NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
15. augustā, 2018
Lasīšanai: 9 minūtes
1
6
1
6

Sakrālā mantojuma programmā – finansējums 28 dievnamiem

2018. gadā valsts atvēlējusi finansējumu 28 dievnamu konservācijai, restaurācijai un atjaunošanai, kā arī izpētei un restaurācijas dokumentācijas sagatavošanai. To vidū arī četras baznīcas Rīgā.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Šī gada pavasarī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde lēma par viena miljona eiro piešķiršanu saglabāšanas un atjaunošanas darbu veikšanai 28 Latvijas dievnamos. To paredzēja no janvāra spēkā esošais Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums. LV portāls sniedz ieskatu, kā norit darbs pie Sakrālā mantojuma programmas īstenošanas un kas sagaidāms turpmākajos gados.

īsumā
  • 2018. gadā Sakrālā mantojuma programmai tika atvēlēts viens miljons eiro, finansējumu sadalot 28 dievnamu konservācijai, restaurācijai un atjaunošanai, kā arī izpētei un restaurācijas dokumentācijas sagatavošanai.
  • Lai pilnībā nodrošinātu aptuveni 800 Latvijas dievnamu saglabāšanu un atjaunošanu, nepieciešami 110–170 miljoni eiro.
  • Lai arī finansējums baznīcu atjaunošanai ir ļoti nepieciešams, programmas finansējums valsts budžetā 2019. gadam nav plānots. Tas paredzēts 2020. gadā pusmiljona eiro apmērā.

Valsts dalība sakrālā mantojuma saglabāšanā

2018. gada 1. janvārī spēkā stājās Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums, ar kuru Latvijas valsts apņēmusies piedalīties sakrālā mantojuma izpētes, tehnisko projektu izstrādes, konservācijas, restaurācijas, remontu un citu atjaunošanas darbu finansēšanā. Likums paredz speciālas programmas izveidi valsts un vietējas nozīmes aizsargājamu kultūras pieminekļu statusā esošu kulta celtņu saglabāšanai nākamajām paaudzēm. Sakrālā mantojuma programmā atbalstu var saņemt dievnamu, klosteru, kapelu, lūgšanu namu un arī reliģisko rituālu priekšmetu saglabāšanai.

Likumā teikts, ka arī pašvaldības var piedalīties sakrālā mantojuma uzturēšanā. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (iepriekš: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas) Kultūras mantojuma politikas daļas vadītāja vietniece Agnese Rupenheite norāda, ka ir objekti, kuriem pašvaldības sniedz atbalstu gan finansējuma apgūšanā, dokumentācijas sagatavošanā, gan arī līdzfinansējumu. Dievnamu saglabāšanā iesaistās arī privātais sektors, piemēram, jau vairākus gadus finansējumu var iegūt “Rietumu Bankas” labdarības fonda rīkotajā projektu kursā, šogad tajā finansējums piešķirts septiņām baznīcām.

Sadarbības un informācijas aprites nodrošināšanai starp Kultūras ministriju, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi un reliģiskajām organizācijām sakrālā mantojuma finansēšanas programmas īstenošanai tika izveidota Sakrālā mantojuma padome. Tā ir konsultatīva institūcija, un padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Padomes sastāvā ir viens pārstāvis no Kultūras ministrijas, trīs pārstāvji no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, pa vienam pārstāvim no tām reliģiskajām savienībām (baznīcām), kuras iesniegušas priekšlikumus sakrālā mantojuma objektu iekļaušanai sakrālā mantojuma finansēšanas programmā.

Valsts finansējumu saņēmuši 28 dievnami

2018. gadā Sakrālā mantojuma programmai tika atvēlēts miljons eiro, finansējumu sadalot 28 dievnamu konservācijai, restaurācijai un atjaunošanai, kā arī izpētei un restaurācijas dokumentācijas sagatavošanai. Finansējums piešķirts nepieciešamo darbu veikšanai katoļu, luterāņu, anglikāņu un pareizticīgo draudžu dievnamos. Piešķirtie līdzekļi draudzēm jāizlieto un darbi jāpaveic līdz šī gada beigām.

Programmā visvairāk līdzekļu – 122 000 eiro – piešķirts Pļaviņu luterāņu baznīcas jumta konstrukciju atjaunošanai. Līdzīgas summas piešķirtas Liepājas Lutera luterāņu baznīcas un Līksnas katoļu baznīcas jumtu savešanai kārtībā.

Kā norāda Pļaviņu Sv. Pētera evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Haralds Biete, dievnams faktiski atradies avārijas stāvoklī. “Saņemtais atbalsts ir ļoti svarīgs, jo dievnama atjaunošanai nepieciešamā summa ir ļoti liela, mums pašiem šādas naudas nebija,” saka mācītājs. Neskatoties uz to, ka piešķirtā summa ir ievērojama, tā tik un tā nav pietiekama, lai varētu pilnībā atjaunot dievnamu.

Dievnamus, kuri atbalstu saņēmuši 2018. gada programmā, drīkstēs pieteikt arī nākamajos gados. “Atkārtota finansējuma piešķiršana ir iespējama, izvērtējot darbu aktualitāti, nepieciešamību turpināt iesāktos darbus,” norāda Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve A. Rupenheite.

Programmai jāpiesakās pašiem

Reliģiskajām savienībām (baznīcām) vai reliģiskajām organizācijām, kuras nav iekļāvušās nevienā reliģiskajā savienībā (baznīcā), priekšlikumi objektu iekļaušanai sakrālā mantojuma finansēšanas programmā jāiesniedz Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē. Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums noteic, ka priekšlikumi jāiesniedz līdz kārtējā gada 31. decembrim, bet, ņemot vērā, ka likums stājās spējā šī gada 1. janvārī, šogad termiņš bija pagarināts līdz 22. janvārim.

Pieņemot lēmumu par objekta iekļaušanu sakrālā mantojuma finansēšanas programmā un nosakot pieejamā finansējuma sadalījumu, ņem vērā vairākus kritērijus:

  • programmai pieteiktā sakrālā mantojuma objekta faktiskais stāvoklis, tai skaitā nepieciešamība glābt kritiskā stāvoklī esošu sakrālā mantojuma objektu;
  • sakrālā mantojuma objekta publiskā pieejamība;
  • paredzēto darbu atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām un atbildīgās institūcijas izvirzītajām prasībām.

Papildus, pieņemot lēmumu, izvērtē, vai konservācijas un restaurācijas risinājumi ir balstīti uz objekta vērtību vispusīgu dokumentēšanu, arhitektoniski māksliniecisko un zinātnisko izpēti un vai konservācijas un restaurācijas darbi ir secīgi plānoti, tiks profesionāli vadīti un uzraudzīti, kā arī to, kā tiek nodrošināts sakrālā mantojuma objekta autentiskums un saglabāta oriģinālā substance.

Finansēšanas līgumi ar draudzēm jau ir noslēgti, un lielākajā daļā objektu aktīvi notiek darbi, par to gaitu tiek informēta Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Uz vietas kultūras pieminekļos kontroles funkciju veic pārvaldes reģionālās nodaļas. A. Rupenheite teic, ka šobrīd nav konstatētas nepilnības vai nekvalitatīvi veikti darbi. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve arī atzīmē, ka izstrādātā finansējuma piešķiršanas procedūras kārtība ir sevi attaisnojusi, jo ir ļāvusi detalizēti izvērtēt pieteikumus, ņemot vēra viedokļus, un pieņemt lēmumus. “Pilnībā par kārtību varēs spriest pēc finansējuma apgūšanas, kad būs saņemtas atskaites, pēc kurām varēs vērtēt, vai finansējums ir apgūts un kas būtu maināms, lai to apgūtu labāk, ja būs kādas nepilnības. Svarīgi apzināties, ka lēmumu pieņemšana ir viens posms programmas ieviešanā, nākamais ir finansējuma apgūšana, kas ir finansējuma saņēmēju atbildība. Pārvalde sniedz atbalstu dažādu jautājumu risināšanā, lai draudzes var maksimāli apgūt finansējumu dievnamu atjaunošanā, tomēr galvenā darbība šajā posmā ir tieši finansējuma saņēmēju atbildība. Atbalstu sniedz arī konfesiju pārstāvji, kas ir pieteikumu sagatavotāji, palīdzot koordinēt finansējuma apgūšanu,” tā A. Rupenheite.

2019. gadā finansējums nav paredzēts

Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likuma likumprojekta anotācijā norādīts: lai pilnībā nodrošinātu aptuveni 800 Latvijas dievnamu saglabāšanu un atjaunošanu, nepieciešami 110–170 miljoni eiro. Anotācijā arī minēts, ka, lai risinātu šo jautājumu, nākamo 30 gadu laikā ik gadu dievnamu saglabāšanā būtu jāiegulda aptuveni 4 miljoni eiro.

To, ka vajadzības ir lielākas par iespējām, apliecina arī fakts, ka šogad vien programmā saņemti pieteikumi 53 dievnamu atjaunošanai par kopējo summu 3,1 miljons eiro. Lai arī finansējums baznīcu atjaunošanai ir ļoti nepieciešams, programmas finansējums valsts budžetā 2019. gadam nav plānots, LV portālam norāda A. Rupenheite. Finansējums Sakrālā mantojuma programmā ir paredzēts 2020. gadā pusmiljona eiro apmērā.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve vienlaikus norāda, ka līdzīga programma ar regulāru un apjomīgu finansējumu citu arhitektūras pieminekļu grupu saglabāšanai nākotnē nav paredzēta. Kultūras pieminekļu īpašnieki var pretendēt uz valsts budžeta finansējumu pašreizējā Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmā.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU