Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pašnodarbinātais veic iemaksas 32,15% apmērā no brīvi izraudzītas ienākumu summas, bet ne mazākas, kā ir minimālā darba alga (430 eiro) mēnesī. No šīm iemaksām krājas pensijas kapitāls, ir apdrošināšana invaliditātei, maternitātei un slimībai, vecāku apdrošināšana. Pašnodarbinātie nav apdrošināti pret darba zaudējumu, darbspēju zudumu nelaimes gadījumā darbā vai arodslimību. Ja ienākums ir līdz 430 eiro, maksā 5% pensijai.
FOTO: Freepik
Latvijā tiesiskais regulējums pašnodarbinātajiem nodrošina pietiekamu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, taču atbilstošas obligātās iemaksas veic tikai neliels skaits pašnodarbināto. Šī iemesla dēļ pašnodarbināto sociālā aizsardzība ir ļoti vāja, secināts pēc Valsts darba inspekcijas (VDI) pasūtījuma veiktajā pētījumā “Pašnodarbinātība Latvijā un tiesiskā regulējuma pilnveide pašnodarbināto darba apstākļu uzlabošanai”.
Pašnodarbinātība ir nozīmīgs nodarbošanās veids un ienākumu avots daļai Latvijas iedzīvotāju. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā pašnodarbināto skaits 2017. gadā sasniedza gandrīz 65 tūkstošus, kas ir 7% no kopējā pamatdarbā nodarbināto skaita.
Vispārējā kārtībā nodarbinātie veic obligātās apdrošināšanas iemaksas 35,09% apmērā no darba algas. Darba devējs no saviem līdzekļiem samaksā 24,09%, no darbinieka algas ietur un budžetā pārskaita 11%.
Pašnodarbinātais veic iemaksas 32,15% apmērā no brīvi izraudzītas ienākumu summas, bet ne mazākas, kā ir minimālā darba alga (430 eiro) mēnesī. No šīm iemaksām krājas pensijas kapitāls, ir apdrošināšana invaliditātei, maternitātei un slimībai, vecāku apdrošināšana. Pašnodarbinātie nav apdrošināti pret darba zaudējumu, t.i., nevar pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, pret darbspēju zudumu nelaimes gadījumā darbā vai arodslimību. 1% no kopējās obligāto iemaksu likmes tiek novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai.
Pētījumā, kurā pašnodarbinātības tiesiskais regulējums Latvijā salīdzināts ar ārvalstīm (Somiju, Nīderlandi, Lielbritāniju, Austrāliju, ASV), konstatēts, ka arī pārējās analizētajās valstīs pastāv problēma ar pašnodarbināto integrēšanu sociālās apdrošināšanas sistēmā, jo pašnodarbinātajiem tā ir dārgāka nekā darba ņēmējam, daļa pašnodarbināto veic nelielas obligātās iemaksas vai neveic vispār.
Pēc pētījumā minētajiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem, 2016. gadā pašnodarbināto skaits, kuri veica obligātās iemaksas, bija tikai 14 745 personas.
Sociālās apdrošināšanas pakalpojumus izmaksā atkarībā no veiktajām obligātajām iemaksām. Jo lielāki ir pašnodarbinātā ienākumi, no kuriem ir veiktas iemaksas, jo lielāks ir pabalstu vai atlīdzības apmērs un labāks ir sociālais nodrošinājums vecumdienās.
Labklājības ministrijas (LM) pētniekiem sniegtā informācija liecina, ka Latvijā liels skaits pašnodarbināto neveic obligātās iemaksas vai tās ir veiktas no ienākuma, kas ir tuvs valstī noteiktajai minimālajai mēneša darba algai. “Eurofound” pētījumā par pašnodarbinātību ES konstatēts, ka Latvijā gandrīz pusei (47%) pašnodarbināto slimības gadījumā nav finansiālā nodrošinājuma. Tādējādi svarīgs kļūst jautājums, kā nodrošināt šo personu sociālo aizsardzību, secināts pētījumā.
Viens no iemesliem, kas, iespējams, mazina pašnodarbināto vēlmi veikt obligātās iemaksas, ir salīdzinoši augstā obligāto iemaksu likme, kas ir gandrīz tikpat liela kā darba ņēmējam un darba devējam kopā, lai gan pašnodarbinātie nav apdrošināti bezdarba gadījumam, nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.
Apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanas jomā vērojama tendence īsi pirms nodokļu nomaksas palielināt obligāto iemaksu objektu, lai īstermiņā saņemtu pēc iespējas lielāku pabalstu, piemēram, vecāku pabalstu. Taču svarīgs faktors obligāto iemaksu veikšanā ir arī pašnodarbinātā vecumam, kuram pieaugot pieaug obligāto iemaksu veicēju skaits un vidējā iemaksu alga biežāk pārsniedz valstī noteikto minimālās algas apmēru, konstatēts pētījumā.
Tomēr pašnodarbinātie sociālo nodrošinājumu vecumdienās galvenokārt saista ar valsts nodrošinātu vecuma pensiju, neskatoties uz to, ka paša veikto obligāto iemaksu apmērs ir niecīgs.
Pētījumā minēts, ka pašnodarbināto sociālo aizsardzību var uzlabot 2018. gada nodokļu reforma, kas paredz obligāto iemaksu 5% apmērā pensiju apdrošināšanai. Tādējādi pensiju kapitālu uzkrās arī tie pašnodarbinātie, kuru mēneša ienākumi nesasniedz minimālās algas apmēru. Taču obligātās iemaksas ieviešana 5% apmērā pensiju apdrošināšanai ir tikai daļējs risinājums, jo sociālais nodrošinājums vecumdienās tāpat nebūs pietiekams, vērtē pētnieki.
Saskaņā ar VSAA informāciju par jaunās normas rezultātiem šogad 19 000 saimnieciskās darbības veicēju ar ienākumiem līdz minimālās algas apmēram jau ir veikuši 5% iemaksas.
Normatīvais regulējums obligāto iemaksu likmēm un nosacījumiem, arī pieejamie sociālās apdrošināšanas veidi atšķiras analizēto valstu vidū.
Austrālijā pašnodarbinātajiem ir iespēja nodrošināt sev sociālo aizsardzību tikpat lielā mērā kā darba ņēmējiem, kamēr ASV lielākā daļa sociālās apdrošināšanas veidu nav nodrošināta. Vairumā gadījumu, līdzīgi kā Latvijā, valsts sociālās apdrošināšanas sistēma pašnodarbinātajiem neparedz apdrošināšanu pret bezdarbu, nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. Apdrošināšanu pret bezdarbu nodrošina Austrālijā un daļēji Somijā, kurā bezdarba gadījumā pašnodarbinātajam ir tiesības saņemt pamata pabalstu no valsts un brīvprātīgi veikt iemaksas Bezdarba fondā, lai saņemtu lielāku atbalstu.
Taču lielākajā daļā analizēto valstu pašnodarbinātajam ir iespēja sev nodrošināt attiecīgo sociālo aizsardzību, iegādājoties atbilstošu apdrošināšanas polisi no privātajām apdrošināšanas sabiedrībām. Somijā pašnodarbinātajiem lauksaimniecības nozarē ir pienākums iegādāties apdrošināšanas polisi pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām.
Ik gadu Eiropas Savienībā vairāk nekā 4000 darba ņēmēju iet bojā nelaimes gadījumos darbā. Arī Latvijā ir augsts nelaimes gadījumu skaits, it īpaši bīstamajās nozarēs. 2016. gadā nelaimes gadījumos darbā cieta 1849 nodarbinātie, no kuriem 38 gāja bojā un 184 guva smagus veselības traucējumus. Šajā statistikā nav ietverti pašnodarbinātie, par kuriem informācija par nelaimes gadījumiem un arodslimībām netiek apkopota, norādīts pētījumā.
Valsts darba inspekcijai (VDI) nav jāuzrauga pašnodarbinātie. Tomēr VDI vadītājs savulaik ir norādījis, ka smaga situācija darba aizsardzībā ir bīstamajās nozarēs, piemēram, mežizstrādē. Atbildot uz LV portāla jautāto, vai kāds vispār izmeklē nelaimes gadījumus ar pašnodarbinātajiem, VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja Linda Matisāne skaidro, ka VDI nelaimes gadījumus darbā izmeklē saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”. VDI izmeklē ne tikai tos nelaimes gadījumus, kuros cietis darbinieks, bet arī nelaimes gadījumus ar citiem darba ņēmējiem, kuri saskaņā ar valsts sociālās apdrošināšanas normatīvajiem aktiem ir pakļauti apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (tai skaitā, piemēram, pašnodarbinātās personas, kas brīvprātīgi ir apdrošinājušās pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, pašnodarbinātās personas, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājas).
Katru reizi, kad VDI saņem informāciju par nelaimes gadījumu, kas noticis ar pašnodarbinātu personu, tiek noskaidroti notikuma apstākļi, tiek pieprasīti dati no Valsts ieņēmuma dienesta un VSAA. Ja apstiprinās informācija, ka cietušais vai bojāgājušais ir pašnodarbinātais, kas nav veicis iemaksas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, VDI šādus nelaimes gadījumus neizmeklē. Tos izvērtē policija, taču bieži plašāks izmeklēšanas process saistībā ar darba vides ietekmi uz cilvēka drošību un veselību nenotiek, atzīst VDI pārstāve.
Pat smagas traumas guvuši cilvēki slimnīcā bieži vien atsakās no darbnespējas lapas. Vai ārstiem ir pienākums kādam ziņot par acīmredzami darbā gūtu traumu? Piemēram, vai ir jāziņo Valsts darba inspekcijai?
Jau minētie noteikumi Nr. 950 nosaka, ka ārstniecības iestādes, kurās cietušie vērsušies ar sūdzībām par veselības traucējumiem, ko izraisījis nelaimes gadījums, katru mēnesi līdz desmitajam datumam sniedz inspekcijai ziņas par cietušajiem iepriekšējā mēnesī, norādot cietušā vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, mēnesi, datumu, darbavietu un veselības traucējuma smaguma pakāpi.
VDI pārstāve klāsta: “Tomēr no pieredzes redzam, ka bieži nelaimes gadījumos cietušie nelegāli nodarbinātie darbinieki ārstniecības personālam saka, ka gūta sadzīves trauma, un slēpj patiesos notikuma apstākļus jau pirmajā sarunā ar ārstu, it īpaši, ja nelegālais darba devējs ir solījis palīdzību un finansiālu kompensāciju. Šādās situācijās ārstniecības iestādes arī var neziņot VDI par nelaimes gadījumu, bet darbinieki patiesību stāsta tikai saviem palātas biedriem un pēc laika arī inspekcijai, ja darba devējs savus mutiskos solījumus par palīdzību un kompensāciju nav turējis. Viens no VDI nākamajiem pētījumiem saistāms tieši ar nelaimes gadījumiem darbā, un šī pētījuma nosaukums būs “Nelaimes gadījumu darbā neizmeklēšana un nereģistrēšana: cēloņi un iespējas situācijas uzlabošanai”, kas ļaus precīzāk noskaidrot faktisko situāciju ar slēptajiem darbā notikušajiem nelaimes gadījumiem.”
Viens no pētījuma veicēju priekšlikumiem ir noteikt pienākumu pašnodarbinātajiem atsevišķās bīstamajās nozarēs vai profesijās, kurās ir augsts nelaimes gadījumu un arodslimību skaits, iegādāties privāto apdrošināšanas polisi pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām.
LV portāls jau rakstīja (Pašnodarbināto darba aizsardzībā būs stingrāki nosacījumi), ka LM sagatavotajos grozījumos Darba aizsardzības likumā (likumprojekts ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē 5. jūlijā) paredzēts pienākums pašnodarbinātajiem apdrošināt savu veselību un dzīvību pret nelaimes gadījumiem privātajās apdrošināšanas kompānijās, ja viņi veic darbu nozarēs, kuras darba aizsardzības jomā uzskatāmas par bīstamām, kurās notikušo smago un letālo nelaimes gadījumu darbā un konstatēto arodslimību skaits pārsniedz vidējos rādītājus valstī, rēķinot uz 100 000 nodarbināto.
