NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
28. janvārī, 2019
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Eiropas Savienība
24
24

“Brexit” bez izstāšanās līguma. Ar ko jārēķinās uzņēmējiem

LV portāla infografika; Latvijas Investīciju attīstības aģentūras dati par 2017. gadu

Lielbritānija ir svarīgs Latvijas tirdzniecības partneris, un, neraugoties uz tās lēmumu pirms diviem gadiem uzsākt izstāšanās no Eiropas Savienības procedūru, savstarpējā ekonomiskā sadarbība ar katru gadu palielinās. Lai gan “Brexit” nosacījumi joprojām ir neskaidri, iekšpolitiskās jukas Lielbritānijā ir signāls, ka visiem, arī uzņēmējiem, ir jābūt gataviem sliktākajam scenārijam – ka šī gada 30. martā plkst. 1.00 pēc Latvijas laika Apvienotā Karaliste izstājas no ES bez vienošanās par pārejas periodu. Ar ko jārēķinās, LV portāls izvaicāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un kokapstrādes uzņēmēju pārstāvjus.

īsumā
  • Ekonomiskā sadarbība ar Apvienoto Karalisti ar katru gadu palielinās. 2017. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas eksports uz Lielbritāniju pieauga par 8% un sasniedza 1 miljardu eiro.
  • 61% Latvijas eksporta uz Lielbritāniju veido koksnes izstrādājumi.
  • Pēc “Brexit” visas preces, kuras pirks un pārdos no un uz Apvienoto Karalisti, tiks uzskatītas par importa vai eksporta precēm, uz kurām attiecas noteikumi kā uz trešo valstu precēm (muita, papildu nodokļi, PVN, akcīze u. c.).
  • Uz Apvienoto Karalisti vairs neattieksies ES ietvaros saskaņotie tiesvedību procesuālie noteikumi, tostarp tiesas spriedumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās, tāpēc vēlams pārbaudīt noslēgto līgumu nosacījumus.
  • Ja “Brexit” notiks, nepanākot vienošanos, lielākos finansiālos zaudējumus kokrūpniekiem īstermiņā nesīs zaudētais laiks uz robežas, kur šāda scenārija gadījumā, visticamāk, valdīs haoss.

Lielbritānija ir septītais lielākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris. Latvijas Investīciju attīstības aģentūras rīcībā esošie dati liecina, ka 2017. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apjoms ar Lielbritāniju sasniedza 1,5 miljardus eiro. Turklāt tirdzniecības bilance ir pozitīva. Kopējais Latvijas eksports uz Lielbritāniju ir teju divas reizes lielāks nekā imports – aptuveni 1 miljards eiro, kas veido 6,1% no visa Latvijas eksporta.

Ekonomiskā sadarbība palielinās

Neraugoties uz Lielbritānijas pilsoņu vairākuma lēmumu par izstāšanos no Eiropas Savienības, ekonomiskā sadarbība ar Apvienoto Karalisti ar katru gadu ir palielinājusies. 2017. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, eksports uz Lielbritāniju pieauga par 8%. Savukārt 2018. gada 11 mēnešos Latvijas preču eksports uz Lielbritāniju bija 656 miljoni eiro – par 19% vairāk nekā gadu iepriekš.

Visvairāk pērn ir pieaudzis koksnes izstrādājumu eksports (+81 miljons eiro). Koksne un tās izstrādājumi veido vislielāko eksporta apjomu uz Lielbritāniju – aptuveni 61%, kam seko metāli un to izstrādājumi (8%), augu valsts produkti (5%) u. c. preces.

Izstāšanās nosacījumi nav zināmi

Lai Lielbritānijas izstāšanās procedūra būtu sakārtota un neradītu vispārēju haosu, arī Latvijas uzņēmējiem ir svarīgi, ka līdz 2019. gada 29. martam, kad noslēdzas Līguma par Eiropas Savienību 50. pantā noteiktais divu gadu termiņš izstāšanās sarunām, spēkā stātos līgums, kas nodrošinātu regulējumu saistībām, kādas Lielbritānija ir uzņēmusies kā ES dalībvalsts, un radītu pakāpenisku pāreju uz trešās valsts statusu ārpus ES.  

Taču, ņemot vērā, ka Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas kabineta piedāvātais izstāšanās līguma projekts, kas panākts sarunās ar ES, nav guvis atbalstu Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātā un parlaments šajā jautājumā ir sašķelts pat vienas partijas ietvaros, risks, ka Apvienotā Karaliste pametīs ES bez vienošanās, ar katru dienu pieaug. Savā ziņā miljoniem iedzīvotāju un uzņēmēju ir kļuvuši par Lielbritānijas iekšpolitisko strīdu ķīlniekiem, jo skaidrības par “Brexit” praktisko norisi, iespējams, nebūs līdz pat pēdējam brīdim, jo Lielbritānija vēl var lūgt termiņa pagarinājumu vai pat atsaukt izstāšanās paziņojumu.

Neskaidrā situācija ir iemesls satraukumam arī Latvijā. “Uzņēmēji interesējas par iespējamo Apvienotās Karalistes protekcionisma politiku attiecībā uz konkrētām nozarēm, iebraukšanas jautājumiem saistībā ar biznesa komandējumiem, papildu prasībām nekustamā īpašuma īpašniekiem un nomniekiem, starpbanku maksājumiem u. c. jautājumiem,” apliecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa.

 Ko nozīmē “Brexit” bez vienošanās

Ja vienošanās netiek panākta, no 2019.gada 30.marta Lielbritānija būs trešā valsts, līdzīgi kā ASV, Ķīna vai Krievija. 

“Tā kā situācija joprojām ir neskaidra, visiem, arī uzņēmējiem, ir jābūt gataviem sliktākajam scenārijam – ka šī gada 30. martā plkst. 1.00 pēc Latvijas laika Apvienotā Karaliste izstājas no ES bez vienošanās par pārejas periodu. Tas nozīmē, ka tirdzniecība un savstarpējās attiecības starp Apvienoto Karalisti un ES notiks, ievērojot Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumus,” secina K. Zariņa.

LTRK norāda uz vairākiem būtiskiem aspektiem, kas uzņēmējiem, kuri sadarbojas ar Lielbritāniju, ir jāņem vērā, ja izstāšanās no ES notiks bez vienošanās:

  • Pēc “Brexit” visas preces no Apvienotās Karalistes tiks uzskatītas par importa precēm, uz kurām attiecas importa noteikumi kā uz trešo valstu precēm. Piemēram, tas varētu nozīmēt papildu muitas procedūras, PVN un akcīzes nodokļus. Būs nepieciešamas muitas deklarācijas, kā arī tiks piemērota iespēja kontrolēt sūtījumus. Tas pats attieksies uz precēm, kuras ES eksportēs uz Apvienoto Karalisti.
  • ES nozīmes sertifikāti, licences un atļaujas, kuras izdotas Apvienotajā Karalistē, pēc “Brexit” vairs nebūs spēkā. Šiem dokumentiem būs nepieciešams saņemt ekvivalentus ES 27 dalībvalstu iestāžu izdotus sertifikātus, licences un atļaujas vai iegūt jaunus.
  • Pēc “Brexit” Apvienotās Karalistes izcelsmes materiāli vairs netiks kvalificēti kā ES izcelsmes. Tas varētu ietekmēt iespēju galaproduktus, kuros izmantoti materiāli no Lielbritānijas, klasificēt kā ES izcelsmes ražojumu. Tam ir nozīmē, ja preces tiek eksportētas uz trešajām valstīm, ar kurām ES noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumus, kas paredz atvieglotas tarifa likmes produktiem, kuru sastāvā ir noteikts daudzums ES izcelsmes materiālu.
  • ES stingri regulē atsevišķu produktu, piemēram, dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu, augu un augu produktu, importu un eksportu uz trešajām valstīm. Atsevišķiem produktiem nepieciešamas speciālas atļaujas, piemēram, radioaktīviem materiāliem, atkritumiem, ķimikālijām. Pēc “Brexit” šāda veida produktiem, kas nāk no Apvienotās Karalistes vai paredzēti eksportam uz Apvienoto Karalisti, būs jāatbilst šiem noteikumiem, tostarp aizliegumiem un ierobežojumiem, kas attiecas uz trešajām valstīm.
  • Pēc “Brexit” personas datu nodošanu ES un Apvienotās Karalistes starpā regulēs ES tiesiskais ietvars par personas datu nodošanu trešajām valstīm.
  • Uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar preču izvešanu pārstrādei uz Apvienoto Karalisti, jārēķinās, ka atpakaļ ievestās preces tiks apliktas ar muitas maksājumiem.

Ieteicams pārbaudīt sadarbības līgumus

Uzņēmumiem, kuriem ir noslēgti līgumi ar Apvienotās Karalistes uzņēmumiem vai privātpersonām, ieteicams pārbaudīt līgumus, tostarp piemērojamā likuma un piekritīgās tiesas valsts noteikumus. “Jāņem vērā, ka pēc “Brexit”, ar atsevišķiem izstāšanās līgumā (ja tas laikus stāsies spēkā) paredzētiem izņēmumiem, uz Apvienoto Karalisti vairs neattieksies ES ietvaros saskaņotie tiesvedību procesuālie noteikumi, tostarp tiesas spriedumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās,” norāda K. Zariņa.

Īpaša uzmanība uzņēmumiem, kuri eksportē uz Apvienoto Karalisti, būtu jāpievērš noslēgtajos līgumos atrunātajiem strīdu izšķiršanas jautājumiem. “Jāņem vērā, ka arī šādos gadījumos, Apvienotajai Karalistei kļūstot par trešo valsti, uz to vairs neattieksies ES ietvaros saskaņotās tiesvedību procesuālās darbības,” uzsver LTRK valdes locekle.

Lielākie riski – mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

LV portāla uzrunātie kokapstrādes sektora uzņēmēji norādīja, ka ilgtermiņā lielus zaudējumus saistībā ar “Brexit” nozares līmenī neprognozē. Gluži otrādi, iespējams, izstāšanās radītās jukas pat varētu radīt jaunas biznesa iespējas.

“Kokapstrādes sektora uzņēmēji nepārtraukti seko līdzi notikumiem Lielbritānijā. Līdz šim lielāki vai mazāki zaudējumi saistībā ar “Brexit” ir bijuši tā izraisīto valūtas svārstību dēļ,” LV portālam norādīja Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas, asociācijas “Latvijas koks” izpilddirektors Artūrs Bukonts. Viņaprāt, ja “Brexit” notiks, nepanākot vienošanos, lielākos finansiālos zaudējumus īstermiņā nesīs zaudētais laiks uz robežas, kur šāda scenārija gadījumā, visticamāk, valdīs haoss.

“Ilgtermiņā tirgus situācija noregulēsies. Ja vien spēlētājiem (valstīm, kas eksportē zāģmateriālus un citus koksnes produktus uz Lielbritāniju) noteikumi būs vienādi, tad šīs papildu izmaksas segs gan pircēji, gan pārdevēji. Tāpēc domāju, ka nozares līmenī ilgtermiņā tā sauktais cietais “Brexit” nebūs traģēdija.” Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss aicināja saskatīt jaunas izdevības, norādot, ka mājokļu jautājums arī pēc izstāšanās no ES britiem būs aktuāls, bet 80% no Latvijas koksnes eksporta uz Lielbritāniju ir tieši būvmateriāli.

LTRK pārstāve K. Zariņa prognozē, ka minētās valūtas svārstības varētu veicināt jaunu tirdzniecības ķēžu izveidi – jaunus piegādātājus un preču noietu, eksportējot uz citām ES dalībvalstīm.

Problēmas gan varētu rasties mazākiem uzņēmumiem, kuriem noiets Lielbritānijas tirgū veido vairāk nekā trešdaļu saražotā. “Izmaksu pieaugums muitas procedūrās pie nepietiekama apgrozāmo līdzekļu līmeņa varētu radīt nepārvaramu konkurētspējas kritumu,” secina A. Bukonts. Viņaprāt, “Brexit” bez vienošanās visbīstamākais ir tieši mazajiem un vidējiem kokapstrādes uzņēmumiem, kuri ir koncentrējušies uz Lielbritānijas tirgu.

Labs saturs
24
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU