NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
25. septembrī, 2017
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Valsts pārvalde
3
3

Vai uzņēmumu padomēm jābūt vēl neatkarīgākām?

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Freepik

Latvija iestāšanās procesā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā apņēmās sakārtot valstij piederošo uzņēmumu pārvaldības pamatjautājumus – pērn 12 lielākajos valsts uzņēmumos tika izveidotas padomes, iekļaujot tajās arī neatkarīgus ekspertus. Tagad starptautiskā organizācija iesaka sašaurināt neatkarīgo padomes locekļu kritērijus. Vai iet šādu ceļu? Par to privātā sektora un valstij piederošo uzņēmumu pārstāvji tikās diskusijā “Kādiem kritērijiem būtu jāatbilst neatkarīgam padomes loceklim uzņēmumā?”.
īsumā
  • Padomju atjaunošana valsts lielajās kapitālsabiedrībās bija viena no prasībām, lai Latvija iestātos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, kas notika 2016. gadā.
  • Daudzus pretendentus iesaistīties valsts kapitālsabiedrību darbā ierobežo valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšana, kas daudziem ir sarkanā līnija.
  • Ir atsevišķi gadījumi, kad mazam uzņēmumam ir sarežģīti nodrošināt prasību par piecu padomes locekļu iecelšanu.
  • Vai nepieciešams mainīt valodas prasības, lai padomēs iekļautu ārzemniekus?

Diskusiju organizēja Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts (BKPI), kurš ir starptautiski atzīta organizācija, kas veicina labas korporatīvās pārvaldes principu ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs.

Krīzes laikā likvidēja

Krīzes laikā finansiālu iemeslu dēļ tika likvidētas padomes valsts uzņēmumu kapitālsabiedrībās. Savukārt to atjaunošana valsts lielajās kapitālsabiedrībās bija viena no prasībām, lai Latvija iestātos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), kas notika 2016. gadā.

BKPI Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs diskusijā atgādināja, ka OECD savā 2017. gada marta ziņojumā norāda: 33 no 39 valstij piederošo uzņēmumu padomes locekļiem atbilst valdības noteiktajiem padomes locekļa neatkarīguma kritērijiem. Tomēr OECD iesaka sašaurināt kritērijus, lai par neatkarīgajiem padomes locekļiem neuzskatītu, piemēram, valdības konsultantus; citus tās pašas ministrijas turējumā esošo uzņēmumu valdes locekļus; ierēdņus, kas strādā ministrijā, kas nav kapitāldaļu turētāja uzņēmumā u.c.

Kritēriji neatkarīgam ekspertam

Ministru kabineta noteikumu Nr. 686 "Kārtība, kādā nominē kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, un valdes locekļus valsts kapitālsabiedrībās, kurās ir izveidota padome" 6. punkts nosaka, ka padomes loceklis tiek uzskatīts par neatkarīgu, ja tas atbilst šādām prasībām:

  • pildot citus amatus, nav pakļauts kapitāla daļu turētāja norādījumiem;
  • pēdējo triju gadu laikā nav bijis valdes loceklis vai sabiedrības kontrolieris tai pašā kapitālsabiedrībā vai tās atkarīgajā sabiedrībā;
  • kapitālsabiedrībā, kurā ieņem padomes locekļa amatu, gūst ienākumus tikai par padomes locekļa amata pienākumu izpildi;
  • pēdējo triju gadu laikā nav bijis ārējais revidents, kā arī dalībnieks, valdes loceklis vai darbinieks kapitālsabiedrībā, kas veic ārējā revidenta funkcijas kapitālsabiedrībai, kurā pilda padomes locekļa amatu.

Vai var būt citās darba attiecībās ar kapitāldaļu turētāju?

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks minēja, ka PKC patlaban veic aptauju un vēlas uzsākt diskusiju, vai par neatkarīgu ekspertu var uzskatīt tādu, kuram ar kapitāldaļu turētāju ir vēl citas darba attiecības vai arī eksperts kā padomes loceklis darbojas vēl citā kapitālsabiedrībā, respektīvi, ir saistīts ar kapitāldaļu turētāju un nav pilnībā neatkarīgs. P. Vilks minēja, ka nav skaidrs, vai tiks nolemts daudz detalizētāk mēģināt definēt, kādām pazīmēm būtu jāatbilst neatkarīgam padomes loceklim. Varbūt būtu jāzina, vai eksperts ir politiskās partijas biedrs, vai ir bijis politiskās partijas pārvaldes institūciju loceklis? Varbūt palikt pie esošā regulējuma, tikai nosakot, ka kapitāldaļu turētājam nav ietekmes uz padomes locekļa lēmumiem?

