Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Ja tiks piešķirti līdzekļi nākamā gada valsts budžetā, valsts līdz 2020. gada beigām varētu turpināt daļēji kompensēt AS “Latvijas Pasts” abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma radītos zaudējumus. Savukārt Kultūras ministrija sola šovasar iesniegt valdībā konceptuālo ziņojumu par drukātās preses atbalsta mehānismiem turpmākajā periodā.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzsver, ka gan valdības deklarācijā, gan rīcības plānā ir iekļauts apliecinājums, ka valdība rūpējas par Latvijas lasītājiem svarīgas preses nodrošināšanu. Valdības rīcības plāna 94.1. pasākums paredz par vienu gadu pagarināt abonēto preses izdevumu piegādes regulējumu, kas nozīmē nepieciešamību nodrošināt pašreizējo atbalsta apmēru arī 2020. gadā, uzsver Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne.
Preses izdevumu piegādi visā Latvijā no valsts budžeta kompensē no 2008. gada. Savukārt no 2012. gada atbalsta mehānisms ir nostiprināts Pasta likumā, atzīst Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību pārstāve Iveta Kancēna. Šādas sistēmas nav ne Lietuvā, ne Igaunijā.
“Abonētās preses piegādes kompensācija ir samaksa, ko “Latvijas Pasts” (LP) saņem par paveikto darbu, piegādājot preses izdevumus visā valstī par valsts noteikto tarifu, kurš nesedz reālās piegādes izmaksas patērētājiem,” skaidro LP Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa. “Valsts, kura kompensē šo starpību, patlaban līdz 2019. gadam ir uzņēmusies šādas sociālās atbildības saistības pret iedzīvotājiem, iekļaujot šo pakalpojumu universālā pasta pakalpojuma grozā. Tādējādi ikviens lasītājs visā valsts teritorijā var saņemt drukātos preses izdevumus par vienotu piegādes tarifu.”
Vienas avīzes vešana daudzus desmitus kilometru tālu izmaksā ļoti dārgi, jo lasītāju skaits un drukātās preses apjoms valstī samazinās. Tāpēc atrast ekonomisku pamatojumu preses piegādēm lauku teritorijās ir arvien grūtāk.
Atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumu 12. punktam zaudējumus, kas radušies, sniedzot abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus, veido starpība starp abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu faktiskajām izmaksām un Pasta likuma 32. pantā minētajā kārtībā noteikto cenu. Ministru kabineta noteikumi Nr. 292 “Noteikumi par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenām” nosaka cenas preses izdevējiem, ko tie maksā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam. “Šī arī ir tā tarifa summa, ko LP samaksā izdevēji, kas savukārt šo piegādes cenu iekļauj preses izdevuma abonēšanas izmaksās, un to samaksā abonenti,” skaidro G. Vārpa.
Taču MK noteikumos noteiktās cenas veido tikai daļu no kopējām faktiskajām abonēto preses izdevumu piegādes izmaksām, tādējādi radot LP zaudējumus. Universālā pasta pakalpojuma sniedzējs veic zaudējumu aprēķinu saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) noteikto universālā pasta pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodiku un universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodiku un kopā ar auditēto ziņojumu iesniedz to Satiksmes ministrijai.
Par zaudējumiem, kas radušies saistībā ar abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanu 2015. gadā, saskaņā ar SPRK noteikto metodiku aprēķinātā kompensācija ir 4 663 377 eiro, 2016. gadā – 4 767 694 eiro, 2017. gadā – 4 932 482 eiro, 2018. gadā – 5 855 560 eiro.
“Izmaksu pieaugums ir saistīts ar vispārējo izmaksu pieaugumu valstī, kas tiešā veidā ietekmē LP pakalpojumu pašizmaksu: primāri minimālās algas kāpums no 2018. gada un degvielas cenu pieaugums,” skaidro G. Vārpa. “Kompensācija par saskaņā ar likumu veikto preses piegādi LP pēdējos gados no valsts budžeta tiek segta daļēji, daļu kompensācijas sedzot ar paša uzņēmuma nopelnīto dividenžu ieskaitu.”
