sezonas laukstrādnieku skaits triju gadu laikā būs sasniedzis vismaz 20% no faktiski nepieciešamā sezonas laukstrādnieku skaita, t.i., trīs gadu laikā (2015., 2016., un 2017. gadā) sezonas darbos legāli nodarbināto skaitam ir jāpieaug līdz 7700. Šobrīd kritērijs ir izpildīts par 70%. Arī vidējais ienākums, ko gūst sezonas laukstrādnieks, katru gadu pieaug. Papildus kritērijam par nodarbināto skaitu vērtēs arī nomaksāto sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli. Šobrīd kritērijs ir izpildīts par 52%. Pēc sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīma izvērtēšanas tiks lemts, vai tas ir sevi attaisnojis, bijis efektīvs un vai ir nepieciešams to turpināt.
Vienīgais šķērslis darbinieku iesaistei šajā nodokļu režīmā varētu būt uzņēmēju nezināšana vai negribēšana reģistrēt darbiniekus. Jāņem vērā, ka ir pagājuši tikai pilni divi gadi, kopš šis nodokļa režīms ir ieviests. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīms būtiski samazina nodokļu slogu tiem cilvēkiem, kas tiek nodarbināti tieši sezonas rakstura darbos augļkoku, ogulāju un dārzeņu audzēšanā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā, jo sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis ir 15% apmērā no laukstrādnieka nopelnītā atalgojuma.
Darba devējs sezonas laukstrādnieku reģistrē Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmā (LAD IS). Tie uzņēmēji, kas šobrīd jau izmanto sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu, ir apmierināti ar to un atzīst, ka gan laukstrādnieku reģistrēšana, gan nodokļa aprēķins ir ļoti vienkāršs. Darba devējam ievadot laukstrādnieka nopelnīto atlīdzību, LAD IS nodokli aprēķina automātiski. Arī nodokļa atskaites, kas darba devējiem jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, tiek sagatavotas automātiski jau LAD IS, un darba devējam tās ir tikai jāapstiprina un jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā. Līdz ar to ne nodokļa aprēķināšana, ne maksāšana nav sarežģīta.
Iebildumus par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli ZM nav saņēmusi. Saņemti priekšlikumi pagarināt noteikto 65 dienu skaitu, kādā drīkst nodarbināt sezonas laukstrādnieku, vismaz līdz 90 dienām. Turklāt šo nodokļa režīmu arī vēlas izmantot citas lauksaimniecības nozares, ne tikai augļu, ogu un dārzeņu ražotāji. Tomēr ir nepieciešams izvērtēt šī nodokļa režīma efektivitāti, lai varētu lemt par nodokļa režīma paplašināšanu.
Izmaiņas MK noteikumu kodos
Pirms šīs sezonas stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 1766 – grozījumi MK 2014. gada 25. marta noteikumos Nr. 166 "Noteikumi par Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmu sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas nodrošināšanai" ar izmaiņām kultūraugu kodos. Grozījumi ir veikti saskaņā ar izmaiņām tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem.