"Neatkarība mazā valstī pie noteikta cilvēka daudzuma ir formāla."

"Vai viens cilvēks, kas strādā vairākās padomēs vai kādā no kapitālsabiedrības valdēm, ir patiesi neatkarīgs?" vaicāja "Latvijas dzelzceļa" padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns, kurš uzskata: ja ir eksperts divās padomēs, tad to var uzskatīt par neatkarīgu darbību, taču, ja ir gan valdē, gan padomē, tad tas jau būtu jāpārdomā. 

Ja esi vienā ministrijā jau otra uzņēmuma padomē, kā vari būt neatkarīgs? – izskanēja cits viedoklis.

Amatpersonu deklarācijas

P. Vilks minēja, ka daudzus pretendentus iesaistīties valsts kapitālsabiedrību darbā ierobežo valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšana, kas daudziem ir sarkanā līnija. Tam piekrita arī Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs, aicinot pārdomāt, vai padomes locekļiem būtu jāiesniedz deklarācijas, kurās redzams katrs īpašums.

Jāatzīmē, ka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" nosaka pienākumu deklarēt mantisko stāvokli, stājoties amatā, kā arī beidzot pildīt amata pienākumus.

V. Loginovs minēja, ka ne reti uz padomes locekļu vietām kandidē maz pretendentu, nav plaša padomes ekspertu kandidātu izvēle. "Ja piesakās pieci uz piecām vietām, tad var plaši diskutēt, ir vai nav neatkarīgi," tā PA pārstāvis.

Maza valsts, neatkarība formāla

A. Laizāns uzskata, ka Latvija ir ļoti maza valsts un katrs ir tiešā vai netiešā veidā viens ar otru saistīts, "neatkarība mazā valstī pie noteikta cilvēka daudzuma ir formāla". Viņš atzina, ka ir jāsabalansē gan mērāmi kritēriji par padomes locekli, gan, lai, sašaurinot neatkarīga padomes locekļa kritērijus, nenonāktu pie situācijas, ka nedabūs nevienu, kas strādā".  

Privātais uzņēmums, iesaistot neatkarīgu padomes locekli, iegūst vēl vienu neatkarīgu viedokli – lai pieņemtie lēmumi tiktu vispusīgi izsvērti. Savukārt valsts kapitālsabiedrībā neatkarīgam padomes loceklim, iespējams, ir jāpārstāv abstraktas akcionāru intereses – visu akcionāru kopums, pieļāva V. Loginovs. "Bet nereti konkrētais padomes loceklis pārstāv konkrētu akcionāru grupu. Kurš viņu ir iecēlis, sagaida noteiktu lojalitāti. Kā lojalitāti apkarot? Nezinu."

Nosaka mērķus, kas nes zaudējumus

Bijušais Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns skaidroja savu pozīciju: akcionāri nosaka mērķus un stratēģiju, kas padomes locekļiem ir jāīsteno, bet tie nereti nes zaudējumus uzņēmumiem, lai gan kalpo sabiedrības interesēs. Piemēram, "Latvenego" ir jāatbalsta maznodrošinātie un daudzbērnu ģimenes. Definīcijā būtu jānosaka, kas ir uzņēmuma intereses, teica Ģ. Greiškalns. Viņam iebilda citi diskusijas dalībnieki, sakot, ka ir arī nefinanšu mērķi, kas ir jāīsteno kapitālsabiedrībai, kuri nav attaisnojami ar komerciālām interesēm.

Akcionārs sēž uz diviem krēsliem – ir gan politikas veidotājs, gan arī akcionārs kapitālsabiedrībai. Savukārt padome veidojas kā buferis, kas sabalansē profesionālās un neprofesionālās intereses, izskanēja diskusijā.

FKTK uzkrāj konfidenciālu datubāzi

Diskusijas dalībnieki apsprieda arī padomes eksperta reputācijas kritērijus, kurus varētu izstrādāt PKC un kas būtu rekomendējošas. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas uzrauga visus, kuriem izsniedz darbības licences – bankas, ieguldījumu brokeru sabiedrības un apdrošināšanas sektoru, pārstāve Ilze Sīmane dalījās pieredzē darbā ar uzņēmumu atbildīgajām personām un izveidoto datubāzi. "Bankās ir striktas iekšējās prasības – katrs konkrēti atbild par noteiktu sfēru. Visa vēsture FKTK fiksējas un uzkrājas dati, ja par kādu tirgus dalībnieku jau bijuši pārkāpumi, tā teikt, sēdēja krēslā un neko nedarīja, lai gan pārkāpumi notika. Valdes un padomes locekļi iziet cauri pamatīgam sietam un strādā arī starptautiskā mērogā. Amatpersonai ir jābūt trīs svarīgām īpašībām – zināšanām, spējai domāt un pieņemt adekvātus lēmumus."

FKTK ir iz veidojusies savdabīga datubāze, CV par katru personu, bet tā ir konfidenciāla.

Sarežģīti atrast cilvēkus

FKTK pārstāve stāstīja, ka ir atsevišķi gadījumi, kad mazam uzņēmumam ir sarežģīti nodrošināt prasību par piecu padomes locekļu iecelšanu. "Uzņēmums nav gatavs maksāt tik lielu naudu, lai piesaistītu ekspertus un mēģina pierunāt kādu uz krēslu piekrist. Nevar atrast profesionāļus un cilvēkus, kas vispār piekrīt būt par padomes locekli. Un tad liek amatos sievas, mātes, jo nezina, kā lai prasību izpilda. Grib padomes locekļa amatu aizpildīt ar jēgu – no nozares, kas zina finanses, bet trūkst resursu."

"Ja cilvēks ir profesionālis un labi spēj komunicēt angliski, “Citadeles” grupā vieta viņam vienmēr atradīsies."

Padomes locekļu atalgojumu nosaka MK noteikumi Nr. 791 "Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru".

Valoda un ārzemnieki

Kā varētu motivēt cilvēkus no privātā sektora kļūt par kapitālsabiedrību padomes locekļiem? Vai nepieciešams mainīt valodas prasības, lai padomēs iekļautu ārzemniekus?

"Latvenergo" padomes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš atzīmēja, ka Latvijas likumdošana ir diezgan nelabvēlīga, lai varētu neatkarīgu ekspertu kandidātu loku paplašināt ar ārzemniekiem. Valsts valodas likums nosaka, ka par uzņēmuma naudu ir jānodrošina tulkojums un visi dokumenti latviešu valodā. Lietuvā šim jautājumam pieejot daudz brīvāk – kaimiņvalsts pieņem ārzemniekus uzņēmumu padomēs, lai viņi ienestu "svaigu" domāšanu.

Otra lieta – ja uzņēmumam ir nepieciešams drošības sertifikāts, tad padomei un valdei ir jābūt pieejai 2. pakāpes valsts noslēpumam. Taču pielaidi valsts noslēpumam var saņemt tikai Latvijas Republikas pilsoņi vai ar attiecīgo valsti ir jānoslēdz līgums. "Šos jautājumus vajadzētu pārdomāt un mainīt. Protams, nevar dot pieeju valsts noslēpumam pa labi un pa kreisi, bet tomēr es šos ierobežojumus īsti nesaprotu," tā A. Ozoliņš. "Lasu lekcijas Rīgas biznesa skolā. Tur ir pasniedzēji, kas saprot biznesu, varētu pretendēt uz neatkarīgo ekspertu amatiem, taču viņi nezina latviešu valodu. Līdzīgi arī pasniedzēji no Rīgas Ekonomikas augstskolas – viņu zināšanas būtu labs pienesums mūsu uzņēmumiem."

Galvenais ir profesionalitāte

"Citadeles" grupas padomes pārstāvis Juris Jākobsons strādā padomēs, kurās ir vairāki neatkarīgie eksperti no Šveices. "Ir milzīgs efekts – viņi pārzina tirgu, biznesu, ir spējīgi valdei palīdzēt izvērtēt stratēģiskās attīstības virzienus, palīdzēt ar kontaktiem. Galvenais ir profesionalitāte. Man nekad nav bijušas grūtības runāt dažādās valodās un nekad neesmu sapratis, ka valoda var būt šķērslis, lai kļūtu par valdes vai padomes locekli. Ja ir profesionālis un labi spēj komunicēt angliski, "Citadeles" grupā vieta viņam vienmēr atradīsies. Ja būs daži profesionāļi, kas runās angliski, vai viņi sagraus latviešu kultūru?"

PKC solīja turpināt diskusiju, lai padomes padarītu profesionālākas un neatkarīgākas.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI