NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
06. februārī, 2019
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Pašvaldības
1
6
1
6

Administratīvi teritoriālā reforma jāpabeidz 2020. gadā

FOTO: Ieva Leiniša, LETA

Jau šī mēneša laikā būtu jāpanāk konceptuāla vienošanās par administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas pamatprincipiem, bet jauns administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums Saeimā būtu jāpieņem līdz nākamā gada jūnijam. Šāds redzējums izriet no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvā ziņojuma “Par turpmāko rīcību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai”, kas valdībā tika izskatīts vakar, 5. februārī.

īsumā
  • Valdības deklarācijā norādīts, ka līdz 2021. gadam tiks īstenota vietējo pašvaldību reforma.
  • Administratīvi teritoriālā reforma ir ilgstošs process, kas norit jau no 90. gadu sākuma.
  • 2018. gadā kritērijam par iedzīvotāju skaitu neatbilda jau 39 no 110 novadiem, divas republikas pilsētas, un kritērijiem atbilstoša attīstības centra nav 52 novados.
  • Konceptuāla vienošanās par administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas pamatprincipiem būtu jāpanāk šomēnes.
  • Plānošanas reģionu, kuru nākotne ir atkarīga no topošās administratīvi teritoriālās reformas, liktenis ir ļoti neskaidrs.

Informatīvais ziņojums tika sagatavots, pamatojoties uz deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteikto valdības darba prioritāti – administratīvi teritoriālās reformas (ATR) īstenošanu. Deklarācijas 223. punktā norādīts, ka līdz 2021. gadam tiks īstenota vietējo pašvaldību reforma, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgās un ekonomiski spēcīgās vienībās, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā.

Reformas jau no 1992. gada

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce valdības sēdē klāstīja, ka ziņojumam “Par turpmāko rīcību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai” ir informatīva nozīme un tajā tiek skaidrots, ko ir plānots darīt. Viņš atzina, ka administratīvi teritoriālā reforma (ATR) ir ilgstošs process jau no 90. gadu sākuma, kad Augstākā padome izveidoja pirmo teritoriālās reformas sagatavošanas komisiju. Administratīvi teritoriālās reformas likums tika pieņemts 1998. gadā, bet Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, ar kuru tika noteikts jaunais vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums, – 2008. gadā.

Pieņemot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, Saeima jau 2008. gadā 50 novadu teritorijām pieļāva atkāpi no likumā noteiktajiem kritērijiem. Tika izveidoti 20 novadi, kuros bija mazāk nekā 4000 iedzīvotāju, un 28 novadi ar likuma kritērijiem neatbilstošu novada attīstības centru ar iedzīvotāju skaitu, mazāku nekā 2000. Turklāt 13 novadi neatbilda vienlaikus abiem šiem kritērijiem. Tika izveidoti arī divi novadi, kuru teritorija nav ģeogrāfiski vienota, valdības sēdē skaidroja J. Pūce.

2018. gadā kritērijam par iedzīvotāju skaitu neatbilda jau 39 no 110 novadiem, divas republikas pilsētas, un kritērijiem atbilstoša attīstības centra nav 52 novados.

Nav spēcīgu attīstības centru

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka Ministru kabinetā (MK) pamatproblēmas saistībā ar ATR ieskicētas vairākkārt. Piemēram, jau 2013. gadā izskatītajā ziņojumā “Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējums” secināts, ka atsevišķi jautājumi, kurus būtu bijis jāatrisina reformas procesā, nav atrisināti:

  • izveidots liels skaits novadu, kuri neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem;
  • daudzos novados nav spēcīgu attīstības centru, kas būtiski apgrūtina līdzsvarotu reģionālās attīstības politikas realizāciju;
  • izveidota iedzīvotāju skaita ziņā ļoti neviendabīga novadu pašvaldību sistēma, kas apgrūtina tālāko publiskās pārvaldes pilnveides procesu (patlaban ir novadu pašvaldības ar 1000–47 000 cilvēku);
  • pašvaldību sistēma iedzīvotāju skaita neviendabīguma dēļ kopumā nespēj pārņemt nākotnē decentralizējamās valsts pārvaldes funkcijas, līdz ar to atsevišķu valsts pārvaldes funkciju nodošana pašvaldībām būs sarežģīts process;
  • izveidots samērā liels skaits mazo novadu pašvaldību, kurām ir nepietiekoša nodokļu ieņēmumu bāze un kuras nespēj patstāvīgi, bez deleģēšanas vai kopīgu pašvaldību iestāžu veidošanas, realizēt savas autonomās funkcijas, koncentrēt finanšu līdzekļus, veikt racionālu, efektīvu pārvaldi.

Jaunākajā VARAM ziņojumā norādīts, ka pašreizējais novadu dalījums vairumā gadījumu teritoriālā izvietojuma un saimnieciskā ziņā ir neloģisks un nav saistīts ar faktiskajiem ekonomiskās attīstības un pakalpojumu centriem. ATR rezultātā netika izveidota pašvaldību sistēma, kur katra pašvaldība patstāvīgi spēj izpildīt tai likumos noteiktās funkcijas. Praksē arī ir vairāki gadījumi, kad novadu administratīvie centri tiek noteikti citas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Līdz ar to ATR nepieciešams pabeigt, lai visas pašvaldības spētu pilnvērtīgi un patstāvīgi veikt savas autonomās funkcijas un lai iedzīvotājiem tiktu nodrošināti kvalitatīvi un izmaksu ziņā efektīvāki pakalpojumi, uzsvērts VARAM informatīvajā ziņojumā. ATR vajadzīga arī tāpēc, lai veicinātu reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centru administratīvu sasaisti ar apkārtējām funkcionālajām teritorijām un lai būtu iespēja turpināt valsts pārvaldes decentralizēšanu, nododot pašvaldībām atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas un palielinot pašvaldību atbildību par savas teritorijas pārvaldīšanu.

Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas darbību un laika grafiks:

  • Konceptuāla vienošanās par ATR pabeigšanas pamatprincipiem – 2019. gada februāris.
  • Likumprojekts “Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas likums” iesniedzams MK līdz 2019. gada 28. februārim un virzāms kā MK lieta. Likumprojekts paredzēs ATR uzsākšanu un procedūru.
  • Likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” – iesniedzams MK līdz 2019. gada 28. februārim un virzāms kā MK lieta vienlaikus ar 1. punktā minēto likumprojektu. Šis likumprojekts novērsīs pretrunas ar likumprojektu “Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas likums”.
  • Abu iepriekšminēto likumprojektu virzība MK un pieņemšana Saeimā būtu jānodrošina līdz 2019. gada 1. jūnijam.
  • Konsultācijas par administratīvi teritoriālo reformu atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartai – no 2019. gada jūnija līdz septembrim.
  • Ārējo ekspertu piesaiste pašvaldību administratīvi teritoriālā modeļa noteikšanā – 2019. gada aprīlis–septembris.
  • Jauna administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izstrāde un iesniegšana MK – līdz 2019. gada 1. novembrim. Saeimā likums būtu jāpieņem līdz 2020. gada 1. jūnijam.
  • Vēlēšanu komisiju izveide un vēlēšanu izsludināšana jaunajās teritorijās – 2021. gada 1. janvāris–1. marts.
  • Saistītie likumprojekti, kas regulē pašvaldību darbību, izstrādājami paralēli iepriekšminētajiem, un tiem jāstājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā, kad darbu jaunajās administratīvajās teritorijās uzsāks arī jaunievēlētās pašvaldību domes.

Par ATR progresu VARAM Ministru kabinetam ziņos līdz 2019. gada 1. aprīlim.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Māris Pūķis valdības sēdē iebilda gan pret reformas īstenošanu ļoti ātros tempos, gan saistībā ar ekspertu piesaisti pārāk vēlu. “Ekspertus vajag piesaistīt tad, kad gatavo koncepciju,” uzsvēra M. Pūķis. J. Pūce viņu mierināja, ka neplāno virzīt likumprojektus, nesaskaņojot ar pašvaldībām. Arī attiecībā uz ekspertu piesaisti neesot paredzēta procedūras apiešana, uzsvēra ministrs.

Plānošanas reģionu liktenis

Savukārt 5. februārī, kad ministrs J. Pūce valdībā informēja par ATR, Saeimā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā notika tikšanās ar visu piecu – Kurzemes, Rīgas, Zemgales, Vidzemes un Latgales – plānošanas reģionu pārstāvjiem par to funkcijām un aktualitātēm reģionālajā politikā. Uzklausot plānošanas reģionu pārstāvjus, kuri norādīja uz katastrofālu finansējuma trūkumu, kā arī vēlmi pārņemt dažādas pašvaldību funkcijas, vairāki deputāti akcentēja, ka plānošanas reģionu nākotne, liktenis ir atkarīgs no topošās ATR un ir ļoti neskaidrs.

Savukārt Rīgas plānošanas reģiona pārstāve Daiga Mieriņa par piecu plānošanas reģionu lomu nākotnē teica: “Ir divi attīstības varianti: vai nu kļūt par otrā līmeņa pašvaldībām, vai arī stiprināt plānošanas reģionu kapacitāti. Esmu par otro variantu, jo tam ir gan resursi, gan kapacitāte.”

Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs komisijas sēdes noslēgumā akcentēja, ka šī Saeimas komisija jau iepriekš ir pielikusi pūles, lai plānošanas reģioni netiktu likvidēti, un šis atbalsts būs arī turpmāk.

Plānošanas reģioni ir publiskas atvasinātas personas, kas atrodas tiešā VARAM pārraudzībā, un to lēmējvara ir pašvaldības priekšsēdētāju kopsapulce. Tie nosaka ilgtermiņa attīstības galvenos pamatprincipus, mērķus un prioritātes, nodrošina attīstības koordināciju atbilstoši plānošanas dokumentiem u. c.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU