Kā pasākuma atklāšanā sacīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, tieslietu sistēmas reformas tiek vērtētas dažādi, tomēr nozīmīgākie secinājumi ir balstāmi autoritatīvu starptautisku vērtētāju, piemēram, Eiropas Komisijas, Pasaules Bankas un OECD ekspertu, atzinumos. Ministrs arī informēja, ka nākamā gada nogalē par Latvijas tieslietu sistēmu būs pieejams plašs pētījums, kas top sadarbībā ar Eiropas Padomes Komisiju par tiesu sistēmas efektivitātes paaugstināšanu, Starptautisko Valūtas fondu un OECD. Dz. Rasnačs akcentēja, ka tieslietu sistēmas reformas kalpo tautsaimniecības izaugsmei, un minēja, ka šajā ceļā nozīmīgākie ministrijas sabiedrotie – vienlaikus gan kritizētāji, gan atbalstītāji – ir Ārvalstu investoru padome, Latvijas Komercbanku asociācija, Darba devēju konfederācija, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Informējot diplomātus par tiesu sistēmas reformām, TM valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina akcentēja Tieslietu padomes (TP) pilnvaru un kapacitātes celšanu, tā stiprinot tiesu varas neatkarību. Jāpiebilst, ka Saeimā otrreizējā caurlūkošanā atrodas grozījumi likumā "Par tiesu varu", kas cita starpā paredz nostiprināt TP kompetenci tiesnešu karjeras jautājumos, mazinot likumdevējvaras un izpildvaras iespaidu šajos jautājumos.
TM pārstāve arī informēja par tiesu darbības teritorijas reformu, apvienojot nelielās tiesas. Kā uzsvēra I. Kucina, pieaugot tiesnešu skaitam apvienotajās tiesās, tiks veicināta tiesnešu specializācija, nodrošināts pilnvērtīgāks nejaušas lietu sadales princips, izlīdzināta tiesnešu noslodze, kā arī celta tiesu darba kvalitāte un efektivitāte. Kopš reformas sākuma no 34 rajona (pilsētas) tiesām šobrīd Latvijā pastāv 26 rajona (pilsētas) tiesas. Bet, reformu noslēdzot, no nākamā gada marta valstī būs vairs tikai deviņas vispārējās jurisdikcijas pirmās instances tiesas. Ministrija sola sabiedrību informēt par izmaiņām, kas var rasties pārmaiņu periodā. Tomēr līdzšinējā pieredze, piemēram, reformējot tiesas Latgales tiesu apgabalā, liecinot, ka tiesu apvienošanas process lielas problēmas nerada.
Runājot par citiem TM uzdevumiem, I. Kucina kā būtisku minēja darbu pie tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojuma sistēmas izveides. Jāatgādina, ka saskaņā ar Satversmes tiesas 26. oktobra spriedumu tiesnešu atalgojuma sistēma atzīta par neatbilstošu pamatlikumam. Līdz 2019. gada 1. janvārim ir jāizstrādā jauna, Satversmei atbilstoša tiesnešu algošanas kārtība.
Vidējie lietu izskatīšanas termiņi tiesās (mēnešos)
| Lietas veids | Tiesa | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 (janvāris–jūnijs) |
| Civillietas | Rajona (pilsētas) tiesa | 9,2 | 8,2 | 8,6 | 7,8 | 7,4 |
| Apgabaltiesa | 5,1 | 4 | 3,7 | 3,9 | 3,9 | |
| Krimināllietas | Rajona (pilsētas) tiesa | 6,4 | 6,2 | 5,5 | 5,3 | 5,4 |
| Apgabaltiesa | 3,5 | 3,3 | 3,5 | 3,8 | 3,7 | |
| Administratīvās lietas | Administratīvā rajona tiesa | 13,5 | 10 | 7,3 | 7,2 | 7,5 |
| Administratīvā apgabaltiesa | 11,3 | 13 | 12,7 | 12,4 | 9,3 |
Avots: Tieslietu ministrija
