Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Avots: EM
LV portāla infografika
Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes rāda, ka, saglabājoties pašreizējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, var veidoties būtiskas disproporcijas - neatbilstība starp augstākās izglītības piedāvājumu un darba tirgus pieprasījumu un nepietiekams vidējo profesionālo izglītību ieguvušo skaits.
Darbaspēka deficīts ilgtermiņā, darbaspēka novecošanās ekonomiski svarīgos sektoros, darbaspēka prasmes un produktivitāte - pašreiz aktuālākās darba tirgus problēmas uzskaita Ministru prezidenta biedrs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Viens no pētījuma autoriem EM Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Jānis Salmiņš uzsver, ka darba tirgus attīstība nav iedomājama atrauti no ekonomikas attīstības tendencēm. Diemžēl pēdējos gados ekonomiskās izaugsmes tempi ir kļuvuši gausāki nekā pirmajos pēckrīzes gados, jo vairs nav tik straujš eksporta pieaugums.
Eksportu ietekmē ne tikai ārējie faktori, bet arī konkurētspēja - darbaspēka izmaksas un produktivitāte. Darbaspēka izmaksas krīzes laikā mazinājās, kas bija stimuls konkurētspējai un straujākai izaugsmei. Pašreiz šīs priekšrocības pakāpeniski tiek zaudētas un darbaspēka izmaksas aug straujāk nekā produktivitāte.
Privātajā sektorā pat krīzes laikā atalgojuma korekcijas bija ļoti mērenas. Taču pēdējos gados privātajā sektorā darba algas aug visstraujāk. Privātais sektors krīzes gados ļoti būtiski samazināja strādājošo skaitu. Un visās nozarēs pirmie tika atlaisti mazkvalificētie, konkrētai nozarei nesvarīgākie strādājošie, kas parādīja, ka atbilstošam izglītības līmenim ir ļoti liela nozīme arī šādos apstākļos, norāda J. Salmiņš.
Darba tirgus tukšojas
Augstākās kvalifikācijas profesijās veselības aprūpē, izglītības sistēmā, zinātnē, ražošanā ir ļoti liels nodarbināto skaits virs 50 gadu vecumam. Tas nozīmē, ka drīz šie cilvēki darba tirgu pametīs, līdz ar to jāmeklē risinājumi problēmām, kas darba tirgū var veidoties nākotnē, vērš uzmanību J. Salmiņš. Vecāka gadagājuma strādājošo ir daudz arī vidējās kvalifikācijas profesijās, piemēram, lauksaimniecībā.
Turklāt iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās un vēl saruks, līdz ar to ekonomiskās izaugsmes scenāriji aplūkojami arī saistībā ar demogrāfijas prognozēm, jo paredzams, ka iedzīvotāju skaits Latvijā līdz 2022. gadam var samazināties par vairāk nekā 60 000, turklāt darbaspējas vecumā iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. Tātad Latvija nevar sekmēt ekonomisko izaugsmi, palielinot nodarbināto skaitu. Līdz ar to ir tikai otra iespēja – darbaspēka produktivitāte, kas sasniedzama trīs dažādos veidos – ar ieguldījumiem jaunās tehnoloģijās un iekārtās, darba procesu efektivizāciju un ieguldījumiem cilvēkkapitālā.
Prognozes rāda, ka nodarbināto skaita pieaugums, dinamika vidējā termiņā būs ļoti mērena. Tāpēc izšķirošais faktors būs produktivitāte, kas katrai nozarei ļaus sasniegt straujākus pieauguma tempus nākotnē.
Analizējot nozaru attīstības tendences, demogrāfijas datus, izglītības sistēmas esošo sagatavošanas struktūru, modelēta tiek darba tirgus situācija, lai redzētu, kā Latvija izskatīsies vidējā un ilgtermiņa situācijā, ja izglītības sistēmā nekas netiks mainīts. Galvenie secinājumi ir arī kā ziņa izglītības politikas veidotājiem par nepieciešamajiem pārkārtojumiem darba tirgū, darbaspēka sagatavošanas struktūrā, lai izglītības sistēma savlaicīgi spētu pārkārtoties un nākotnē neveidotos darba tirgus disproporcijas.
Profesijas un izglītība disproporcijās
Joprojām humanitārajās un sociālajās zinātnēs studētgribētāju ir tik daudz, ka secināms - pieprasījums nākotnē tik liels nebūs un šiem jauniešiem ir risks, ka viņi nestrādās savā profesijā. Prognozes liecina, ka turpmākajos gados palielināsies speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās (2022. gadā tie varētu būt 10 000).
Savukārt dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, kur jau ir speciālistu deficīts, tam saglabājoties, būs apdraudēta tautsaimniecības izaugsme, ja nav pieejams šāds darbaspēks. Sagaidāms, ka 2022. gadā trūks 16 000 dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu.
Nav arī pietiekami daudz audzēkņu, kas iegūst vidējo profesionālo izglītību. Pēdējo 10 gadu laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar vidējo profesionālo izglītību sarucis par piektdaļu. Līdz ar to nākotnē veidosies deficīts 30 000 darba vietām, kurās nepieciešama šāda kvalifikācija, it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā.
Liels jauniešu skaits nonāk darba tirgū bez specialitātes un prasmēm. Aptuveni 30% no vispārējo vidējo izglītību beigušajiem neturpina mācības augstākās izglītības līmenī, savukārt pieprasījums pēc šādiem darbiniekiem, kam ir tikai vidusskolas diploms, samazinās. Nemainoties šai proporcijai, 2022. gadā vairāk nekā 25 000 jauniešu bez profesijas vai prasmēm būs problēmas atrast darbu. Pozitīvi gan pašreiz ir tas, ka vairāk nekā 7% no vidusskolu beidzējiem dodas apgūt profesionāli tehnisko izglītību, norāda J. Salmiņš, piebilstot, ka šajā gadījumā tomēr varētu runāt arī par to, cik efektīvi tiek izmantoti resursi.
Latvijā ir liels mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars. Vairāk nekā 90 000 jeb aptuveni 9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir pamatizglītība vai nepabeigta pamatizglītība, turklāt nav sagaidāms, ka tuvākā nākotnē to īpatsvars varētu mazināties.
Taču, ja ir runa par ekonomikas transformāciju, par augstākas pievienotās vērtības produkciju un produktivitātes kāpumu, tad objektīvi pieprasījums pēc mazkvalificēta darbaspēka pakāpeniski mazināsies, tā šo iedzīvotāju riska grupu darba tirgū raksturo ministrijas amatpersonas.
Ekonomika izvirza mērķus izglītojamiem
EM uzskata, ka darba tirgus disproporciju mazināšanai nepieciešamas būtiskas izglītības piedāvājuma izmaiņas, kas vienlaikus risinātu gan izglītības piedāvājuma kvalitatīvos aspektus, gan nodrošinātu nepieciešamo ietekmi uz darba tirgu. EM rosina līdz 2020. gadam ievērojami palielināt vidusskolēnu skaitu, kas spēj sekmīgi nokārtot eksāmenus.
Kas attiecas uz eksāmenos sasniedzamajiem mērķiem, ministrs uzsver: šis jautājums ir ne tik daudz par eksāmenu likšanu, bet par apmācībām, jo jādomā, kā šādas zināšanas panākt.
EM rosina panākt absolventu skaita pieaugumu eksaktajās un inženierzinātnēs par 47% jeb gadā no 3400 līdz 5000. Ir padomā arī panākt, lai profesionālo izglītību izvēlas vismaz puse no pamatskolu beigušajiem, tādējādi daudz mazāk būtu jauniešu bez profesijas.
Jāatver durvis pieaugušajiem
A.Ašeradens uzsver, ka nepieciešamas fundamentālas izmaiņas arī pieaugušo izglītībā. Pašreiz tikai apmēram 5% iesaistās dažādās izglītības programmās. EM izvirza mērķi trīs gadu laikā panākt, ka vismaz 15% pieaugušo iesaistās izglītības programmās. Turklāt runa ir par visiem izglītības līmeņiem. Par to, lai universitātes atver savas durvis cilvēkiem, kas sen augstskolu pabeiguši, lai viņi var turpināt izglītību, iespējams, piedāvājot neklātienes programmas. Ministrs ir vienojies ar universitāšu vadību tikties un par to runāt.
Arī profesionāli tehniskajām skolām ir jābūt pieejamām iedzīvotājiem, kuri vēlas apgūt profesijas, kurās viņi vēlas būt nodarbināti. Līdz šim īstenotās apmācības ilgstošajiem bezdarbniekiem, tā saucamā kuponu apmācība, nav pietiekama.
Lai jaunās ieceres īstenotu, ministra nodoms ir Ekonomikas ministrijai uzņemties atbildību par darba tirgus attīstību, un, lai šos jautājumus risinātu, aktivizēt triju ministru padomi jeb Nodarbinātības padomi, kurā ietilpst ekonomikas, labklājības un izglītības un zinātnes ministri.
Uz LV portāla jautājumu – cik kvalitatīva ir profesionāli tehniskā izglītība, vai vecāki drošu prātu var ieteikt bērniem šo izvēli vispārējās vidusskolas vietā un vai šo skolu beidzēji spēj pēc tam iestāties augstskolās, J. Salmiņš norāda, ka izvēlē proporcija neuzlabojas, bet pat pasliktinās, proti, arvien mazāk jauniešu dodas uz profesionāli tehniskajām skolām. Tā joprojām ir liela problēma. Turklāt šajās skolās ir ļoti laba infrastruktūra – modernas tehnoloģijas, modernas iekārtas, bet tai pašā laikā izglītības saturs nav ticis līdzi. Taču izglītības piedāvājumam jābūt cieši saistītam ar darba devēju. Jo darba devējs definē prasmju, zināšanu un kompetenču kopumu, kas būs nepieciešams viņa darbiniekam. Vidējā profesionālajā izglītībā iestrādes ir – nozaru ekspertu padomes. Šādam instrumentam būtu jābūt arī augstākajā izglītībā.
Savukārt A. Ašeradens, vērtējot apmeklētos profesionālās izglītības centrus, atzīst, ka pieeja ir ļoti atšķirīga. Ir skolas, kuras domā par potenciālo nodarbinātību nākotnē. Un tās ir atpazīstamas ar to, ka sadarbojas ar dažādām ražojošām organizācijām, 170 organizācijas ir iesaistījušās šajās apmācību programmās, nodrošina darba vietas audzēkņiem mācību procesa laikā. Audzēkņi diezgan ātrā laikā apgūst gan prasmes skolā, gan darba vietā. Taču ir arī skolas, kas to nedara.
Ministrs tāpēc aicina vecākus pārliecināties, vai tajā pamatskolā, vidusskolā, kur sūtat savu bērnu, ir pietiekami nopietna attieksme pret matemātiku un fiziku un šo priekšmetu mācīšanu. Savukārt, ja vecāki atbalsta sava bērna izvēli doties uz profesionāli tehnisko skolu, tad jāuzdod jautājums – kā skola vērtē nodarbinātības iespējas nākotnē, beidzot konkrēto programmu?
Protams, informācijas tehnoloģijas, datorsektors vai mehatronika ir nozares, kurās jaunieši ļoti ātri saņem darba piedāvājumu. Savukārt varētu būt arī cita situācija, piemēram, mācoties par pavāru, būtu jāpārliecinās, vai reģionā šajā profesijā ir darba vietas, un, ja skola tādu programmu piedāvā, svarīgi, kur skola redz šādas darba vietas. Ja skola tādas neredz, vecākiem vajadzētu būt piesardzīgiem, pieņemot lēmumu.
Ministrs uzsver, ka būs jāspēj atrast dialogu ar izglītības sistēmu. Jo nevar mācīt to, kas nav vajadzīgs. Darba tirgus nav abstrakts, bet objektīvs, kuram nākotnē ir savas vajadzības.
Nākamajos gados situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties un līdz 2022. gadam nodarbināto skaits palielināsies par aptuveni 50 000, bet bezdarba līmenis samazināsies līdz 6%, prognozē EM. Turpmākajos gados vislielākās problēmas atrast darbu būs iedzīvotājiem bez izglītības. Šādi iedzīvotāji nākotnē varētu veidot pusi no kopējā bezdarbnieku skaita.
