NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
06. jūlijā, 2016
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ekonomika
3
3

Darba devēji iesaka izvēlēties studijas ar jēgu un nākotni

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Darba devēju ieteiktāko skolu un studiju TOP tiek veidots, lai jauniešiem būtu plašāka informācija par darba tirgus pieprasījumu. Darba devēju visbiežāk ieteikto studiju programmu skaitā ir datorsistēmas un datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas, finanses, būvniecība, uzņēmējdarbības vadīšana, tūrisms, tiesību zinātne, komunikācijas zinātne, enerģētika un elektronika, loģistika.

FOTO: Ieva Čīka, LETA

Darba devēji skolu absolventiem īpaši iesaka studēt informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes. Izglītības piedāvājums ir plašs, izdarot izvēli, jāvērtē sava varēšana un jāpadomā, vai specialitātē, kurā pie diploma var tikt lēti un viegli, pēc gadiem varēs dabūt darbu.
īsumā
  • Izglītības un karjeras portāla "Prakse.lv" aptaujā 2209 darba devēji pauduši viedokli par augstskolām, studiju programmām, profesionālajām izglītības iestādēm un koledžām.  
  • Šogad visbiežāk ieteiktās ir IKT nozares specialitātes, īpaši - programmētāja specialitāte.
  • Skola nav vieta, kurā trenējas eksāmenam, skolā jāapgūst zināšanas, prasmes un kompetences.
  • Centralizētajā eksāmenā matemātikā 12. klases skolēni vidēji ieguvuši tikai 36,2% no iespējamo punktu skaita.
  • Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, rezultāts pasliktinājies par 7,4%.

Uzņēmēju organizācijas īpaši uzsver nepieciešamību valstī izglītības piedāvājumu veidot atbilstoši darba tirgus vajadzībām un  prognozēm. Taču piedāvājums īpaši nemainās. Un tā ir skolu beidzēju un viņu vecāku izvēle, ko darīt tālāk, kad ir pabeigta 9. vai 12. klase vai arī iegūta vidējā profesionālā izglītība.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un portāla "Prakse.lv" ikgadējā aptaujā vairāk nekā 2000 uzņēmumu ir pauduši savu redzējumu par to, kurās studiju programmās, augstskolās, profesionālās vidējās izglītības iestādēs un koledžās viņi iesaka apgūt specialitāti. Šāda aptauja notiek jau piekto gadu.

Darba devēju ieteiktāko skolu un studiju TOP tiek veidots, lai jauniešiem būtu informācija par darba tirgu, jo gandrīz 31 tūkstotim pamatskolu, vidusskolu un profesionālo izglītības iestāžu absolventiem šovasar jāpieņem lēmums par tālākās izglītības izvēli, no kā būs atkarīga darba dzīve un karjeras iespējas.

"Prakse.lv" vadītāja vietniece Megija Krieviņa norāda: šogad darba devēji aktīvi izteikuši pozitīvu attieksmi par tehnikumiem un koledžām, kas liecina par arvien pieaugošo profesionālās izglītības nozīmi. Profesionālās izglītības iestādes pārstāv ļoti dažādas jomas – amatniecību, tirdzniecību, būvniecību.

Pēc darba devēju viedokļa profesionālās izglītības iestādes sarindotas šādā secībā: Rīgas Valsts tehnikums, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums, Rīgas Amatniecības vidusskola, Bulduru Dārzkopības vidusskola, Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola. Savukārt ieteiktāko koledžu konkurencē augšgalā ir Rīgas Tehniskā koledža; pirmajā piecniekā darba devēji vēl ievērtējuši Rīgas Celtniecības koledžu, Juridisko koledžu, Alberta koledžu un Latvijas Kultūras koledžu.

Šogad darba devēju visbiežāk ieteiktākās studiju programmas ir datorsistēmas un datorzinātnes, finanses, būvniecība, uzņēmējdarbības vadīšana, tūrisms, tiesību zinātne, komunikācijas zinātne, informācijas tehnoloģijas, enerģētika un elektronika, loģistika.

"Ja skolu absolventiem nebūs labas zināšanas matemātikā, grūti iedomāties, kā viņi kļūs par inženieriem. "

Visbiežāk pausts ieteikums studēt Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Pirmajā desmitā uzņēmēji ierindojuši arī Latvijas Universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Biznesa augstskolu "Turība", Banku augstskolu, Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu (RISEBA), Rīgas Ekonomikas augstskolu, Vidzemes Augstskolu, Transporta un sakaru institūtu.

Visaugstāk novērtētā studiju programma, tāpat kā iepriekšējos gados, ir RTU datorzinātņu programma. Pirmajā desmitniekā ir četras LU studiju programmas – datorzinātņu, komunikācijas, tiesību un vadības zinātņu programmas, kā arī "Turības" studiju programma  tūrisma un viesmīlības vadība. Desmitā ierindojas arī divas Banku augstskolas studiju programmas - uzņēmējdarbības vadība un finanses, kā arī Rīgas Ekonomikas augstskolas bakalaura programma ekonomikā un uzņēmējdarbības vadībā un RTU būvniecības studiju programma.

No IKT nozares īpaši izcelta programmētāja specialitāte, taču ieteiktas arī uzņēmuma darbības atbalsta profesijas (mārketings, finanses, grāmatvedība). TOP veidotāji uzsver: tas, ka šīs profesijas un izglītības iestādes, kur tās apgūt, ir bieži ieteiktas, liecina, ka tieši šajās jomās ir sarežģīti atrast zinošus un kvalificētus speciālistus.

Informācija kā palīgs izvēlei

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atzīst, ka darba devēju veidotais mācību iestāžu tops, protams, ir subjektīvs. Taču būtiski, ka tas ir balsojums par tām augstskolām un programmām, kurās sagatavotos speciālistus darba devēji labprāt ņem darbā un maksā ļoti labu atalgojumu. Līdz ar to darba devēju ieteiktāko izglītības iestāžu un studiju programmu TOP ir labs informatīvais līdzeklis absolventiem, jo tā veidošanā piedalījušies visdažādākie Latvijas uzņēmumi, kuri ir ieinteresēti, lai darba tirgū nonāktu zinoši speciālisti.

Ekonomikas ministrija katru gadu monitorē darba tirgu, un redzams, ka arvien vairāk veidojas plaisa starp to, ko darba tirgus pieprasa, un to, ko izglītības sistēma piedāvā, norāda Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Veidojas speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās, cilvēki mācās profesijās, kurās bieži vien būs neiespējami atrast darbu. Šie sektori neaug, daļa sašaurinās, tomēr mācību iestādes aizvien turpina sagatavot šādus speciālistus. Vienlaikus izteikti trūkst augstas kvalifikācijas dabaszinātņu, informācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu speciālistu un darbinieku ar profesionālo izglītību, turklāt ievērojams skaits jauniešu nonāk darba tirgū bez profesijas, un ir liels mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars.

Ekonomikas ministrs par nepatīkamu pārsteigumu nosauc šāgada eksāmenu rezultātus matemātikā: "Ja skatāmies nākotnē, kādā virzienā attīstās darba tirgus, mēs īpaši tālu netiksim ar šādiem rezultātiem." Ja skolu absolventiem nebūs labas zināšanas matemātikā, grūti iedomāties, kā viņi kļūs par inženieriem. Un, ja nav zināšanas bioloģijā, ķīmijā un fizikā, tad praktiski neiespējams iedomāties, ka viņi varētu kļūt par augsto tehnoloģiju vai ķīmijas, vai citu sarežģītu nozaru inženieriem.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis savukārt uzsver: tehnoloģijas mainās daudz ātrāk nekā mainās cilvēku domāšana. Taču joprojām mūsu sabiedrībā valda priekšstats, ka "es gribu iet studēt tur, kur lēti, kur ir viegli, kur visi pabeidz studijas".

Viņa vērtējumā centralizēto eksāmenu rezultāti izcili parāda nepieciešamību, ka jāpieņem lēmumi par pedagogu algu reformu. Un ir jādod pareizā orientācija pirmsskolas izglītībā, visā skolas posmā no 1. līdz 12. klasei, vienalga, vai tā ir vispārējā izglītība vidusskolā vai profesionālā izglītība.

"Turklāt mums jāsaprot, ka ejam nevis uz treniņu eksāmenam, bet uz zināšanām, prasmēm un kompetencēm, kas dzīvē būs turpmāk vajadzīgas. Ir jāizveido jauna izglītības satura koncepcija, kurā priekšroka tiktu dota kompetencē balstītam saturam, kas ļautu skolēniem novērtēt savas spējas un karjeras iespējas," pauž ministrs.  Viņa vērtējumā, piemēram, centralizētajā matemātikas eksāmenā, kurš šogad nedaudz atšķīrās no iepriekšējā, slikti rezultāti ir arī tāpēc, ka pedagogi trenēja bērnus tam, kas bija iepriekšējā gadā: "Un tiklīdz iedodam kaut ko nedaudz citādāku, kur nepietiek izpildīt darbības mehāniski, bet vajag nedaudz padomāt, tad ar šo – domāšanu – diemžēl iet grūti."

Jauniešiem ir gan svarīgi novērtēt savas spējas un intereses un izdarīt izvēli atbilstoši tām, gan izvērtēt, kāds varētu būt darba tirgus piedāvājums, jo ekskluzīva izglītība, kuru nevienam nevajag, tā arī paliks ekskluzīva. Un savukārt pieprasīta izglītība, ja tā netiks sasniegta vajadzīgajā līmenī, atkal būs neveiksme gan pašam cilvēkam, gan arī viņa darba devējam, spriež izglītības ministrs.

Eiropā IKT speciālistu deficīts

Darba devēju pārstāvis, LMT prezidents Juris Binde pievērš uzmanību tam, ka Eiropas Savienībā ap 2020. gadu trūks 800 000 IKT speciālistu. Latvijā šī situācija ir vēl sarežģītāka. Vidēji Eiropā, pēc "Eurostat" datiem, apmēram 4% no darbaspēka strādā IKT nozarē, turpretī Latvijā tikai 2%.

J. Binde iesaka: ja pašlaik tiek prognozēts, ka veidosies pārpalikums cilvēkiem ar sociālo zinātņu izglītību, savukārt inženierzinātnēs būs 16 000 speciālistu iztrūkums, disproporcija ir jāmaina. Jābūt mērķtiecīgai programmai, sākot ar bērnudārzu un beidzot ar mūžizglītību. Viņaprāt, aplam uzskatīt, ka mācīties var tikai jauni cilvēki. Jo startapus var veidot arī 40, 50, 60 un 70 gadu vecumā. Tas ir mīts, ka tikai jaunieši var tādus radīt. Pieredze rāda, ka cilvēki pusmūžā ir apguvuši jaunas jomas un mainījusi savu dzīvi. 

Pašreiz sekmīgi nokārtot eksāmenu dabaszinībās (ķīmijā, fizikā, bioloģijā) spēj 18% skolēnu. Tiem būtu jābūt 40-50%, tad būtu jēga [mācībām], uzskata J. Binde. Pretējā gadījumā šos 12 gadus skolēni pavada, ejot uz kaut kurieni [skolu] un kaut ko tur [skolā] darot, bet atdeve ir ļoti minimāla. Viņš arī norāda, ka izglītības jomā ir daudz jādara, lai novērstu tās sekas, kuras 90. gados pēc Pasaules Bankas ieteikuma ieviesa Latvijā, proti, brīvo priekšmetu izvēli. Turklāt ir jāmaina ne tikai izglītības forma un saturs, bet arī princips, ka ir nevis tiesības mācīties, bet pienākums mācīties un jābūt progresam, lai būtu redzams, kur šīs zināšanas un prasmes tiek pielietotas. Tas nozīmē, ka ir jāveido zināšanu pārneses centri, jābūt apmācībām darbavietās. Mācību iestādēm jāspēj iedot izpratne un spējas nepārtraukti pilnveidoties. Tikai tādā veidā var aizlāpīt plaisu, kas kopš 90. gadiem ir radusies.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU