Izmaiņu būtība jau aplūkota LV portālā rakstā "Jauna autovadītāju apmācības sistēma no 1. novembra: ko tā dos un cik maksās". Oktobra nogales un novembra avārijas uz ceļiem it īpaši apliecinājušas jau zināmo – nelabvēlīgos braukšanas apstākļos daudzi šoferi netiek galā ar spēkratiem, neapzinās riskus un neprot adekvāti rīkoties. Vai un kādu artavu būs devusi jaunā sistēma, uzzināsim tikai pēc zināma laika, kad autoskolu absolventi būs tikuši pie transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām un kļuvuši par patstāvīgiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Pašlaik, kad jauninājumi tikko ieviesti, izgaismojas vairāki plusi un mīnusi, kas vedina domāt, ka vadītāju apmācība arvien nav ideālā kārtībā, un aplūkot iespējamos variantus, kā to turpmāk uzlabot.
Atrast slidenu ceļu nebūs problēmu
Autoskolas "Krasts" direktore Anna Ruņģe centienus sakārtot vadītāju apmācības sistēmu kopumā vērtē atzinīgi. "Labi ir tas, ka ir palielināts braukšanas stundu skaits, turklāt samērīgi, lai mūsu klienti tā dēļ īpaši nejustu mācību sadārdzinājumu. Faktiski jaunais minimālais braukšanas stundu skaits (20) ir pielīdzināts tam, cik daudz mūsu klienti reāli nobrauca iepriekš: reti kuram pietika ar 14 minimālajām vadīšanas mācību stundām, visbiežāk ir nepieciešamas 25 vai pat trīsdesmit. Arī mācību programmā noteiktā prasība nodrošināt braukšanas apmācības slidenos, nelabvēlīgos ceļa apstākļos mūsu klimatā nav nekas neiespējams, jo lietavas ir arī vasarā, un kursanti lielākoties mācās trīs četrus mēnešus, tā ka noteikti iznāks braukt pa mitriem ceļiem. Mitrs ceļš būtībā ir slidens ceļš, un Rīgā nav nevienas ielas, kur nebūtu peļķu. Mācības notiek arī pa bruģa segumu. Mitrs bruģis ir ļoti slidens, un sniegs nemaz nav jāgaida." (Tiesa, sniegs un ledus, gluži kā uz pasūtījumu, šogad Latvijā parādījās jau pirms 1. novembra.)
A. Ruņģe ir apmierināta arī ar jauno moduļu sistēmu, jo "ar to cilvēkam ir nodrošināta iespēja darba, ģimenes vai citu apstākļu dēļ likumīgi izlaist kādu nodarbību. Cits jautājums – cik godprātīgi šo iespēju izmantos. Taču pret lieliem mācību kavētājiem ir īpašs regulējums: teorētisko priekšmetu mācību programma apmācāmajai personai jāapgūst viena gada laikā. Ja teorētisko priekšmetu apmācība pilnībā netiks pabeigta minētajā termiņā, tā jāveic atkārtoti, reģistrējoties jaunā mācību grupā. Otrkārt, domāju, ka arī skolas pašas to regulēs – ja cilvēks izlaiž vienu moduli un pēc tam to apgūst citā grupā, tas var būt bez maksas. Taču, ja kavēta puse nodarbību, tad par attiecīgo moduļu papildu apgūšanu var nākties maksāt. Domāju, ka līdz jaunajam gadam jau būs skaidrs, cik daudz nodarbību kursants drīkstēs izlaist, papildus nemaksājot. Šeit arī vēl ir "divi gali": ko tad, ja kursants nevar gaidīt nākamo moduli, viņam vadīšanas tiesības jāiegūst steidzami? Iznāk, ka skolai jānodrošina individuāla apmācība, bet tās ir citas izmaksas, nekā strādāt ar grupu."
Problēmas ar pievienotās vērtības nodokli
Lielākas neskaidrības ir ar jauno kārtību, ka no 1. novembra visi norēķini par apmācības procesu jāveic tikai ar autoskolu, un galveno problēmu te rada pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumi. Autoskolu līdzšinējā prakse ir dažāda un atšķirīgas arī attiecības ar PVN. Piemēram, ir mācību iestādes (tās gan nav vairākumā), kurās jau iepriekš visi norēķini par praktiskās braukšanas apmācību tika kārtoti ar autoskolu, jo instruktori ir štata darbinieki, nevis pašnodarbinātas personas (piemēram, "Modra Autoskola" Kuldīgā). Tām skolām pēc 1. novembra nekādu izmaiņu šajā jomā nav. To apstiprina arī "Kuldīgas Autoskolas" īpašnieks Guntis Rožkalns: "Satraucas to autoskolu administrācija, kurās instruktorus nodarbina uz līgumu pamata. Mēs viņiem maksājam algu, un nav nekādu problēmu." Dažādības spektru papildina trīs autoskolas ("Credo Autoprieks", "Auto Laime" un "Fortūna"), kas iekļuvušas akreditētu mācību iestāžu rindās un tādēļ nav PVN maksātājas.
Tagad, ja autoskola ir PVN maksātāja un braukšanas mācību instruktors ir individuālais komersants, mācību iestādē iemaksātajai summai tiek piemērota 21% PVN likme; tādējādi instruktoram par pakalpojumu samaksātā atlīdzība iznāk attiecīgi mazāka. Bet kāpēc instruktoram jācieš, ja viņš kā saimnieciskās darbības veicējs, individuālais komersants nekādi nav PVN maksātājs un maksā citus, likumā noteiktus nodokļus? Autoskolas administrācija, lai finansiāli nenodarītu pāri šiem speciālistiem, var izvēlēties citu ceļu – attiecīgi paaugstināt maksu par braukšanas apmācību stundām, taču iepriekš minēto apstākļu dēļ tā zaudēs konkurences cīņā ar citām skolām, kas PVN nemaksā, jo apmācība būs dārgāka.
"Mitrs ceļš būtībā ir slidens ceļš."
A. Ruņģe saka: "Mums ar katru instruktoru bija parakstīts sadarbības līgums, kurā skaidri noteikts, ka viņa pienākums ir nomaksāt visus nodokļus un viņš par to ir atbildīgs. Starp citu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) instruktorus kontrolēja ļoti stingri; ikvienam mūsu skolas instruktoram gada laikā bija vismaz viena pamatīga pārbaude."
Tāpat kā savulaik Latvijas Profesionālo autoskolu federācijas (LPAF) valdes priekšsēdētājs Ēriks Griģis, arī A. Ruņģe LV portālam norāda uz vēl kādu nelāgu praksi: ir autoskolas, kur instruktoram bez maksas bija jāstrādā pat visas 14 līdzšinējās obligātās minimālās braukšanas mācību stundas. "Ja viņam nemaksā, viņš arī nestrādā un nemāca, bet staigā ap mašīnu! Pie šīs jaunās sistēmas paredzu, ka šie instruktori "staigās" vēl vairāk! Par kādu satiksmes drošības paaugstināšanu mēs runājam?
Domāju, ka instruktori [pēc jaunās kārtības] saņems pārāk mazu atlīdzību, nevarēs nopelnīt vairāk par 500-600 eiro mēnesī, un pēc kāda gada (ja šis regulējums netiks mainīts) viņi būs atraduši citu darbu. Es nodarbojos arī ar instruktoru un pasniedzēju apmācību un zinu, ka savai skolai gada laikā varu izvēlēties labākajā gadījumā vienu vai divus instruktorus. Paliks vecie kadri, kas citu darbu vairs nevar darīt. Paredzu arī, ka instruktori mēģinās pierunāt kursantus skolai maksāt tikai par minimālo stundu skaitu, bet par pārējo – paklusām viņiem." A. Ruņģe domā, ka CSDD rosinātās izmaiņas ēnu ekonomikas apkarošanā panāktas netiks, gluži pretēji – paliks gan vecie netikumi, gan zels jauni.
Var izdomāt visādi
Ē. Griģis uzskata: "Par transportlīdzekļu vadītāju apmācības sistēmas izmaiņu mērķi, kā deklarēts, ir satiksmes drošības paaugstināšana. Taču diez vai pietiek, ja izmainām mācību programmu, apmācības stundu skaitu un paaugstinām prasības instruktoriem. Manuprāt, ar satiksmes drošību mums ir tik bēdīgi galvenokārt tādēļ, ka ir iestājies tā dēvētais tiesiskais nihilisms. Nav likumpaklausības. Šī liga izplatījusies plaši, dažādos līmeņos, tad kādēļ šoferi būtu izņēmums?
Taču, atgriežoties pie vadītāju apmācības – ja kaut ko gribam uzlabot (tas attiecas gan uz topošajiem vadītājiem, gan profesionāliem šoferiem, kuri vēlas paaugstināt kvalifikāciju), tad mācību procesam būtu jākļūst efektīvākam, bet vienlaikus ne sarežģītākam un dārgākam. Pašlaik nekā no tā visa nav. Turklāt CSDD inspektori pastiprināti kursēs pa šīm mācību iestādēm, tērēs vēl vairāk darba stundu, īpaši kontrolējot arī moduļu sistēmas ievērošanu, tā ka kontroles mehānisms kļuvis tikai sarežģītāks un dārgāks."
"Autoskolu līdzšinējā prakse ir dažāda."
Viņš aprēķinājis - ja viena autoskola, PVN nemaksātāja, gadā apmāca ap 5000 nākamo vadītāju, līdz ar jauno norēķinu kārtību valstij netiks nodokļos nomaksāti ap 250 tūkstoši eiro. Pieskaitot šai summai vēl profesionālās kategorijās apmācāmo pienesumu, pateicoties tieši jaunajiem noteikumiem, šai autoskolai paliek trešdaļa miljona. Šī summa tai paliek kā peļņa, kas ir pietiekami vilinoši, lai mūsu izdomas bagātajā valstī arī citas autoskolas meklētu kādus apkārtceļus nodokļa apiešanā.
A. Ruņģe te saskata vismaz pāris variantu. "Pirmkārt, var mēģināt kļūt par akreditētām mācību iestādēm (kaut gan teorētiski autoskolai šāds statuss nav piemērojams). Otrkārt, nodoklis nav jāmaksā arī mazām skolām, kuru apgrozījums ir mazāks par 50 tūkstošiem eiro gadā. No tā izriet, ka vairāku kategoriju autoskolu var sadalīt dažās nelielās, vienas kategorijas skolās. Mēs pat nedomājam to darīt, taču intereses pēc esam aprēķinājuši, ka mūsu skola būtu jāsadala trijos atsevišķos uzņēmumos. Cik daudz resursu būs nepieciešams CSDD, lai šo visu izkontrolētu? Ja vienā mūsu skolā tiktu konstatēti kādi pārkāpumi, labi, to slēgtu ciet, bet pārējās divas paliktu! Zinu autoskolas, kuras jau tagad strādā ar trim četriem zīmogiem. Slēgt četras firmas? Tas nav iespējams ne par kādiem pārkāpumiem!" Viņa secina - šādi jaunie noteikumi var veicināt ēnu ekonomiku.
Kas darāms satiksmes drošības uzlabošanā?
Konkrētas aplēses par autovadītāju apmācības izmaksām pēc 1. novembra autoskolas vēl nenosauc, arī sistēmu darbībā vēl nav iespējams reāli vērtēt, jo pašlaik mācības norisinās galvenokārt tiem klientiem, kuri skolās uzņemti lavīnveida pieteikšanās laikā līdz oktobra beigām, tātad darbs norisinās pēc iepriekš spēkā esošajiem noteikumiem.
Taču Ē. Griģis ir pārliecināts, ka satiksmes drošības paaugstināšanai pirmām kārtām būtu nepieciešams noteikt jaunā vadītāja statusu divu gadu garumā un ieviest papildu apmācības posmu jeb otro apmācības fāzi jaunajiem A1 un B kategorijas vadītājiem. "Ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) iemesli galvenokārt ir divi – pieredzes trūkums un gatavība riskēt, lai iegūtu pašpārliecinātību un savas spējas demonstrētu citiem," norāda LPAF vadītājs. "Tos varētu lielā mērā novērst, ieviešot otro apmācības fāzi. Tas nozīmē, ka jaunais vadītājs divu gadu laikā pēc vadīšanas tiesību iegūšanas trīs reizes apmeklē autoskolu, kurā grupas apmācībās papildina zināšanas teorijā un praktiskajā braukšanā. Ārvalstīs, kur šo sistēmu piemēro, jauno vadītāju izraisīto smago ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem skaits samazināts no 30% līdz pat 43 procentiem. Tas uzlabo valstu satiksmes drošības vērtējumu ceļu satiksmē kopumā, samazinot CSNg ar bojāgājušajiem par 8% līdz 11 procentiem.
Otrs ceļš būtu izmantot mūsdienu tehnoloģijas un ieviest jauno vadītāju teorētisko apmācību neklātienē jeb e-apmācību, izmantojot vienotu mācību materiālu, kur pēc katra moduļa apgūšanas kursants kārto atbilstošu pārbaudījuma testu. Tam nevajadzētu CSDD inspektoru dārgās kontroles, un vairāk resursu varētu atvēlēt tieši praktiskās braukšanas apgūšanai. Īpaši tas samazinātu izmaksas profesionālo autovadītāju kvalifikācijas iegūšanai un periodiskajai tās atjaunošanai, piemēram, atrodoties ārzemēs vai attālināti no eksaminācijas centriem."
Ministrija: apmācāmie ir vairāk aizsargāti
Ceļu satiksmes drošības direkcija LV portālam uz vaicājumu komentēt iepriekš minētās bažas par PVN maksājumu sekām no sava skatupunkta gan atbildēja, ka nodokļu iekasēšana un šā procesa administrēšana ir VID kompetencē, to nekomentēs. Ministru kabineta noteikumu Nr. 425, ar kuriem izmaiņas noteiktas, tapšanas gaita (arī anotācija) tomēr liecina, ka šo regulējumu ir izstrādājusi CSDD un Satiksmes ministrija (SM).
Satiksmes ministrija LV portālam norāda, ka vadošā valsts pārvaldes iestāde nodokļu jomā ir Finanšu ministrija un "SM nevar sniegt viedokli par jautājumiem, kas nav tās kompetencē".
Tomēr tālāk komentārā skaidrojums seko. Ministrija informē, ka sākotnēji jautājums saistībā ar jauno transportlīdzekļu vadītāju nepietiekamo sagatavotības līmeni tika izskatīts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē 2014. gada augustā, kurā tika uzdots CSDD sadarbībā ar autoskolām izveidot darba grupu, lai izstrādātu konkrētus priekšlikumus grozījumiem MK noteikumos par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām. Noteikumu projekta būtība bija saistīta ar nepieciešamību pilnveidot un uzlabot transportlīdzekļu vadītāju apmācības procesu, lai tādējādi uzlabotu kopējo ceļu satiksmes drošības situāciju valstī.
Darba grupai, kuru pārstāvēja speciālisti no CSDD, nevalstiskajām profesionālajām organizācijām un vairākām autoskolām, notikušas septiņas sanāksmes, kuru laikā tika pārrunāti daudzi priekšlikumi un panākta vienošanās par virkni pasākumu, kas veicami autovadītāju apmācības procesa uzlabošanai.
Projekta izstrādes laikā tika izteikti iebildumi, ka jaunās prasības par visiem ar apmācību saistītiem pakalpojumiem, tostarp par braukšanas apmācību norēķināties tieši ar autoskolu, var ierobežot braukšanas apmācības instruktorus, kuri ir individuālā darba veicēji un no autoskolas neatkarīgi nodokļu maksātāji. Tāpat tika izteikts viedoklis, ka prasība palielinās autoskolu administratīvās izmaksas un nepamatoti palielinās uzņēmuma apgrozījumu, kas automātiski paaugstinās maksu par apmācību, un no tā cietīs klienti.
"Vēršam uzmanību, ka projekta izstrādes procesā, lai risinātu šīs problēmas saistībā ar līdzšinējo praksi apmaksas veikšanā un padarītu caurspīdīgāku finanšu apriti braukšanas apmācības procesā, tika lūgts arī VID viedoklis, kas arī atbalstīja šādas prasības ieviešanu. /../Papildus tam, veicot visus maksājumus par apmācību autoskolā, autoskolu apmācāmie ir vairāk aizsargāti, jo autoskola pilnībā nes atbildību par apmācības kvalitāti un problēmu gadījumos varētu vērsties pie autoskolas vadības," skaidro SM. Pilnībā veicot visu apmaksu caur autoskolu, būtu iespējams nodrošināt un uzlabot braukšanas apmācības procesa kvalitāti, kas arī ir mērķis šiem grozījumiem kopumā.