Piemēram, valdība, šogad 2. aprīlī izdodot rīkojumu “Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” peļņas daļu par 2017. gadu”, nolēma LP segt zaudējumus 1,355 miljonu eiro apmērā, kas radušies, sniedzot abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu. “Latvijas Pasta” 2017. pārskata gada peļņa bija 1,694 miljoni eiro.
“Līdz šim valsts no budžeta katru gadu LP piešķīra divus miljonus eiro, lai pie lasītājiem varētu nonākt visi drukātie preses izdevumi. Šī summa ir nemainīga jau daudzus gadus,” apliecina satiksmes ministrs. “Varu solīt, ka arī nākamgad budžetā divi miljoni eiro preses piegādēm saglabāsies, bet finansējums virs šīs summas ir jāatrod mediju īpašniekiem vai jāfinansē citādi.”
No valdības apstiprinātajiem mediju politikas plānošanas dokumentiem nepārprotami izriet mērķis ne vien saglabāt līdzšinējo atbalstu drukātajiem medijiem, bet arī to paplašināt ar nolūku saglabāt Latvijas mediju daudzveidību un drukātos medijus kā vienu no kultūras formām.
T. Linkaits norāda, ka “vienas avīzes vešana daudzus desmitus kilometru tālu izmaksā ļoti dārgi, jo lasītāju skaits un drukātās preses apjoms valstī samazinās. Līdz ar to atrast ekonomisko pamatojumu preses piegādēm lauku teritorijās ir arvien grūtāk”.
Satiksmes ministrs arī rosina pārdomāt, “vai valstij ir jāatbalsta jebkura glancēta žurnāla nogāde Rīgas teritorijā, Jūrmalā vai Ventspilī. Reģionālā prese ir ļoti svarīgs elements gan informācijas drošības sistēmā, gan cilvēku apziņošanā, bet nekur nav teikts, ka abonētās preses piegāde par valsts līdzekļiem ir finansiāli jāatbalsta visā Latvijas teritorijā. Tas var notikt, piemēram, tikai pierobežā”.
“No valdības apstiprinātajiem mediju politikas plānošanas dokumentiem nepārprotami izriet mērķis ne vien saglabāt līdzšinējo atbalstu drukātajiem medijiem, bet arī to paplašināt ar nolūku saglabāt Latvijas mediju daudzveidību un drukātos medijus kā vienu no kultūras formām,” saka A. Grišāne. “Informatīvā vide ir mūsu drošības garants, un tas ir jārisina ar valsts atbalsta palielināšanu, tāpat kā to dara pārējās Eiropas Savienības valstis.”
“Saskaņā ar Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) sniegto informāciju lielākā daļa preses izdevēju Latvijā šobrīd strādā ar zaudējumiem,” zina teikt A. Grišāne. “Pašreizējie atbalsta veidi – ar Pasta likumu noteiktais atbalsts abonēto preses izdevumu piegādei un samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme (12%) – ir nepietiekami, lai sekmētu kvalitatīva satura radīšanu un drukāto mediju ilgtspēju, un šajā situācijā nav pieļaujama atbalsta samazināšana. Atbalsts abonētās preses piegādei ir ne tikai atbalsts preses izdevējiem, bet arī būtiska daļa no LP sniegtajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem un jāvērtē arī kā daļa no kopējās pasta infrastruktūras. Jāņem vērā, ka Latvijā nevaram runāt par konkurenci valsts līmenī preses piegādē, tas ir valsts pienākums atbalstīt piegādes iespējas, īpaši reģionos.”
KM paspārnē strādā darba grupa, kas šovasar iesniegs valdībā konceptuālo ziņojumu par drukātās preses atbalsta mehānismiem turpmākajā periodā, izvērtējot arī iespēju samazināt PVN (līdz 5%) un citus tiešos un netiešos atbalsta veidus.
LV portālā publicētajā viedoklī “Atbalstot presi, uzturam pasta infrastruktūru. Un otrādi” Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis norādīja: “Ja netiks radīts pastāvīgs kompensējošs mehānisms, kas nosegtu pasta piegādes tarifu kāpumu, drukātā prese nīkuļos. Šeit risinājums meklējams kompleksi – ar samazinātu PVN likmi, kā lielā daļā Eiropas valstu, ar Mediju fonda atbalstu un pasta infrastruktūras rentabilitātes izvērtēšanu pēc pārskatītiem kritērijiem universālā pakalpojuma ietvaros.”
