AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
09. augustā, 2018
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Veselības aprūpe

Vilina, bet svilina – saules staru ēnas puse

Fragments no SPKC infografikas

Saules ultravioletā (UV) starojuma ietekmei ir kumulatīva daba – jo vairāk stundu savas dzīves laikā esam pavadījuši saulē, jo lielāks risks saslimt ar ādas vēzi. Tieši tāpēc ar nemelanomas ādas audzējiem visbiežāk slimo gados vecāki cilvēki, kamēr saslimstība ar ādas vēža retāk sastopamo, bet agresīvāko formu melanomu pieaug trīsdesmitgadnieku vidū.

īsumā
  • Lai uzturētu augstu D vitamīna līmeni organismā, vasaras mēnešos pietiek ar 5–15 minūtes ilgu sejas un roku pakļaušanu saules ietekmei 2–3 reizes nedēļā.
  • Ilgtermiņā gan saules, gan solārija UV stari veicina kataraktas veidošanos, priekšlaicīgu ādas novecošanos, pigmenta plankumus, kārpveida izaugumus un ādas vēzi.
  • Tiem, kuri ikdienā regulāri neuzturas saulē, bet ik pa laikam “pārcepas”, sauļojoties un gūstot apdegumus, ir krietni augstāks melanomas risks.

Gaisma un atrašanās saulē centrālajā nervu sistēmā palīdz izstrādāt tā saucamos laimes hormonus, endorfīnus un enkefalīnus, kas rada pozitīvas emocijas. Saulei ir arī dezinficējoša iedarbība, tāpēc kontrolēta laika saules peldes ir ieteicamas cilvēkiem ar hroniskām iekaisīgām ādas slimībām, piemēram, zvīņēdi, atopisko dermatītu, pusaudžu pinnēm.

Endokrinologi nereti pauž uzskatu, ka sauļošanās – turklāt bez saules aizsargkrēma – ir būtiskākais D vitamīna avots, taču dermatologs Raimonds Karls atzīst – tas ir maldīgs un stipri pārspīlēts priekšstats. Ārstu vidū nav vienas skaidras atbildes, kā vislabāk uzņemt D vitamīnu. To ir iespējams uzņemt arī ar uzturu un uztura bagātinātājiem. Turklāt Pasaules Veselības organizācija ir skaidri definējusi, ka UV starojums ir kancerogēns, ļaundabīgus audzējus izraisošs un noved pie augstās saslimstības ar ādas vēzi.

Lai uzturētu augstu D vitamīna līmeni organismā, vasaras mēnešos pietiek ar 5–15 minūtes ilgu sejas un roku pakļaušanu saules ietekmei 2–3 reizes nedēļā. Biežāka un ilgāka ķermeņa pakļaušana UV starojuma ietekmei rada lielāku kaitējumu organismam nekā ieguvumu, jo nelielā D vitamīna daudzuma veidošanās neatsver UV starojuma kaitīgo ietekmi. Jāņem vērā, ka D vitamīna sintēze organismā nav atkarīga tikai no ādas, tajā piedalās arī aknas un nieres. Ja šo orgānu darbība ir traucēta, arī sauļojoties D vitamīns organismā neveidojas pietiekamā daudzumā.

Sauļošanās sekas

Pārmērīga UV starojuma īstermiņa sekas ir apdegumi, kuri vidēji pēc nedēļas pazūd, taču patiesībā ir ļoti bīstami. Tiem, kuri ikdienā regulāri neuzturas saulē un nekrāj “bīstamās stundas”, bet ik pa laikam “pārcepas”, sauļojoties un gūstot apdegumus, ir krietni augstāks melanomas risks. Jo vairāk saules apdegumu bijis dzīves pirmajos gados (līdz 18 gadu vecumam), jo lielāka iespēja saslimt ar melanomu, tādēļ bērni no saules stariem jāsargā īpaši rūpīgi. Zīdaiņiem saulē nebūtu jāatrodas vispār.

Ilgtermiņā gan saules, gan solārija UV stari veicina kataraktas veidošanos, priekšlaicīgu ādas novecošanos, pigmenta plankumus, kārpveida izaugumus un ādas vēzi.

Ādas ļaundabīgie audzēji

Ādas ļaundabīgie audzēji tiek iedalīti divās grupās – melanoma un nemelanomas audzēji.

Melanoma ir retāk sastopama, bet visbīstamākā ādas vēža forma. Agrīnās stadijās tā ļoti labi ārstējama, taču, kad audzēja šūnas sāk veidot metastāzes, pacienta prognozes ievērojami pasliktinās. Tādēļ svarīgi ir doties pie ārsta laikus! Melanoma izskatās kā dzimumzīme, kas aug un mainās, kļūstot asimetriska. Tā var veidoties jau no esošas dzimumzīmes, kā arī attīstīties uz iepriekš neizmainītas ādas jebkur uz ķermeņa.

Melanoma sievietēm biežāk novērojama uz apakšstilbiem, vīriešiemuz muguras.

Nemelanomas audzēji – bazālo šūnu vēzis (bazalioma) un plakanšūnu vēzis vistiešākajā veidā ir saistīti ar hronisku, ilgstošu UV staru iedarbību uz ādas virsmu. Visbiežāk tos novēro gados vecākiem cilvēkiem, kuri dzīves laikā “sakrājuši” UV stundas, strādājot vai atpūšoties saulē (piemēram, lauksaimniekiem, jūrniekiem, celtniekiem, golferiem, ūdens sporta veidu cienītājiem). Šos audzējus biežāk novēro saulei pakļautajās vietās – uz sejas, kakla, plecu daļas, bet tie var veidoties arī citur. Tie var izskatīties kā sārts, iekaisis plankums vai pleķītis, kas ar laiku kļūst piepacelts, retāk – kā ilgi nedzīstoša čūla vai krevele.

Steidzami pie ārsta!

Regulāri apskati sevi spogulī, kā arī apskati savus tuviniekus. Pievērs uzmanību dzimumzīmēm, pigmenta plankumiem, to izmaiņām un vietām uz ādas, kas pēkšņi kļuvušas jutīgas, sāpīgas vai niez. Šīs pazīmes var signalizēt par onkoloģisku saslimšanu. Ja pamani ko aizdomīgu, vērsies pie ģimenes ārsta, dermatologa vai onkologa!

Jebkurš audzējs agrīnā stadijā ir veiksmīgāk ārstējams, it īpaši ādas audzēji, tādēļ ir ļoti svarīgi tos laikus diagnosticēt.

Materiāls tapis Veselības ministrijas un Slimību profilakses kontroles centra kampaņas “Necepies!” ietvaros sadarbībā ar dermatologu Raimondu Karlu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU