Ir zemes īpašums bez piekļuves (ceļa servitūta), kas robežojas ar trim citiem fizisko personu privātīpašumiem. Vēlos vērsties tiesā pret vienu no īpašniekiem ar prasību nodibināt ceļa servitūtu. Vai fakts, ka ir divi citi īpašnieki, ir alternatīvas, pret kuriem vērsties ar šādu prasību, var būt par iemeslu, lai noraidītu šo prasību pret pirmo īpašnieku? Vai būtu jāvēršas vienlaikus pret visiem trim vai arī secīgi pret katru? Un pēdējais tad paliks kā vienīgā iespēja?
No Civilprocesa likuma normām nepārprotami izriet prasības tiesības, kas tomēr īstenojamas noteiktā procesuālā kārtībā, proti, prasībā jānorāda konkrēta persona, pret kuru prasība tiek celta, kā arī jānorāda uz apstākļiem, ar kuriem tiek pamatota prasība (Civilprocesa likuma 128. pants).
Prasītāja prasījums pret atbildētāju vienmēr izriet no konkrēta strīda ar atbildētāju par aizskartajām vai apstrīdētajām civilajām tiesībām vai ar likumu aizsargātajām interesēm, proti, strīds ir par konkrētām tiesiskajām attiecībām.
Atbilstoši dispozitivitātes principam tikai prasītāja ziņā ir noteikt veidus un juridiskās metodes savu aizskarto tiesību aizsardzībai, proti, censties rast risinājumu ārpustiesas pārrunās vai tomēr, izvērtējot prasības priekšmetu un pamatu, izvēlēties, pret kuru personu celt prasību, tostarp to, pret kuru personu prasību celt pirmām kārtām.
Tas, ka prasība ir celta, piemēram, tikai pret vienu no iespējamā kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieku, pats par sevi nevar būt par pamatu prasības noraidīšanai.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
